Uzņēmumā cer, ka pirmie ar veloturētājiem aprīkotie vilcieni sāks kursēt janvārī.
Vietā, kas domāta cilvēkiem ratiņkrēslā vai bērnu ratiem
Darbadienas vidū virzienā uz Rīgu, Jūrmalu un Saulkrastiem novērotajos vilcienos velosipēdistu ir maz. Gandrīz visi savus braucamrīkus novieto pirmajā un pēdējā vagonā vietā, kas primāri paredzēta cilvēkiem ratiņkrēslā un vecākiem ar bērnu ratiņiem. Tur savu velosipēdu novietojis kāds skolnieks, kurš no Carnikavas braucot uz Lilasti.
"Vecajos bija labāk viņus [velosipēdus] novietot, varēja vairākus. Piemēram, ja es gribu braukt ar kādu citu, kam ir ritenis, tu nemaz divus vai trīs nevari salikt.
Cilvēki netiek garām vai arī pašiem grūtāk. Tad jā – prasītos riteņu turētāji," viņš atzīst.
Rītos un vakaros, kad pasažieru ir vairāk, velosipēdus mēdz atstāt arī pie pašām durvīm, tādējādi pasažieriem radot šķērsli. Tādi novērojumi ir Latvijas Radio, dažkārt pamanot, ka nenostiprinātie braucamrīki ar skaļu blīkšķi gāžas.
Veloturētāju neesamība grūtības radot jūrmalniekam Arnim, kurš velosipēdu nolicis tajā pašā vietā, kur uzrunātais skolnieks. "Interesanti, ja tajās vietās būs tie turētāji, tad, kur tad tos bērnu ratiņus un invalīdus, lai liek?" jautā Arnis. Jautāts, vai ir labāk, viņš atbild: "Labāk ir, nekā ar riteni braukt visu laiku. Var sadzīvot, bet, nu – ko darīt?"
Rīgas Centrālajā stacijā Latvijas Radio novēroja, ka no elektrovilciena izkāpj sieviete ar zīdaini bērnu ratiņos. "Vasarā ir tā, ka ir ļoti daudz velobraucēju, ir ļoti daudz jaunās māmiņas ar ratiem. Mums visiem vienkārši nepietiek vietas," viņa saka.
Jautāta, vai velostatīvi ir nepieciešami, viņa atbild, ka atsevišķos vagonos droši vien vasarā noderētu. "Vienreiz cilvēks ar īpašām vajadzībām vēlējās iebraukt un vilcienā nebija vienkārši vairāk vietas," sieviete atceras. Kur viņa liek ratus, ja paredzētā vieta aizņemta? "Tur blakus ir vēl viena tāda vietiņa – nišiņa –, kur var iebraukt," viņa saka.
Projektā sākotnēji neiekļautos veloturētājus visos 32 jaunajos elektrovilcienos cerēja uzstādīt līdz vasaras vidum vai vēlākais tās beigām. Tāds plāns Satiksmes ministrijai bija janvārī. Maijā atbildīgie teica, ka vasarā velonovietnes tikai sāks ierīkot, visus sastāvus labiekārtojot līdz nākamā gada maijam. Lai to īstenotu, katra vilciena pirmajā un pēdējā vagonā paredz demontēt sešus sēdekļus, to vietā piestiprinot tikpat atlokāmo sēdekļu.
Līgumu saskaņošana un iepirkums prasījis ilgāku laiku
"Principā es domāju, ka tā ir noziedzība, ka neieplānoja savlaicīgi. Tad būtu bijis lētāk. Tagad jāņem laukā sēdekļi. Iedomājieties, jūs nopērkat skapi un tad jūs izdomājat, ka durtiņas jūs pirksiet atsevišķi. Metat ārā jaunās durtiņas un pēc tam jūs pērkat un liekat citas durtiņas. Nu, kur loģika?" saka Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes loceklis un žurnālists Romāns Meļņiks.
Viņš norāda, ka riteņbraucējiem ir nepieciešama atsevišķa vieta, kāda patlaban ir cilvēkiem ratiņkrēslā un vecākiem ar bērnu ratiņiem. Demontējot vairākus sēdekļus, velonovietnes, viņaprāt, var izveidot ļoti ātri. Savukārt par veloturētājiem atbildīgie varot domāt kaut gadiem ilgi.
"Piemēram, tie vertikāli paceļamie statīvi, ko piedāvāja, kas bija pietiekoši dārgi, der tikai tālsatiksmē. Ja man jābrauc ar vienu pieturu, piemēru, no Pārdaugavas uz centru, es necelšu augšā.
Piemēram, vecāki cilvēki – seniori – necels velosipēdu augšā. Jābūt vienkārši vietai, kur nolikt velosipēdu vagonā, nestāvot citiem pa kājām priekštelpā," viņš skaidro.
Plāns kopš maija nav mainījies – katrā elektrovilcienā gan vertikāli, gan horizontāli kopumā varēšot novietot līdz 12 velosipēdiem. Līgums ar ražotāju ir noslēgts, un visi materiāli ir pasūtīti. Tā saka uzņēmumā "Pasažieru vilciens", solot, ka tagadējās vietas cilvēkiem ratiņkrēslā un vecākiem ar bērniem paliks arī turpmāk. Uzņēmumā cer, ka pirmie ar veloturētājiem aprīkotie vilcieni sāks kursēt janvārī. Vienlaikus pārstāvis Edgars Butāns atzīst, ka līgumu saskaņošana un iepirkums prasījis ilgāku laiku, nekā prognozēts.
"Pirmos trīs elektrovilcienus aprīkos pats ražotājs, savukārt pārējos elektrovilcienus – mūsu tehniskie darbinieki ražotāju uzraudzībā. Būtībā tādā veidā samazinot ne tikai kopējo projekta īstenošanas laiku – plānojam, ka visi elektrovilcieni varētu būt aprīkoti ar veloturētājiem līdz nākamā gada maijam, – bet arī vienlaikus par vairāk nekā 300 000 eiro samazinot arī projekta kopējās izmaksas," stāsta Butāns.
No iepriekš lēstajiem 1,2 miljoniem eiro galarezultātā projekts izmaksāšot ap 890 000 eiro, no kuriem lielāko daļu segšot Eiropas Savienība, bet 15% ņemšot no valsts budžeta. Tas nozīmē, ka viena vieta velosipēdam izmaksās vairāk nekā 2000 eiro.
