Valentīna uzauga bērnu namā. Kad 2005. gadā sasniedza pilngadību, Liepājas pašvaldība viņai izīrēja dzīvokli kādā namā Spīdolas ielā. Dzīvoklī bija nepieciešams remonts, tādēļ Valentīna, lai nopelnītu naudu, devusies strādāt uz Angliju, ik pa laikam atgriežoties savā dzīvesvietā Liepājā.
Pēc pāris gadiem viņa pieņēmusi lēmumu palikt Anglijā uz pastāvīgu dzīvi. Kā pareizāk rīkoties, Valentīna padomu lūgusi savai bijušajai bērnu nama audzinātājai Santai, kura tobrīd strādāja Liepājas Sociālajā dienestā. Santa teikusi, lai atslēgas atdod viņai un droši braucot uz Angliju; viss tikšot nokārtots.
"Es tajā laikā nezināju ne likumus, ne noteikumus. Es uzticējos, es atdevu un es arī aizbraucu," stāstīja Valentīna.
Rēķinus samaksā, bet parāds nezūd
Sieviete drīz nodibinājusi ģimeni. Viņas vīra vecāki dzīvojuši Latvijā. Pēc neilga laika uz vīra vecāku adresi pienākusi ziņa, ka Valentīnai ir dzīvokļa parāds. Tā kā summa nav bijusi liela, viņa nodomājusi, ka tas ir aprēķins par laiku, kamēr izvācās. Nosūtījusi naudu un domājusi, ka viss nokārtots.
Tomēr pēc vairākiem gadiem atnācis vēl viens rēķins, ko Valentīna arī samaksājusi.
Līdz beidzot ar viņu sazinājusies zvērināta tiesu izpildītāja un paziņojusi – Valentīnai esot parāds par dzīvokli.
"Saku – es maksāju, man bija atnākušas vairākas vēstules. Vīramāte maksāja. Protams, pa tiem visiem gadiem mēs nesaglabājām tās vēstules. [Sacīju] Es jums pārskaitīšu, un kas tālāk notiek? Teica – nomaksāsiet, un tad viss būs. Es viņai pārskaitīju naudiņu. Man atbildes vairāk nekādas nebija. Domāju – varbūt viss kārtībā? Vajadzētu būt," notikušo atminējās Valentīna.
Tomēr šī gada sākumā Valentīna sapratusi, ka kādreizējo dzīvesvietu Liepājā, Spīdolas ielā, nav lemts aizmirst. Kā izrādās, ar atslēgu atdošanu 2008. gada nogalē viss nebūt nav beidzies.
Valentīna no dzīvokļa ar tiesas spriedumu izlikta tikai 2015. gadā. Un nu viņai jāsamaksā parāds, kas sakrājies no 2009. līdz 2014. gadam.
Valentīna raidījumam atklāja, ka ir apjukusi un nesaprot, cik lielu summu viņa ir parādā:
"Sākumā viņi man atsūta vēstuli par 650 [eiro], pēc tam par 800. Kad viņiem zvana – izrādās, viens parāds ir 2166 pēc tam – 3111. Pēc tam tiesas izdevumu komisija – 786. Un vēl "Liepājas namu apsaimniekotājs" – 673."
Valentīna ar sociālo tīklu starpniecību atrada savu audzinātāju, kurai savulaik bija uzticējusi dzīvokļa atslēgas un kura apstiprināja, ka atslēgas atdevusi namu apsaimniekotājam. Gan saraksti ar audzinātāju, gan vēl citus netiešus pierādījumus, ka no dzīvokļa atteikusies, Valentīna uzrādījusi "Liepājas namu apsaimniekotājam", bet uzņēmums nav izmeklēšanas iestāde, tādēļ parāds Valentīnai jāmaksā.
Aizdomas par viltotu parakstu
Tagad Valentīna saprot, ka jābūt oficiālam iesniegumam par īres līguma laušanu. Likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības, ja vien nebūtu kāds apstāklis, kas Valentīnu dara uzmanīgu. 2005. gadā viņa ir parakstījusi pirmo īres līgumu un nav piefiksējusi, ka tas ir tikai uz pusgadu, un, kā pati apgalvo, tas ir vienīgais līgums, ko parakstījusi.
Kad šovasar Valentīna bija Latvijā, viņa devās pie "Liepājas namu apsaimniekotāja", kur viņai uzrādīja otru – beztermiņa īres līgumu, ko viņa it kā esot parakstījusi 2007. gadā. Kā apgalvoja Valentīna, viņa šo līgumu nav ne redzējusi, ne parakstījusi.
Visai vētrainajā vārdu apmaiņā ar "Liepājas namu apsaimniekotāja" pārstāvjiem, ko Valentīnas vīrs savā tālrunī ierakstījis, dzirdams, ka apsaimniekotāji atzīst – līdz 2008. gada beigām Valentīna kārtīgi veikusi visus maksājumus. Problēmas sākušās ar 2009. gadu, kad Valentīna uzskatījusi, ka no dzīvokļa atteikusies, bet apsaimniekotāja oficiālajos papīros skaitījies, ka īrniece vēl dzīvo Spīdolas ielas namā.
Turklāt ir vēl trešais – 2009. gada 1. aprīlī – noslēgts līgums saistībā ar apsaimniekotāja uzņēmuma maiņu, kuru atkal apstiprina it kā Valentīnas paraksts.
Kā stāstīja Valentīna, 2009. gadā viņa gaidījusi bērniņu un Angliju nav pametusi, jo nedrīkstējusi lidot.
No paraksta, kas ir uz pirmā līguma, ko Valentīna tiešām parakstījusi, divi pārējie stipri vien atšķiras.
Kāpēc parādnieku neizlika no dzīvokļa ātrāk?
Tāpat nav saprotams, kā var būt, ka parādnieku, kurš nemaksā neko, no dzīvokļa izliek tikai pēc sešiem gadiem. Turklāt par šo faktu un pašu parādu īrniece uzzina tikai gandrīz pēc 10 gadiem. Uz šiem un citiem jautājumiem – cik reižu un kādā veidā apsaimniekotājs ir centies sazināties ar īrnieci – "Liepājas namu apsaimniekotāja" pārstāvei Itai Cērmanei izvērstas atbildes sniegt liedz personas datu aizsardzības likums.
"Cilvēku mēs meklējam, mēģinām ar viņu rast kontaktus, sadarboties, lai situācija tiktu atrisināta, lai viņš nezaudētu šo savu dzīvojamo platību. Tāpēc arī ilgs process," norādīja Cērmane.
Lai arī, tāpat kā kādreiz Liepājas dome pilnvaro apsaimniekotāju kārtot formalitātes ar dzīvojamās platības īrniekiem, atšķirībā no 20 gadu senas pagātnes, šodien vairs pašvaldība nepieļautu, ka īrnieks var īrēt dzīvokli 6 gadus un neko nemaksāt.
Pašvaldībā ir pieejams īrnieka un apsaimniekotāja noslēgtais līgums, kas sākotnēji tiek slēgts uz 6, pēc tam uz 12 mēnešiem.
"Ja pēc gada ar maksājumiem ir tā, ka viss nav gludi, dzīvokļu komisija var lemt, ka pagarināt līgumu tikai uz trim mēnešiem," skaidroja Liepājas Nekustamā īpašuma pārvaldes vadītājs Gints Ločmelis.
Vēršas policijā
Valentīnai ir aizdomas, ka, ļaunprātīgi izmantojot to, ka viņa rakstiski no dzīvokļa nav atteikusies, tajā ir mitinājies kāds cits un oficiāli nav maksājis neko, izņemot elektrības rēķinus. Turklāt no "Elektrum" viņa ir saņēmusi apstiprinājumu, ka līgums ar "Elektrum" no tā laika, kad atdevusi atslēgas, ir uz citas personas vārda.
Paziņojumus par tiesu Valentīna nav saņēmusi, citādi būtu ieradusies un apstrīdējusi parakstus uz otrajiem diviem īres līgumiem.
Neņemot vērā, ka tiesas lēmums ir stājies spēkā, Valentīna vērsusies policijā, kur šobrīd notiek apstākļu skaidrošana un papildu informācijas iegūšana no iesaistītajām pusēm.
