Nevzļingeita Rīgā: oligarhu cīņās piedalās portāli «jauns.lv» un «kompromat.lv»; Avenam piedāvāts nopirkt skandalozo saraksti

Izpētot no Navaļnija līdzgaitniekiem FBK iegūtos sarakstes fragmentus, Latvijas Televīzijas raidījums "de facto" secina, ka tās nav tukšas runas vien. Ņevzļins caur Bļinovu bija avots publikācijām portālā "jauns.lv", savukārt portāla "kompromat.lv" vadītāja Leonīda Jākobsona dibināta biedrība pērn saņēma finansējumu no Ņevzlina fonda Lietuvā.

Latvijas mediji oligarhu cīņās

Ieslodzījumā mirušā Krievijas opozicionārā Alekseja Navaļnija dibinātā Starptautiskā korupcijas apkarošanas fonda (FBK) pārstāve Marija Pevčiha filmā par uzbrukumu Navaļnija sabiedrotajam Leonīdam Volkovam apgalvoja, ka "līdztekus tam, kā Ņevzļins faktiski cenšas nogalināt Volkovu un iznīcināt Navaļnija komandu, viņi ar Bļinovu veic kaut kādas atsevišķas diversijas pret citiem oligarhiem. Viņi mēģina panākt Spānijas pilsonības atņemšanu Gusinskim, publicēt kaut kādu kompromātu par Avenu un Fridmanu, atņemt viņiem kaut kādas daļas. Visu šo ņemšanos starp oligarhiem mēs atstājam ārpus iekavām. Tas, kā viens oligarhs klapē citu, mums galīgi nav interesanti."

Sarakstes fragmentos, ko "De facto" ieguva no Navaļnija līdzgaitniekiem, ir redzams, kuri Latvijas mediju un sabiedriski politiskās skatuves spēlētāji tika iesaistīti šajās oligarhu cīņās.

Pagājušā gada augustā Bļinovs atsūta, visticamāk, Ņevzļinam saiti ar rakstu par "Rīgas Viļnu" galvenā redaktora izteikumiem un sola vakarā paskaidrot vairāk, jo tagad esot "ciemos pie īpašnieka – Pētera Šmidres". "Visa Latvijas dzeltenā prese," lielās Bļinovs.

Vakarā abi sazvanās, bet pēc tam Bļinovs atsūta Ņevzļinam failu ar vārdu "Suitaprest" nosaukumā, visticamāk, kādu prezentāciju, un piebilst, ka "biznesa īpašnieks ir Pēteris Šmidre".

"De facto" pārliecinājās, ka Spānijā ir reģistrēta finanšu pakalpojuma sniedzēja "Suitaprest", kas izsniedz aizdevumus, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu. Pats Šmidre ir publiski stāstījis, ka ir šīs holdinga sabiedrības dibinātājs.

Dienu vēlāk Ņevzļins, visticamāk, pārsūta kāda cita sagatavotu visai kritisku viedokli par "Suitaprest". Sarakste par Šmidres Spānijas biznesu turpinās arī septembrī – kā izskatās, Bļinovs mēģina pārliecināt Ņevzlinu par iesaistīšanos tajā.

Tomēr nekustamo īpašumu bizness Spānijā nav vienīgais, ko Bļinovs stāsta par Šmidru ģimeni. 2023.gada augusta vidū Bļinovs paziņo Ņevzļinam, ka viņam drīzumā gaidāma attālināta tikšanās "ar Šmidres sievu, kurai pieder visa dzeltenā prese Latvijā" – ar to acīmredzami domāta izdevniecības "Rīgas Viļni" valdes priekšsēdētāja Aija Šmidre.

Bļinovs lūdz apstiprinājumu un to arī iegūst savai versijai: "vēl ir par agru atklāt, ka Ņevzļins ir galvenais interesents par Gusju un Avenu". Acīmredzami ir domāti kādreizējais Krievijas mediju magnāts Vladimirs Gusinskis, kurš bēgot no Putina valsti pameta pirms vairāk nekā 20 gadiem, un Latvijas pilsonību ieguvušais, bet vēlāk starptautiskajām sankcijām pakļautais miljardieris Pjotrs Avens, kurš pēdējā laikā mīt Latvijā.

2023.gada septembra sākumā abi apspriež "sefardu G", acīmredzami atkal runājot par Gusinski, kurš ieguva Spānijas pilsonību kā sefards, proti, 15.gadsimta nogalē no Spānijas padzīto ebreju pēctecis. Ņevzļins vaicā, vai viņiem esot, kas izvieto rakstu Spānijā vai Latvijā "tā, lai mēs nebūtu redzami, bet lai tas tiktu pamanīts" – "par Gusju, FIB un Deripasku". Oļegs Deripaska ir kārtējais sankcijām pakļautais Krievijas oligarhs-miljardieris. "Mums ir visa Latīņamerika, Spānija un Latvija," apgalvo Bļinovs.

Nedēļu vēlāk Bļinovs vēsta, ka "Latvija arī grib pieslēgties G. darbības žurnālistiskās izmeklēšanas procesam, pirmdien ir gatavi iedot korespondentu kontaktam". "Veselīga konkurence," priecājas Bļinovs, bet Ņevzļins to atzinīgi novērtē ar īkšķīti.

Nedēļu vēlāk Bļinovs pārsūta Ņevzļinam savu "Signal" saraksti ar Edvīnu Rakicki – tā sauc izdevniecības "Rīgas Viļņi" struktūrā ietilpstošā portāla "jauns.lv" ziņu nodaļas vadītāju.

Redzams, ka pirmais Rakickim uzraksta Bļinovs, kurš stādās priekšā kā Anatolijs, kas traucē saistībā ar rakstu, un abi sarunā sazvanīties. "Tas, kurš raksta, ir korespondents no Latvijas," paskaidro Bļinovs.'

Vēlāk Bļinovs atkal pārsūta Ņevzļinam atskaites par saziņu ar Latvijas korespondentu. Var redzēt, ka abi sazvanās, bet vēlāk žurnālists sola, ka "centīsimies uzrakstīt arī par Deripasku" un ka pacentīsies atrast pareizo pieeju. Bļinovs atstāsta, ka piektdienā rakstu par Gusinskineesot publicējuši, jo tad esot maz lasītāju, lielākā auditorija esot pirmdienās.

Svētdienā Bļinovs acīmredzami prasa un arī saņem no Ņevzļina naudu par saviem tēriņiem. Starp tiem ir arī nākamajā dienā ieplānotais raksts Latvijā. "Raksts (nemaksājām), labas gribas žests no Šmidres sievas, korespondentam (raksts divās valodās) – pusotrs tūkstotis," raksta savam priekšniekam Bļinovs.

 Pirmdienas, 25.septembra rītā Bļinovs atsūta Ņevzļinam saites uz rakstiem "jauns.lv" latviešu un krievu versijās ar komentāru "Pamats ielikts."

Ņevzļins atbild, ka vienkārši aizsūtīja rakstu Kiseļovam – iespējams, domāts no Krievijas uz Ukrainu pirms vairākiem gadiem emigrējušais žurnālists Jevgēnijs Kiseļovs. "Reakcija: kaut kā ļoti juceklīgi izklāstīts, pilnībā saprast sarežģīti." Bļinovs atzīst, ka tā ir taisnība.

Tālāk Ņevzļins, visticamāk, pārsūta Bļinovam kādas sievietes, iespējams, savas darbinieces, rakstīto. Viņa pasmejas par to, ka tulkojums uz krievu valodu esot briesmīgs, jo teksta sākumā par sievieti padarīts Valentīns Jumaševs – Krievijas bijušā prezidenta Borisa Jeļcina znots. "Jau pašā sākumā. To nevar paprasīt izlabot? Ietekmīgas krievu sievietes Valentīna Jumaševa un Djačenko. Uzreiz nevar būt uzticības par tālāko." Vēlāk Ņevzļina sarakstes biedre secina, ka viss pārējais esot kārtībā, jo tas tomēr neesot tulkojums – "Tagad redzu, ka tas ir mūsu teksts, tikai slikta kļūda pirmajā teikumā."

Pēc stundas Bļinovs pārsūta saraksti ar Rakicki, kur tas atvainojas par dīvainu tulka kļūdu un sola to ātri izlabot. "Idioti," ar smaidu komentē Bļinovs.

 "De facto" sazvanīts, Rakickis apstiprināja, ka sarakste esot autentiska. Viņš gan nezinot, kā sarunas biedrs Anatolijs bija dabūjis viņa telefona numuru, bet redakcijā pirms tam esot atnācis anonīms e-pasts, kas tad arī izmantots publikācijām.

Arī vēlāk novembrī Bļinovs piedāvā pieslēgt "Šmidres grupu", lai tie sāk kampaņai par Avenu un "Borjomi".  Ņevzļins šaubās, jo "viņi tur it kā nav pārāk pamanāmi". "Vienkārši viņu ir daudz un viņus lasa Saeima," iedrošina Bļinovs, kurš mierina, ka jāmaksā nebūšot, jo "viņi grib draudzēties, tāpēc lai nopelna uzticību". Ņevzļins saka, ka jāpārbauda pie izpildītājiem un prasa, kā lai nodēvē Bļinova draugus. Abi paliek pie nosaukuma "Šmidres grupa".

Savukārt 2023.gada decembrī Bļinovs pārsūta Ņevzļinam "jauns.tv" projekta "Lielais jautājums" aprakstu, kurā tiek pieminēta ideja veidot "Lielā jautājuma" versiju krievu valodā. Tur tiek arī minēts, ka redakcija meklē raidījuma dalībniekus un sponsorus – plānotās izmaksas esot apmēram 12 tūkstoši eiro mēnesī.

Šmidre Bļinovu neatceras, ar Nevzļinu darīšanu neesot bijis

Par sarakstē minēto "de facto" lūdza Šmidru pāra komentārus. Pēteris Šmidre sazvanīts apgalvoja, ka tādu Bļinovu neatceras, bet ar Ņevzļinu viņam nekādu darīšanu neesot bijis.

"Goda vārds neatceros. [..] Ja kaut ko sīkāk pastāstītu man, es varbūt kaut ko atcerētos. [..] Nē, nu, kas ir Ņevzļins, es, protams, zinu, bet ne kaut kādā sakarā, teiksim, ar mani. Tāpat kā Hodorkovski un Žirinovski aptuveni, tā es zinu viņu," sacīja Šmidre.

Kad "De facto" Šmidrem īsumā pastāsta par to, kādā kontekstā sarakstē pieminēta "Šmidres grupa", uzņēmējs sadusmojas: "Pagaidiet, pagaidiet lūdzu! Vot, jūs, man kaut kāds tāds iespaids, ka jūs gribat kaut ko salipināt kopā. [..] Jūs izlasījāt kaut ko no kaut kādas dzeltenās preses un tagad mēģiniet kaut ko lipināt kopā. [..]Taisiet bez mums savas sūda informācijas! Uz redzēšanos!"

Savukārt Šmidres sieva, izdevniecības "Rīgas Viļni" valdes priekšsēdētāja Aija Šmidre rakstiskās atbildēs "De facto" apgalvoja, ka Bļinovu nepazīst un nekad ar viņu neesot tikusies.

"Šo divu man nezināmo personu savstarpējā sarakste satur nepatiesu informāciju," par Bļinova apgalvojumiem Ņevzļinam sacīja Šmidre.

Izdevēja gan atzīst, ka caur saviesīgiem pasākumiem viņai esot pazīstams Latvijas uzņēmējs un bijušais policists Dmitrijs Čeļebijs, kurš, kā zināms "de facto", ir Bļinova līdzgaitnieks. Viņš tika anonīmi pieminēts arī FBK filmā. Čeļebijs arī esot bijis tas, kurš Šmidrei piedāvājis anonīmu informācijas avotu, kas varot sniegt sabiedrību interesējošu informāciju.

"Šo anonīmo avotu nodevu redakcijai, lai sazinās un veic sākotnējo izpēti, kas ir normāla medija ikdienas darbība. Cik zinu, žurnālists sazinājās un sagatavoja rakstu par to informāciju, kas bija pārbaudāma. Savukārt, ja Bļinovs no Ņevzļina par šo ir paņēmis naudu – varu teikt tikai "apsveicu"," sacīja Aija Šmidre.

Šmidre arī apstiprināja, ka izdevniecībā bija projekts veidot raidījumu "Lielais Jautājums" krievu valodā, piesaistot sponsorus. Tika sagatavota prezentācija, kas tika nosūtīta dažādiem iespējamiem sponsoriem, tai skaitā Čeļebijam. Mediju tirgus apstākļu un sponsoru trūkuma dēļ šis projekts gan netika īstenots, skaidro izdevēja.

Kampaņa pret Avenu

Savukārt jau pieminēto kampaņu par Avenu un minerālūdeni "Borjomi" Ņevzļins sarakstē ar Bļinovu ieskicē jau 2023.gada septembrī. "Mums plānos taču arī duelis par latviešu valodas zināšanām, lai Avenam atņemtu pilsonību," raksta Ņevzļins.

Dažas dienas vēlāk Ņevzļins, visticamāk, pārsūta no kāda saņemtu jautājumu: "Mēs pabeidzām pētījumu par Latviju un Lietuvu – abās valstīs "Borjomi" tirgošana pārkāpj uzliktās sankcijas. Piedāvājam iemest šo medijos, plus pievienot "Borjomi" tēmu valodas duelī ar Avenu. Kontrolpirkumus veicām gan Latvijā, gan Lietuvā – čeki un foto ir uz rokām." 

Oktobra sākumā Ņevzļins atkal, visticamāk, pārsūta no tā paša avota nākušo ziņu, ka viss esot apstiprinājies – "viņi [proti – Lietuvas kompānijas "IDS Borjomi" akcionāri Mihails Fridmans un Avens] pārkāpj likumu". "Mēs gatavojam virsrakstus, ka "Borjomi" sponsorē karu (pārāk skaļi, bet faktiski un juridiski neapstrīdami)," informē par plāniem Ņevzļins.

Novembra vidū Ņevzļins informē Bļinovu, ka Latvijas puišu lūguši pārsūtīt ziņu, kurā pirmo reizi parādās "Borjomi" kampaņas dalībnieku vārdi. Tajā minēts, ka Lietuvas un Latvijas prokuratūrās nogādāti iesniegumi par sankciju režīma pārkāpšanu no Avena un Fridmana kontrolētās kompānijas "IDS Borjomi Europe". Lietuvā iesniegums nāca no žurnālista Leonīda Jākobsona, bet Latvijā – no krievu emigrantu atbalsta asociācijas AREM valdes priekšsēdētāja Dmitrija Savina.

Gan portāla "kompromat.lv" īpašnieka Jākobsona, gan Latvijas pilsonību nupat ieguvušā Savina sociālajos tīklos atrodami apliecinājumi, ka šādi iesniegumi patiešām bijuši.

Kopā Savina "Facebook" atrodami četri video no pagājušā gada rudens ar uzrunām Avenam – gan ar izaicinājumu uz "latviešu valodas dueli", gan ar jautājumiem par "Borjomi".

Nu izskatās, ka šī Savina pilsoniskā iniciatīva tika koordinēta ar Ņevzļinu vai kādu viņa darbinieku, kurš tālāk nodeva informāciju miljardierim. Kāds Bļinovam sūtīts Ņevzļina ziņojums izskatās pēc darba atskaites, kurā kāds pirmajā personā stāsta, ka četros videorullīšos – divus latviski, divus krieviski – izsauc Avenu uz publisko diskusiju latviešu valodā. Video esot pievērsuši dažu Latvijas politiķu labvēlīgu uzmanību, ko apliecinot fotogrāfijas.

Tas ļoti precīzi sakrīt ar saturu, kas redzams Savina soctīklos, turklāt viņa video tiešām ir saņēmuši dažus "īkšķus" no Saeimas deputātiem, piemēram, Jura Viļuma un Artūra Butāna.

"Avena kungam nepatīk mūsu darbs"

Vēl ticamāku versiju, ka Ņevzļins bija iepriekš informēts par Savina aktivitātēm, padara fakts, ka Savina un Jākobsona dibinātā biedrība "Bonum Publicum" pagājušajā gadā saņēma 22 000 eiro ziedojumu no Lietuvā reģistrētā "Cooperation for Democracy" fonda. Informācija tā mājaslapā liecina, ka 1,7 miljonus eiro pērn apgrozījušā fonda dibinātājs ir Ņevzļins.

Savins, kurš pirms 2015.gada Latvijā ieradās kā politiski vajāts bēglis, vēlāk iemācījās latviešu valodu un nupat naturalizējās, apgalvo, ka pret Avenu vēršas tikai tāpēc, ka uzskata viņu par piektās kolonnas pārstāvi, un kategoriski noraida komunikāciju ar Ņevzļinu. Par viņa fonda ziedojumu Savins neesot zinājis, jo "Bonum Publicum" biedrībā esot tikai darbinieks – valdē ir Jākobsons.

Arī to, kurš ir anonīmais ziedotājs no Šveices, kas Savina vadītajai asociācijai AREM pērn atvēlējis 47 000 eiro, viņš nezinot. Apskatīt saraksti, kurā pieminēts, Savins atsakās.

"Man viss skaidrs. Man viss skaidrs! Es redzēju, ka ir FSB provokācija, es redzēju, ka ir Avena lobisti, es redzēju, ka tā ir specoperācija FSB. Par Nevzļina kungu es nezinu arī, bet gaidām atbildes no prokuratūras un no tiesas. Kad būs atbildes, būs diskusijas priekšmets. Šobrīd vispār priekšmeta nav.

Bet es redzu un man ļoti patīk, ka Avena kungam – sveiki, privet, Pjotr! – ka Avena kungam ļoti nepatīk mūsu darbs," "De facto" sacīja Dmitrijs Savins.

Leonīds Jākobsons uz "de facto" jautājumiem – gan par Ņevzļina fonda ziedojumu, gan par "Bonum Publicum" darbību sakritību ar Ņevzļina izpaustajiem plāniem – neatbildēja, norādot uz aizņemtību ģimenes apstākļu dēļ.

Gan Jākobsons, gan Savins uzreiz pēc FBK filmas par Ņevzļinu iznākšanas "Facebook" pasteidzās to nodēvēt par Krievijas specdienestu un/vai Avena pasūtītu provokāciju.

Savukārt vēl pēc dažām dienām Savins izplatīja treileri dokumentālajai filmai par Avenu ar nosaukumu "Hibrīdpilsonis", kurā būs redzami arī drona filmēti skati no Klauģu muižas – Avenam caur vairāku uzņēmumu ķēdi piederošā īpašuma Madonas novadā.

Avens, kurš intervijas Latvijas medijiem joprojām nesniedz, vēl pirms filmas iznākšanas esot zinājis, ka pret viņu vēršas Ņevzļins, noskaidroja "de facto". Tas Avena pārstāvim Igoram Basam kļuvis zināms no paša sarakstes dalībnieka Anatolija Bļinova.

"Konkrētais cilvēks zvanīja un satikās ar mani Latvijā šī gada jūnijā, norādot, ka viņa rīcībā esot informācija ne tikai par Ņevzļiņa plāniem attiecībā pret Volkovu, bet arī ilgstoši veiktajām aktivitātēm, kas varētu būt vērstas pret Avenu. Piedāvājumu nopirkt šāda veida informāciju es kategoriski noraidīju un izbeidzu jebkādu kontaktu ar šo cilvēku," sacīja Pētera Avena labdarības fonda "Paaudze" direktors Igors Bass.

Ņevzļina dibinātais Lietuvas fonds uz "De facto" e-pastu ar jautājumiem par Ņevzļina iespējamo komunikāciju ar Jākobsonu un Savinu, kā arī par fonda ziedojumu abu biedrībai, neko neatbildēja.

Jāpiebilst, ka Ņevzļins iesniegumā Lietuvas policijai pats ir atzinis komunikāciju ar Bļinovu un viņa finansēšanu, jo viņš esot palīdzējis vairākiem Krievijas opozicionāriem pamest valsti.

Tiesa gan, šajā pavasarī Bļinova komunikācija esot kļuvusi "dīvaina un provokatīva", jo viņš sarakstē mēģinājis radīt iespaidu, ka Ņevzļins būtu ieinteresēts uzbrukumā Volkovam. Par to, ka provokatīva būtu arī komunikācija, piemēram, par pasu viltošanu un mediju ietekmēšanu Latvijā, Ņevzļins Lietuvas likumsargiem neko neminēja.