Šis rādītājs tiek aprēķināts, ņemot vērā vidējo iedzīvotāju skaitu attiecīgajā reģionā, tādējādi ļaujot salīdzināt, piemēram, onkoloģisko pacientu skaitu attiecīgajā novadā, pilsētā vai reģionā ar citiem novadiem, pilsētām un reģioniem.
ĪSUMĀ:
- Kurzemē visaugstākā iedzīvotāju saslimstība ar vēzi uz 100 000 iedzīvotājiem; otra augstākā mirstība Latvijā.
- 10 655 – tik 2017. gada nogalē bija Kurzemē uzskaitē esošu vēža pacientu.
- 2017. gadā 1 671 cilvēkam pirmoreiz uzstādīja diagnozi – vēzis; 793 mira ļaundabīga audzēja dēļ.
- Nīcas novadā augstākā saslimstība Latvijā; Alsungas novadā – zemākā valstī.
- Augstākie mirstības rādītāji vēža dēļ Kurzemē – Priekules novadā.
- Biežākie audzēji – prostatas, bronhu un plaušu, krūts vēzis.
Katru gadu vidēji 1637 cilvēki Kurzemē uzzina, ka saslimuši ar vēzi. Absolūtos skaitļos tas nav augstākais rādītājs Latvijā, jo Kurzemei priekšā ir reģioni, kuros iedzīvotāju skaits ir lielāks, attiecīgi arī onkoloģisko pacientu vairāk. Taču, rēķinot uz 100 000 iedzīvotājiem, Kurzemē saslimstība ar vēzi ir visaugstākā Latvijā un ar katru gadu palielinās. Turklāt šī tendence saglabājas kopš 2011. gada (izņemot 2016. gadu, kad Latgalē saslimstība ar vēzi bija visaugstākā Latvijā).
SPKC dati liecina, ka 2017. gadā valstī vidēji bija 605,6 saslimušo, bet Kurzemē 682,9, seko Latgale – 653, Vidzeme – 621,1, un Rīga – 613,3. Zemgalē un Pierīgā saslimstība ar ļaundabīgiem audzējiem ir krietni zemāka nekā valstī kopumā.
2017. gada beigās Latvijā uzskaitē bija 10 655 dzīvi vēža pacienti no Kurzemes. Izplatītākie ļaundabīgie audzēji Kurzemē (neskaitot ļaundabīgus ādas audzējus), līdzīgi kā Latvijā kopumā, ir prostatas ļaundabīgs audzējs, bronhu un plaušu vēzis, krūts vēzis un kolorektālās daļas ļaundabīgi audzēji. Saslimstība ar prostatas, krūts un plaušu vēzi Kurzemē ir augstāka nekā Latvijā vidēji.
Pētījuma veicējiem pieejami arī detalizētāki dati par ļaundabīgu audzēju saslimstības un mirstības rādītājiem visās 119 Latvijas pašvaldībās par 2017. gadu. Tas ļauj salīdzināt novadus savā starpā, taču būtiski – tā kā dati pieejami tikai par vienu gadu, nav iespējams secināt, vai vēža izplatība un mirstība no tā saglabājas nemainīga ilgākā laika periodā. Līdz ar to turpmāk analizētie rādītāji nesniedz priekšstatu par tendencēm ilgtermiņā.
Nīcas novads 2017. gadā bija līderis Latvijā jaunatklāto vēža saslimšanas gadījumu ziņā, rēķinot uz 100 000 iedzīvotāju.
Latvijā vidēji bija 609,6 jauni ļaundabīga audzēja diagnosticēšanas gadījumi, bet Nīcas novadā uz pusi vairāk – 986,6. SPKC dati arī liecina, ka 13 pašvaldībās no 20 Kurzemes pašvaldībām saslimstība ar vēzi ir augstāka nekā vidēji valstī. Turklāt piecas Kurzemes pilsētas un novadi ir to 10 Latvijas pašvaldību vidū, kurās saslimstība ar vēzi bija visaugstākā Latvijā. Līderis ir jau pieminētais Nīcas novads, seko Dundagas novads (3. augstākā saslimstība Latvijā), divas ostas pilsētas – Liepāja (7. augstākā saslimstība Latvijā) un Ventspils (9. augstākā saslimstība Latvijā), kā arī Rucavas novads (10. augstākā saslimstība Latvijā).
Augstākā sieviešu saslimstība no Kurzemes novadiem 2017. gadā bija Dundagā, Liepājā, Rucavas novadā, Ventspils pilsētā un Nīcas novadā. Sieviešu saslimstība ar vēzi Dundagas novadā bija 5. augstākā Latvijā, Liepājā – 7. augstākā, Rucavas novadā – 9. augstākā un Ventspils pilsētā 10. augstākā Latvijā.
Nedaudz cita aina iezīmējas, aplūkojot datus par vīriešu saslimstību ar ļaundabīgiem audzējiem Kurzemē. Līderis joprojām ir Nīcas novads, kurā vīriešu saslimstība 2017. gadā bija divreiz augstāka nekā Latvijā vidēji (Nīcas novadā – 1248,4 vīrieši uz 100 000 iedzīvotāju, Latvijā – 654). Seko Rojas novads, kurā vīriešu saslimstība ar vēzi bija 4. augstākā Latvijā kopumā. Un arī Dundagas novadā vīriešu saslimstības rādītāji 2017. gadā bija vieni no augstākajiem Latvijā.
Šajā statistikā pozitīvi izceļas Alsungas novads, kur 2017. gadā netika reģistrēta vīriešu saslimšana ar vēzi, attiecīgi novadā arī ir zemākie saslimstības rādītāji Latvijā.
Detalizētāk ar saslimstības rādītājiem iespējams iepazīties šeit:
Nozīmīgs rādītājs vēža ārstēšanā ir piecu gadu izdzīvotība, proti, cik no pacientiem pēc diagnozes uzstādīšanas nodzīvo vismaz piecus gadus. Šeit jāņem vērā, ka jaunākie dati pieejami par 2012. gadā uzskaitē ņemtajiem pacientiem, no kuriem Latvijā kopumā 2017. gada nogalē dzīvi bija mazāk kā puse (48%). Šajā rādītājā Latvijā labākie rezultāti ir Līgatnes novadā, kurā vismaz piecus gadus nodzīvoja 75% no 2012. gadā uzskaitē ņemtajiem pacientiem. No Kurzemes pašvaldībām labākie rezultāti ir Skrundas novadam (58,1%), Liepājas pilsētai (54,9%) un arī novadam, kurā saslimstība ar vēzi Latvijā ir visaugstākā – Nīcā (53,8%).
Šīs statistikas “melnajā” galā ir Rucavas, Priekules un Dundagas novadi, kuros vidēji piecu gadu izdzīvotība bijusi tikai 27% gadījumu. Tie arī ir vieni no sliktākajiem rādītājiem Latvijā kopumā.
2017. gadā ļaundabīgu audzēju dēļ Kurzemē nomira 793 cilvēki (13,24% no Latvijā mirušajiem).
Mirstība vēža dēļ Kurzemē ir otra augstākā Latvijā, rēķinot pret iedzīvotāju skaitu reģionā. Šī rādītāja statistikas augšgalā ir Priekules novads,
kurā mirstība ir divreiz augstāka nekā valstī kopumā. Turklāt Priekules novadā mirstība vēža dēļ ir 3. augstākā Latvijā. Šajā novadā katrs trešais no mirušajiem dzīvību zaudējis tieši vēža dēļ. Šis rādītājs ir satraucošs, jo saslimstība ar ļaundabīgiem audzējiem novadā nav izteikti lielākā. Līdz ar to augstā mirstība izskaidrojama ar to, ka, iespējams, ļaundabīgie audzēji atklāti novēloti.
Augsta mirstība ir arī Mērsraga novadā, kur arī katrs trešais no mirušajiem miris tieši vēža dēļ. Seko Vaiņodes novads, kur vēzis dzīvību atņēmis katram piektajam mirušajam. Arī šajā novadā augstā mirstība, visticamāk, izskaidrojama ar slimības atklāšanu pārāk novēlotā stadijā, jo Vaiņodē vēža saslimstība vidēji ir zemāka nekā valstī kopumā.
Mirstības rādītāju ziņā pozitīvi izceļas Alsungas novads, šajā novadā 2017. gadā tikai viens cilvēks zaudējis dzīvību vēža dēļ. Attiecīgi 2017. gadā mirstība ļaundabīgu audzēju dēļ Alsungā bija zemākā Latvijā.
Saslimstības un mirstības rādītājus iespējams izskaidrot vēl ar citiem rādītājiem. Viens no tiem ir iedzīvotāju vecums. Vērojama likumsakarība – jo novadā vai pilsētā vidējais iedzīvotāju vecums ir augstāks, jo augstāki arī saslimstības un mirstības rādītāji. No 20 Kurzemes pašvaldībām 14 vidējais iedzīvotāju vecums ir augstāks nekā Latvijā vidēji. Līderis ir Rucavas novads, kurā iedzīvotāju vidējais vecums ir 45,3 gadi (Latvijā – 42,3). Attiecīgi arī saslimstība Rucavas novadā ir viena no augstākajām Latvijā, bet piecu gadu izdzīvotība – viena no zemākajām Latvijā.
Krietni augstāks vidējais vecums nekā Latvijā ir arī Pāvilostas, Nīcas, Rojas un Mērsraga novados. Taču ir arī izņēmumi, piemēram, Liepājas pilsēta, kurā vidējais iedzīvotāju vecums ir zemāks nekā Latvijā vidēji. Šajā pilsētā saslimstības rādītāji ir vieni no augstākajiem Latvijā, taču vienlaikus arī labi piecu gadu izdzīvotības rādītāji (54,9%). Šīs atšķirības savukārt iespējams izskaidrot arī ar iedzīvotāju rocību un līdz ar to pieejamību veselības aprūpes pakalpojumiem.
Arī analizējot datus pēc tā, kādi ir vidējie iedzīvotāju ienākumi attiecīgajā pašvaldībā, iespējams iezīmēt tendences. Proti, jo novadā vai pilsētā zemāki iedzīvotāju ienākumi, jo augstāki mirstības rādītāji un zemāka piecu gadu izdzīvotība. Tam piemērs ir Dundagas novads, kurā iedzīvotāju vidējie ienākumi 2017. gadā bija zemākie Latvijā (513 eiro pirms nodokļiem, Centrālās statistikas pārvaldes dati). Šajā novadā ir trešie augstākie saslimstības rādītāji valstī, augstāka mirstība nekā Latvijā vidēji un vieni no zemākajiem piecu gadu izdzīvotības rādītājiem valstī.
Līdzīgi arī Vaiņodes novadā, kurā 2017. gadā bija trešie zemākie iedzīvotāju vidējie ienākumi (568 eiro pirms nodokļiem). Taču arī šajā ziņā pastāv izņēmumi, jo ne vienmēr zemi iedzīvotāju ienākumi nozīmē sliktus izdzīvotības vai mirstības rādītājus. To apliecina statistikas dati par Pāvilostas novadu, kurā ir otri zemākie iedzīvotāju ienākumi valstī (565 eiro pirms nodokļiem), krietni augstāks iedzīvotāju vidējais vecums (44,5 gadi), taču ne vien zemi saslimstības rādītāji, bet arī zemi mirstības rādītāji ļaundabīgu audzēju dēļ.
Detalizētāki dati aplūkojami šeit:
