Jākobsone norādīja, ka Latvija pašlaik ir uzņēmusi vairāk nekā 21 000 Ukrainas civiliedzīvotāju, bet, iespējams, šis skaitlis varētu būt lielāks. "Līdz ar to palīdzība būs jāsniedz visdažādākajās jomās," viņa piebilda.

Skaidrojot, kāda palīdzība Ukrainas kara bēgļiem visvairāk nepieciešama, biedrības pārstāve uzsvēra, ka būtiski ir palīdzību koordinēt.

"No nevalstisko organizāciju puses ir iesaistījušās varbūt pat simtiem organizāciju. Tās dara visdažādākās lietas, sniedzot visplašākā veida emocionālo atbalstu, juridisku atbalstu, arī psiholoģisku atbalstu," stāstīja Jākobsone.

Komentējot ilgstošo palīdzību, kas būs nepieciešama kara bēgļiem, viņa norādīja, ka ir jāmeklē arvien jauni spēki, proti,

brīvprātīgie, kas ir spējīgi palīdzību sniegt koordinētā veidā.

Jākobsone gan atzina, ka cilvēku spējas sniegt palīdzību ir ierobežotas. "Mēs nesākam pierast, bet cilvēkiem ir kaut kādas robežas, kad cilvēki sāk nogurt no tiem darbiem, jo ir arī pārējie [ikdienas] darbi," sacīja biedrības pārstāve.

Runājot par konkrētiem palīdzības veidiem, viņa aicināja Latvijas iedzīvotājus Ukrainas kara bēgļiem palīdzēt ar transportu. "Aicinām palīdzēt, īpaši, ja cilvēkiem ir majdzīvnieki vai mazi bērni, tad jebkāds sabiedriskais transports ir ļoti apgrūtinošs," uzsvēra Jākabsone.

Viņa norādīja, ka arī bēgļu centros pašlaik vajag "papildu rokas", un tur katram brīvprātīgajam ir iespējas darīt to, ko cilvēks vislabāk prot.