Plaisa starp turīgāko un nabadzīgāko mūsu sabiedrības daļu arvien palielinās. Šo realitāti apjautušas arī amatpersonas, kas sola piedāvāt aizvien jaunus risinājumus, kā situāciju atrisinātu. Mūsu uzmanību šoreiz gan izpelnījās kas cits. Joprojām katru mēnesi uzzinām naudas summu, kas minimāli nepieciešama, lai mūsu valstī iztiktu. Tas ir iztikas minimumus, ko rēķina Statistikas pārvalde. Tiesa statistiķi paši atzīst, ka gala rezultāta iegūtais skaitlis drīzāk ir maldīgs ne patieso ainu atspoguļojošs. To rēķina saskaņā ar metodoloģiju, kas izstrādāta pirms vairāk nekā 20-mit gadiem un grūti atrast kādu, kas teiktu, ka minimālās cilvēka vajadzības šajā laikā nav mainījušās. Gluži pretēji – visi atzīst, ka saskaņā ar pašreiz noteikto kārtību iztikas minimuma mērīšana ir gandrīz bezjēdzīga, bet ko mainīt arī nesteidzas.
Iztikas minimuma aprēķināšana novecojusi, mainīt metodoloģiju nesteidzas
Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 11 gadiem un 7 mēnešiem.
2. decembris, 2012, 21:24
Plaisa starp turīgāko un nabadzīgāko mūsu sabiedrības daļu arvien palielinās. Šo realitāti apjautušas arī amatpersonas, kas sola piedāvāt aizvien jaunus risinājumus, kā situāciju atrisinātu. Mūsu uzmanību šoreiz gan izpelnījās kas cits. Joprojām katru mēnesi uzzinām naudas summu, kas minimāli nepieciešama, lai mūsu valstī iztiktu. Tas ir iztikas minimumus, ko rēķina Statistikas pārvalde. Tiesa statistiķi paši atzīst, ka gala rezultāta iegūtais skaitlis drīzāk ir maldīgs ne patieso ainu atspoguļojošs. To rēķina saskaņā ar metodoloģiju, kas izstrādāta pirms vairāk nekā 20-mit gadiem un grūti atrast kādu, kas teiktu, ka minimālās cilvēka vajadzības šajā laikā nav mainījušās. Gluži pretēji – visi atzīst, ka saskaņā ar pašreiz noteikto kārtību iztikas minimuma mērīšana ir gandrīz bezjēdzīga, bet ko mainīt arī nesteidzas.
Kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
