Otrdien ar pērn pirmajā pusē atbalstītās Latgales attīstības programmas pusgada darbības rezultātiem iepazīstināta valdība. Atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) uzskata, ka programma tiek īstenota sekmīgi un vairums no tajā paredzētajiem kopumā 60 miljoniem latu paredzēts izlietot šogad.
VARAM valsts sekretāra vietniece Ilona Raugze informēja, ka pērn Latgales attīstības programmā īstenoti vairāki būtiski pasākumi plāna īstenošanai. Piemēram, pieņemts lēmums par Latgales uzņēmējdarbības atbalsta centra izveidi. Plānots, ka centrs darbu sāks šā gada pirmajā pusē. "Šis centrs būs tāds praktisks, uz klientu orientēts mehānisms - valsts pārvaldes beidzot sāks sadarboties kopējo Latgales reģiona mērķus sasniegšanai," klāstīja ministrijas pārstāve.
Tāpat piesaistīti papildu 33 miljoni latu ES fondu naudu plānošanas reģionu pašvaldību attīstībai. Pašvaldības jau ir piedāvājušas savas projektu idejas, kas pamatā saistītas ar uzņēmējdarbības veicināšanu šajās teritorijās. Vēl pagājušajā gadā vairāk nekā seši miljoni Latgales vietējo autoceļu tīkla sakārtošanai.
Savukārt Latgales skolu audzēkņiem skolās būs iespēja apgūt uzņēmējdarbības pamatus, bet jaunieši apmācīti un konsultēti savu biznesu izveidei. Tāpat Izglītības un zinātnes ministrija šā gada laikā plāno piedāvāt dzēst studiju un studējošo kredītus Latgales reģionā publiskajā sektorā strādājošajiem. Līdzekļi šogad atvēlēti 200 šādu kredītu dzēšanai. Vēl arī ir uzņemta filma par Latgali, piebilda Raugze.
Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs, Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks pauda prieku par Latgales attīstības programmu, jo šāda reģiona attīstība plāna līdz šim nav bijis. Piešķirtie resursi galvenokārt tiek virzīti infrastruktūras attīstībai. "Piekritīsim, ka rīt atbildi uz to, cik radās darba vietu dēļ tā, vēl nevaram sagaidīt, jo tas ir ilgtermiņa ieguldījums. Cerams, ka tas nebūs vienreizējs pasākums," teica Upenieks, norādot, ka vēl no kopumā 21 pašvaldības 12 mazie novadi vēl strādā pie savām programmām un kurus bez finansējuma nevajadzētu atstāt.
Atbalsta programmā netiek domāts par Gaismas pilij līdzīgu būvju izveidi, bet par uzņēmējdarbības attīstīšanu Latgales reģionā. "Kopīgi strādājot, ļoti nopietni par uzņēmējdarbību domā lielās pilsētas - Līvāni, Krāslava," teica Upenieks. Šo aktīvo pilsētu sarakstā ir arī Rēzekne, kur plānots rekonstruēt ielas rūpnieciskajās zonās. "Tas ir tikai labs sākums un ļoti labs sākums, jo mūsu nākamais mērķis ir attīstīt rūpniecisko zonu. Rēzeknē ir ļoti labas tradīcijas šajā nozarē. Runa ir par iespēju atjaunot Rēzeknes kā rūpnieciskas pilsētas imidžu," klāstīja Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs.
Viņaprāt, šīs programmas viens no lielākajiem pozitīvajiem aspektiem ir tas, ka pašvaldībām ir pašām iespēja lemt, kur un kādā secībā pilsētā ieguldīt piešķirto finansējumu. "Tikai pozitīvas atsauksmes [par programmu], bet, protams, mēs gaidām ātrāku rīcību, jo mums finansējums it kā ir, bet vajag slēgt līgumus par finansēšanu ar atbildīgajām institūcijām. Jo mēs no savas puses esam ļoti augstā gatavības pakāpē - jau ir veikti visi iepirkumi tiem projektiem, kas tiks finansēti caur šo programmu," stāstīja Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs.
Viņš arī piebilda, ka ar "šo programmu iedvesmojam Latgales iedzīvotājus, jo viņi visbeidzot redz savas iespējas, ka ļoti daudz kas ir atkarīgs no pašiem cilvēkiem. Iedvesma ir ļoti svarīga īpaši reģionā, kur vairāk ierasts runāt par sliktām, nevis labām lietām".
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) atzina, ka kopš Latgales attīstības programmas iedzīvināšanas ir pagājis vien pusgads. Tas ir ļoti īss laiks, lai detalizēti vērtētu paveikto. Tomēr jau šobrīd ir jūtami rezultāti, arī Latgalē dzīvojošie optimistiskāk raugās uz nākotni.
Ministrs atzina, ka atsevišķiem pasākumiem ir pagarināti realizēšanas termiņi, jo "vairākās normatīvo aktu virzībās sākotnēji esam bijuši pārāk optimistiski".
"Tādas lietas, protams, notiek, bet būtiskākais rāmis ir ES fondu periods - ka paspējam izmantot piešķirtās virssaistības līdz tam atļautajam termiņam un tur šobrīd nopietnus riskus neredzam," teica ministrs.
