Iepriekšējā Latvijas nostāja bija, ka tiešmaksājumiem jau no 2014.gada jāpalielina līdz 80% no Eiropas Savienības vidējā līmeņa. Šajā jautājumā nolemts piekāpties, tiešmaksājumos prasot 75% no vidējā, kas būtu jānodrošina maksimāli ātri.
„Mēs tiešām esam diskutējuši par dažādiem līmeņiem. Diskusijas pamatā bija [vēlme] par līmeni ap 80%. Kāpēc mēs palikām pie Rumānijas līmeņa? Lielā mērā tāpēc, ka, redzot to, cik liels spiediens ir uz kopējo Eiropas Savienības līdzekļu samazināšanu, bija skaidrs, ka panākt finansējumu virs Rumānijas līmeņa, - kas nozīmētu to, ka arī Rumānijai šis līmenis būtu jāpaceļ, - būtu ļoti sarežģīti, jo tas uzreiz sevī ietver daudz lielāku līdzekļu apjomu. Rumānijas finansējuma apjoms ir krietni lielāks nekā visām trim Baltijas valstīm kopā. Tāpēc šajā finanšu perspektīvā mēs arī uzlikām šo uzdevumu nonākt vismaz līdz Rumānijas līmenim, kas arī ir krietni vairāk nekā sākotnēji piedāvāja Eiropas Komisija, " saka Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.
Zemnieku Saeimas vadītāja vietniece Maira Dzelzkalēja, to komentējot Latvijas Radio, norādīja, ka tiešmaksājumi būtu jāizlīdzina tomēr straujāk.
Jau vēstīts, ka patlaban Latvijas zemnieki tiešmaksājumos saņem nedaudz vairāk par 50% no vidējā Eiropas Savienības līmeņa. Visas trīs Baltijas valstis vēlas izlīdzināt tiešmaksājumus, lai tie iespējami ātri tuvinātos vidējam Eiropas līmenim. Pēdējais oficiālais Eiropas priekšlikums nākamajā daudzgadu budžetā paredzēja tiešmaksājumus izlīdzināt pakāpeniski, līdz tie 2020.gadā sasniedz 80% no vidējā.
