Nedēļas nogalē notikumi Ukrainā risinājās ļoti strauji. Prezidentu Viktoru Janukoviču atcēla no amata un varu pārņēma bijusī opozīcija. Latvijas valdība šorīt pauda stingru atbalstu varu pārņēmušajiem, kā arī atvēlēja vairākus desmitus tūkstošu gāztā režīma represijās cietušo rehabilitācijai.
Uzstājoties valdības sēdē ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs uzsvēra – ja Ukrainas parlaments tagad nobalsos par asociācijas līguma parakstīšanu ar ES, tad parakstīšanai jānotiek nekavējoties. Tieši atteikšanās no šī līguma bija iemesls sākotnējiem protestiem, kas noveda līdz Janukoviča gāšanai.
„Mēs uzskatām, ka šie soļi bijuši pareizi un leģitīmi. Uzskatam, ka teiksim tajos apstākļos, kādi izveidojušies bija pagājušajā nedēļā faktiski lielā mērā Ukrainas prezidents, bijušā prezidenta Janukoviča rīcība bija tā, kas izprovocēja šo ļoti daudzo cilvēku bojāeju,” norāda Rinkēvičs.
Ārlietu ministrs diplomātiski norādīja, ka vajadzīgas arī sankcijas pret bijušajām Ukrainas amatpersonām. Tomēr vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis, kurš nedēļas nogalē pats apmeklēja Ukrainu, aicināja uz daudz skarbāku rīcību pret tiem, kas vainojami daudzu protestētāju nāvēs. „Te varētu runāt par noziegumiem pret cilvēci un tās ir lietas, par ko nav noilguma un, manuprāt, vainīgajiem noteikti būtu jāsaņem sods. Un tas arī ir vēl viens jautājums, kas ir ES līmenī risināms, teiksim – lai kur arī viņi aizbēgtu, viņi ir jāmeklē un viņiem jāsaņem sods,” saka Cilinskis.
Viņš arī norādīja, ka daudzi ukraiņi cer - tieši Latvija varētu darboties kā Ukrainas advokāts ceļā uz ES. Šobrīd tiek uzdoti arī jautājumi, vai Krievija, kas nav apmierināta ar Ukrainā notiekošo, nevarētu ievest šajā valstī savu karaspēku. Tomēr par ārlietu un aizsardzības sfērām atbildīgie ministri Latvijas Televīzijai uzsvēra, ka ES uztur ar Krieviju aktīvu dialogu, tādēļ par to spekulēt nevajadzētu.
„Šī dialoga rezultātā tomēr nekāda veida tāds scenārijs nebūs iespējams. Negribētu domāt, ka tāda veida situācijas destabilizācija ir pašas Krievijas interesēs, tāpēc varbūt nespekulēsim, bet labāk darīsim visu, lai Ukrainas teritoriālā integritāte tiktu saglabāta, tas ir viens, otrs – lai sniegtu Ukrainai nepieciešamo atbalstu politiskās transformācijas un ekonomisko reformu ceļā,” norāda Rinkēvičs.
„Es ceru, ka nekādas šādas darbības nenotiksies, jo tad tas būs zināmā mērā iebrukums suverēnā valstī. Un tā pamatlieta, kas ir ES sadarbībā ar Ukrainas nu jau, jāsaka, jauno valdību, kas veidojās, jānodrošina tas – jāpārliecina arī pārējās valstis, ka nekādā gadījumā nekādi bruņotie spēki no citām valstīm nedrīkst atrasties Ukrainas teritorijā,” norāda Vējonis.
Jāpiebilst, ka gan ES valstu, piemēram, Lielbritānijas, gan arī ASV augsta ranga amatpersonas publiski izteikušas brīdinājumus, ka militāra iejaukšanās Ukrainas notikumos būtu ļoti nopietna kļūda.
