Vaivare diskusijā sacīja: "Esmu kļuvusi nepopulāra ar savu aicinājumu koordinēties, taču dažkārt, pateicoties labai sirdij, varam izdarīt ne pārāk labas lietas." Viņa arī uzsvēra, ka humānā palīdzība ir stingra sistēma, kur katrai pilsoniskajai iniciatīvai jāsaprot, kā sadarboties ar valsts pārvaldi.
Savukārt Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka vietnieka pienākumu izpildītājs Andrejs Aronovs zināja sacīt, ka pat pagājušajā naktī bija gadījums, kad autobuss uz viesnīcu atveda 20 cilvēkus, "izkrāmēja" viņus un aizbrauca. Pēc Aronova teiktā, lai arī šiem cilvēkiem tika rasts izmitināšanas risinājums, tomēr tas grauj sistēmu, jo ir svarīgi atbraukušos cilvēkus vienoti uzskaitīt,
tāpēc pārgalvīga rīcība no tautiešiem, kuri grib palīdzēt, kā arī pašdarbība var tikai kaitēt.
Arī Vaivare uzsvēra, ka bēgļu uzņemšanas sistēma ir radīta, bet tās darbība ir atkarīga no mūsu pašu atbildības.
Aronovs norādīja, ka pirmajās trijās dienās pēc karadarbības sākšanās Ukrainā palīdzība bija nepieciešama ātri, taču tagad tā jāsniedz koordinēti. Viņš pieļāva, ka nekoordinētas rīcības dēļ ir risks izveidoties kādai neuzskaitītai "komūnai", kur cilvēki pat nav informēti, kādi pakalpojumi viņiem ir pieejami, un nav iespējas pārliecināties par viņu dzīves apstākļiem.
Jābeidz uztraukties ukraiņu vietā
Vaivare diskusijā, vaicāta, vai Ukrainas bēgļu bērniem, nonākot mazākumtautību skolās, nav risks piedzīvot kādus saspīlējumus, uzsvēra: "Es domāju, ka mums vajadzētu beigt uztraukties citu cilvēku vietā, liekot viņiem vārdus mutē. Mani uztrauc, ka visu laiku cenšamies domāt ukraiņu vietā. Mums jādod cilvēkiem brīva izvēle. Mums tas ir jāiemācās."
Viņa arī aicināja sabiedrību skatīties uz bildi kopumā, nevis atrauti, jo patlaban, piemēram, trūkst ceļa kartes tam, kā cilvēks no ierašanās brīža nonāk līdz brīdim, kad tiek nodarbināts.
"Mums vajadzētu vairāk koordinēties visa ceļa izpratnē un paša cilvēka sadzirdēšanā. Jāļauj pašiem izdarīt izvēles,"
viņa teica.
KONTEKSTS:
Kopumā Latvijas pašvaldībās pēc palīdzības vērsušies 3300 cilvēki no Ukrainas, izmitināti ir 1600 cilvēki. Visvairāk – Rīgā, Liepājā, Ventspilī un tā novadā, 15. martā informēja iekšlietu ministre Marija Golubeva ("Attīstībai/Par!").
Lai sniegtu vienotu palīdzību Ukrainai un Ukrainas bēgļiem, darbojas Latvijas nevalstiskā sektora izveidota tīmekļvietne www.ukraine-latvia.com. Platformā "Ziedot.lv" Ukrainas cilvēkiem saziedoti vairāk nekā seši miljoni eiro.
Latvija gatavojas uzņemt 10 000 Ukrainas bēgļu.
Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja, ka pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.
