Kā iepriekš ziņots, no rudens arī mājsaimniecībām, tāpat kā šobrīd uzņēmumiem, elektrības cena vairs netiks regulēta. Iedzīvotājiem būs jāizvēlas elektrības tirgotājs un jāvienojas par pakalpojumu un tā cenu. Ja to mājsaimniecība vismaz līdz augusta pirmajai dekādei nebūs izdarījusi, tad bez elektrības nepaliks, jo automātiski būs pieejams universālais pakalpojums, stāsta par enerģētiku atbildīgās EM pārstāvis Dins Merirands.
„Ministru kabineta noteikumi būs veidoti tādā veidā - ja mājsaimniecība nebūs izrādījusi aktivitāti mainīt tirgotāju vai izvēlēties no esošā tirgotāja citu produktu, tad tā automātiski nokļūs pie universālā pakalpojuma piedāvājuma saņēmējiem. Izpratne ir, lai šis process būtu maksimāli vienkāršs. Līdz ar to universālā pakalpojuma piedāvājumā tirgotājam tiks uzlikts pienākums nosaukt savam lietotājam gala ciparu, lai izvairītos vai nu no tirgotāja tīšas maldināšanas vai lietotāja maldīšanās,” skaidro Merirands.
Universālā pakalpojuma cena būs fiksēta uz noteiktu termiņu, piemēram, uz gadu un to noteiks elektrības tirgotājs, piemēram, „Latvenergo”, kas ar elektrību šobrīd apgādā vairumu Latvijas mājsaimniecību. Tā kā brīvajā tirgū elektroenerģijas cenai ir tendence pieaugt, sagaidāms, ka par šo pieauguma tiesu universālā pakalpojuma gala cena pārsniegs pašreizējo elektrības gala tarifu. Tomēr šīs maksas būtiski neatšķirsies, uzskata „Prudentia Energy Markets” valdes loceklis Samtiņš: „Sagaidāms, ka pati elektroenerģijas cenas, kas ir tarifā un kas būs universālajā pakalpojumā, būs ļoti tuvas un būs ļoti līdzīgas. Un, es domāju, ka tā varētu savā ziņā būt arī problēma, jo tas neveicinās cilvēkiem vēlmi meklēt citus elektroenerģijas tirgotājus un meklēt kaut kādu iespēju slēgt jau normālus brīvā tirgus līgumus, jo tā cena, kas tiks piedāvāta universālā pakalpojuma ietvaros, būs pietiekami laba un konkurētspējīga.”
EM pārstāvis piekrīt, ka daļai mājsaimniecību, iespējams, nebūs vērts īpaši pūlēties un meklēt izdevīgāku variantu par automātiski pieejamo universālo pakalpojumu, taču daudzas noteikti varēs atrast izdevīgāku piedāvājumu starp daudzajiem tirgotāju produktiem. „Mājsaimniecība, kuras patēriņš ir absolūti parasts un kuras maksājums par elektrību nav liels - šeit es domāju 100, 150 vai 200 kilovatstundas mēnesī, kas ir kaut kādi 15 -20 Es pieļauju , ka tāda mājsaimniecība arī nekur neies, jo, skatoties pēc kāda jauna tirgotāja, maksimāli, ko var ietaupīt ir lats, pusotrs. Savukārt tur, kur patēriņš ir lielāks. Te viens otrs no šobrīd tirgū esošajiem mājsaimniecību lietotājiem saka, ka viņu ietaupījums pat kaut kut robežās līdz 20%, tad, protams. Tur ir nozīme - iet, skatīties un tā aktīvi darboties tirgū,” atzīmē Merirands.
Ekonomikas ministrijā atzīst, ka pagaidām nav skaidrs, cik liela ietekme uz mājsaimniecību tēriņiem par elektrību būs atbalsta elektrības ražotājiem jeb tā sauktās obligātās iepirkuma komponentes (OIK). Patlaban ministrijā strādā pie risinājumiem, lai šī ietekme būtu iespējami mazāka. OIK iespējamās izmaiņas gan ietekmētu ne tikai universālā pakalpojuma, bet arī citu elektrības piegādes pakalpojumu cenu.
