Mediji vēsta, ka Kramatorskā simtiem cilvēku mēģināja iekāpt nedaudzajos vilcienos, bet haosu dzelzceļa stacijā palīdz novērst brīvprātīgie.  

Mediju izplatītajos videomateriālos arī redzamas kilometriem garas automašīnu straumes. Doneckas apgabala iedzīvotāji vēl labi atceras 2014. gada notikumus, kad notika nežēlīgas kaujas starp armiju un Krievijas atbalstīto separātistu spēkiem, un arī apgabala vadība iesaka cilvēkiem doties prom, jo gaidāmas cīņas un Krievijas armijas uzbrukumi.   

Pagaidām nav skaidrs, cik no šiem cilvēkiem paliks valsts rietumu daļā un cik dosies uz ārvalstīm. Tomēr gatavībā ir Polijas robežsardze, kas kopš kara sākuma reģistrējusi gandrīz 2,5 miljonus Ukrainas bēgļu.

Vairāk nekā piecās kara nedēļās Polijas robežu šķērsojuši 2,48 miljoni cilvēku, tomēr pēdējo nedēļu laikā bēgļu skaits ir būtiski sarucis, tviterī informēja Polijas robežsardzes dienests.

Svētdien Polijā ieradās 22 300 bēgļu no Ukrainas, kas ir par sešiem procentiem mazāk nekā sestdien un daudz mazāk nekā 6. martā, kad tika sasniegts bēgļu plūsmas maksimums – 142 300 cilvēki.

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievija iebruka Ukrainā. Abu valstu sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.

Pēc 29. martā Stambulā notikušajām sarunām Krievija apgalvojusi, ka samazinās karadarbību Kijivas apkaimē, un pieļāva Krievijas un Ukrainas prezidentu tikšanās iespējamību, tomēr Rietumos šos solījumus vērtē piesardzīgi.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Arvien vairāk ārvalstu uzņēmumu boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.

Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.