Černihiva ir viena no skaistākajām un senākajām Ukrainas pilsētām ar vairāk nekā tūkstoš gadu vēsturi, tā bijusi klāt pie Kijivas Krievzemes pirmsākumiem. Kara pašā sākumā pilsēta pārdzīvoja aplenkumu un briesmīgu humāno katastrofu, kad cilvēki bija uz izdzīvošanas robežas. Atmiņās par šīm briesmīgajām dienām dalās Natālija Onanko – māksliniece un tēlotājas mākslas pasniedzēja.
Latvijas atbalsts Ukrainai
Latvijā arvien lielāku atsaucību gūst blindāžas sveču izgatavošanas darbnīcas. Blindāžas sveces ir liels palīgs karadarbības skartajā Ukrainā palikušajiem, lai sasildītos paši vai sasildītu tēju un maltīti. Nupat pirmā sveču liešanas darbnīca aizvadīta Rēzeknē, kas vienkopus pulcēja ne vien rēzekniešus, bet arī kara bēgļus no Ukrainas.
Daugavpils reģionālajā slimnīcā patlaban strādā 15 ārsti no Ukrainas. Lielākoties tie ir anesteziologi un reimatalogi, arī ķirurgi un traumatologs ortopēds, kuri ir saņēmuši visus nepieciešamos dokumentus no savas valsts, lai uzsāktu darbu Daugavpils slimnīcā. Tomēr slimnīcas vadība atzīst – lai ārsti sāktu strādāt, jāiziet sarežģīts juridisks process.
Oktobra sākumā vēstīts par situāciju pie robežpunkta "Grebņeva", kur ukraiņiem, kas tikko kā pavadījuši diennaktis stāvot rindā Krievijā, Latvijā palīdzību nelielā treilerī ar telti sniedza brīvprātīgie. Ar pēkšņu kara bēgļu pieplūdums saskārās arī Igaunija, tomēr nelielajā Luhamā robežpunktā palīdzību sniedza divas Igaunijas valsts iestādes, atvēlot un iekārojot muitas pārbaudēm paredzētu telpu un divus konteinerus.
Ugunsnelaimēs Zaubes un Rēzeknes novada bēgļu mītnēs policija saistību nesaskata. Kādi ir policijas secinājumi un vietējo cilvēku komentāri?
Negadījums vai ļaunprātīga dedzināšana? Ugunsgrēka iemeslus Zaubes evaņģēliski luteriskās draudzes ēkā, kur mitinās ukraiņu ģimene ar sešiem bērniem, policija vēl skaidro. Bet mājas iedzīvotāji un vietējie iedzīvotāji bažījas, ka piektdienas vakara ugunsgrēks bijusi apzināta un ļaunprātīga dedzināšana. Ukraiņu ģimene uzsvēra – iepriekš mājai pat durvis nav slēguši ciet, bet tagad ir bail par savu drošību.
Ar stāstu par mākslinieci no Irpiņas Marinu Vaščenko sērijā “Portreti uz kara fona” LSM.lv sāk iepazīstināt lasītājus ar talantīgu Ukrainas mākslas pārstāvju daiļradi. Viņiem kara traģēdija ir ne tikai dziļi pārdzīvojumi, bet arī iespēja ar daiļrades starpniecību paust savas sāpes, bailes un dziļo mīlestību pret dzimto zemi.
Gan tiešsaistē, gan klātienē studentiem no Ukrainas Latvijas Universitāte šoruden piedāvā intensīvas apmācības iekšpolitikā un ārpolitikā. Ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju, uzsvars likts uz Eiropas Savienības politiku un Ukrainas ceļu uz to. Kursi studentiem no Ukrainas ir bezmaksas, un interese par tiem – milzīga.
Ukrainiete Irina Pasečnaja Latvijā ir kopš marta. Savas mājas Harkivā viņai ar meitu nācās pamest līdz ar karu. Irina strādā kafejnīcā "Borščs" un šeit pavadītā pusgada laikā viņai izdevies jau labi apgūt latviešu valodu, lai brīvi sarunātos arī ar apmeklētājiem. Vienlaikus ģimene cer uz drīzu Ukrainas uzvaru un iespēju atkal atgriezties Harkivā, lai savu kara apšaudēs cietušo māju varētu uzcelt no jauna. Plašāk par ukraiņu integrāciju Latvijas sabiedrībā un pārdomām par nākotni ar harkivieti Irinu Pasečnaju sarunājās Sintija Ambote.