Valdība otrdien atbalstīja priekšlikumu paplašināt bezmaksas latviešu valodas kursu apgūšanas iespējas Ukrainas civiliedzīvotājiem, paredzot kursu iespējas arī nepilngadīgajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem ar iegūtu vidējo izglītību un nodrošinot iespējas apgūt valodu A2 prasmju līmenī.
Ar spilgto un apburošo Janu Sledevsku, brīvprātīgo no Avdijivkas, mēs iepazināmies 2018. gadā, kad apmeklēju reģionu. Šī brīnišķīgā sieviete ap sevi rada neticami mājīgu īstas draudzības, viesmīlības, labvēlības un empātijas gaisotni.
Par naidīgiem, pret ukraiņiem vērstiem komentāriem kādā interneta portālā tiesa to rakstītajam piespriedusi brīvības atņemšanu. Sods izciešams nosacīti. Šo kriminālprocesu bija uzsācis Valsts drošības dienests (VDD). Un zīmīgi, ka kopš brīža, kad anonīmais komentārs tika uzrakstīts un brīža, kad tiesas spriedums stājās spēkā, pagāja vien daži mēneši.
Šobrīd Latvijā skolā un pirmsskolā mācās 4363 ukraiņu skolēni, vairāk nekā puse – latviešu valodas programmā no 1. līdz 12. klasei. Taču lielākā daļa joprojām turpina attālināti apgūt arī zinības savā skolā Ukrainā – ar cerību drīz vien atgriezties mājās. Skola Ukrainā, latviešu skola vai abas? Tā ir šī mācību gada dilemma ukraiņu bēgļu bērniem Latvijā.
Ņemot vērā dažādu izmaksu pieaugumu un nepieciešamību sniegt palīdzību Ukrainas civiliedzīvotājiem, Rīgā šogad ievērojami pieaudzis sociālo pabalstu saņēmēju skaits, informēja Rīgas domes Komunikācijas pārvalde.
Eiropas rehabilitācijas speciālistu Ģenerālajā asamblejā Latvija tikusi slavēta kā izcils piemērs, un ukraiņi atzinuši, ka vislielāko komplekso palīdzību rehabilitācijas jomā sniedz tieši Latvijas medicīnas iestādes. Kā karā cietušajām Ukrainas militārpersonām sokas ārstēšanās process nacionālajā rehabilitācijas centrā "Vaivari"?
Ja būs lielāks bēgļu pieplūdums no Ukrainas, tad būs ļoti problemātiski atrast viņiem mājokļus, intervijā Latvijas Radio sacīja "Providus" migrācijas un integrācijas pētniece un organizācijas "Gribu palīdzēt bēgļiem" valdes locekle Agnese Lāce.
Cilvēku aktivitāte un vēlme palīdzēt gan Ukrainas, gan vietējiem iedzīvotājiem nav samazinājusies, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" stāstīja organizācijas "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta.
No 1. oktobra līdz šī gada beigām par īpašajās grupās iekļauto Ukrainas bēgļu izmitināšanu pašvaldībām segs izdevumus lielākā apmērā. Vietvarām gan būs jāpamato attiecīgi lēmumi, informēja Ekonomikas ministrija.
Viņi dzīvo Latvijā pie jūras, bet katru darba dienu vismaz uz dažām stundām nokļūst starp savējiem Ukrainā. Runa ir par ukraiņu bērniem, kuri izvēlējušies turpināt mācības dzimtenes skolās, mācoties attālināti.
Kustība "Gribu palīdzēt bēgļiem" aicina valdību un Saeimu nekavējoties lemt par izmitināšanas un ēdināšanas nodrošinājuma pagarināšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem, tādējādi dodot bēgļiem skaidru signālu par to, kāds atbalsts būs pieejams pēc šā gada 31. decembra. Biedrība mudina sniegt palīdzību tiem cilvēkiem, kuri Latvijā to meklē šobrīd, kā arī tiem, kuri ir īpaši aizsargājamās grupās, piemēram, bērni, grūtnieces un seniori.
Plāno veicināt Ukrainas iedzīvotāju iekļaušanos Latvijas darba tirgū, piešķirot pašnodarbinātības uzsākšanas pabalstu minimālās mēnešalgas apmērā. Tāpat par sava mājokļa izīrēšanu Ukrainas bēgļiem neprasīs līdz šī gada beigām maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli. To paredz Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā.
Sākot no septembra, Ukrainas kara bēgļiem pašiem ir jāpiemaksā starpība starp Latvijas valsts piešķirto izmitināšanas finansējumu un faktiskajām mājokļa izmaksām, ko iepriekš sedza Rīgas pilsētas pašvaldība. Šāds Rīgas domes paziņojums augustā izvietots viesnīcās, kur pašvaldība izmitinājusi bēgļus no Ukrainas, liecina raidījuma "Kas notiek Latvijā?" rīcībā esošā informācija. Pēc Rīgas domes pieprasījuma Ukrainas bēgļiem piemaksāt par viesnīcām aptuveni ceturtdaļa tās jau pametusi. Rīgas dome savā paziņojumā atsaucas uz valdības lēmumu un Ekonomikas ministrijas precizējumu, savukārt ministrijā šai interpretācijai par domes lēmumu nepiekrīt un norāda, ka tiesību normas neparedz bēgļu izmitināšanu saistīt ar viņu iespējām to pašiem līdzfinansēt. Tikmēr ukrainiete Lidija, kura Rīgā ieradusies kā kara bēgle no Kijivas, atzīst, ka veiksmīgi Rīgā atrast dzīvesvietu pašlaik izdodas tikai daļai bēgļu.
Liepājas valstspilsētas domes sēdē deputāti atbalstījuši grozījumus saistošajos noteikumos, paredzot, ka Krievijas izraisītā kara dēļ Liepājā esošie Ukrainas bērni saņems gan ēdināšanas atlaides izglītības iestādēs, gan braukšanas atlaides Liepājas sabiedriskajā transportā. Līdz šim noteikumi paredzēja, ka dažādas atlaides var saņemt tikai Liepājas pilsētā deklarētie bērni.
