Ar savu mākslu vēlos iepriecināt citus un atveldzēt arī savu dvēseli – tā saka Marija Zeņkova, Ukrainas māksliniece, kura ar ģimeni jau pusgadu dzīvo Latvijā. Tieši savā dzimšanas dienā, 16. martā, glābjoties no kara, viņa ieradās Latvijā, un pa šo laiku ir jau piedalījusies četrās izstādēs. Jaunākā ir viņas personālizstāde "Ar mīlestību no Kijivas!", kas tikko atvērta Eiropas Savienības mājā.
Latvijas atbalsts Ukrainai
"Šobrīd ir sajūta, ka dzīvoju samērā normālu dzīvi," – tā pēc Latvijā pavadītā pusgada saka ukrainiete Anastasija. Viņas gaitām mūsu valstī skatītāji varēja just līdzi Latvijas Televīzijas jauniešu satura platformas "16+" dienasgrāmatu sērijā, kurā viņa bija redzama allaž smaidīga un jautra. Intervijā LSM.lv viņa neslēpa, ka sākums Rīgā bijis emocionāli smags, taču nu ikdiena iegājusi mierīgākās sliedēs – viņa dodas uz darbu, tiekas ar draugiem, bet aizvien ļoti skumst pēc Kijivas, savas sapņu pilsētas.
Ukrainas iedzīvotājiem, kas kara dēļ dzīvo Latvijā, aktīvi palīdz dažādas biedrības un sabiedriskās organizācijas. Siguldas novadā darbojas biedrība "Cerību spārni", kas jau pēc pirmo bēgļu ierašanās Latvijā bija sagatavojusi viņiem pārtikas un higiēnas preču pakas. Lai gan šobrīd Siguldā, tāpat kā citur Latvijā, iedzīvotāji ziedo mazāk nekā kara sākumā, biedrība "Cerību spārni" turpina atbalstīt ne tikai kara bēgļus, bet arī iedzīvotājus Ukrainā.
Pavasarī darbu bija spiestas pārtraukt divas agresoru valstu sanatorijas Jūrmalā – Krievijai piederošā "Dzintarkrasts" un Baltkrievijai piederošā sanatorija "Belorusija". Patlaban Tieslietu ministrija ir sākusi sarežģītu tiesisku procesu, lai abas šīs sanatorijas un Maskavas namu Rīgā varētu atsavināt un, iespējams, tur izmitināt kara bēgļus no Ukrainas.
Lai gan par bēgļu izmitināšanu viesmīlības nozarei valsts bija paredzējusi atbalstu, ne visi uzņēmēji to varēja saņemt, lai nosegtu neiegūtos ienākumus. Kāda uzņēmēja Talsu novada Kaltenē norādīja, ka atbalstam nolēmusi pieteikties brīdī, kad sapratusi, ka krasi aug energoresursu cenas. Taču pašvaldība viņas pieteikumu vērtējusi tik ilgi, ka pabalstu varējusi izmaksāt vien par nedēļu.
Nepierasts klusums un gandrīz vai tukšas telpas – šāds skats šodien pavērās Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta centrā Rīgā, Kaļķu ielā, kurš durvis bēgļiem no Ukrainas diendienā vēris gandrīz pusgada garumā. Šodien sākusies pārvākšanās uz bijušajām Rīgas būvvaldes telpām Vecrīgā, kur centrs strādās turpmāk.
Kopumā Latvijas skolās un bērnudārzos šajā mācību gadā mācīsies vairāk nekā 3000 skolēni no Ukrainas. Skolēniem stundas notiks latviešu valodā vai arī mazākumtautību programmās ukraiņu valodā. Daugavpils Izglītības pārvaldē tāpat kā citās pašvaldībās atzina, ka tas ir izaicinājums kā skolotājiem, tā skolēniem un viņu vecākiem.
219 141 skolēns visā Latvijā ceturtdien, 1. septembrī, devās uz skolu. Jaunajā mācību gadā durvis ver 568 izglītības iestādes. Mācību gadam sākoties, netrūkst arī izaicinājumu. Pedagogu trūkums, iespējamais skolotāju streiks, skolas gaitas Latvijā uzsāk arī ukraiņu bērni. Vienlaikus aptaujātie skolotāji un skolēni atzina, ka svētku sajūtu tas nenomāc.
Latvijas skolās un bērnudārzos šajā mācību gadā mācīsies vairāk nekā 3000 ukraiņu skolēnu. Viņu izglītošana plānota tikai latviešu valodā vai ukraiņu valodā mazākumtautību programmās. Pašas ukraiņu ģimenes rēķinās ar latviešu valodas izaicinājumiem gada sākumā, bet vienlaikus vecāki saka, ka savos bērnos novēro ilgas pēc klātienes mācībām. Savukārt pašvaldības bažījas par pedagogu un atbalsta personāla trūkumu, lai kvalitatīvi apmācītu papildu skolēnu skaitu.
Šonedēļ klāt jaunais mācību gads. To Latvijas bērnudārzos un skolās ceturtdien sāks vairāk nekā 3300 ukraiņu. Viņu pilnīga integrēšana mācību procesā šogad plānota ar izglītošanu tikai latviešu valodā vai mazākumtautību programmās – ukraiņu valodā. Cik gatavas ir skolas, un kādu atbalstu plāno valsts?
Nedēļas nogalē Ogres novadā norisinājās māju kafejnīcu dienas. Durvis apmeklētājiem vēra arī kafejnīca Rembatē, kur interesentiem bija iespēja iepazīt ukraiņu virtuvi – ēdienus gatavoja ukraiņu sievietes, kuras, bēgot no kara, bijušajā Rembates pansionātā dzīvo jau pusgadu. Pateicoties vietējo uzņēmēju un pašvaldības atbalstam, sarūpētas tika izejvielas, bet ietirgotie līdzekļi novirzīti ukraiņu ģimenēm.