Arī ukrainietes Anastasijas dzīvi kājām gaisā sagrieza 24. februāra agrs rīts, kad Krievija uzsāka karu pret Ukrainu. "Es negribu sākt jaunu dzīvi. Es gribu turpināt savu dzīvi. Pagaidām citā valstī, bet ar Ukrainu sirdī," saka Anastasija, kuru ceļš atvedis uz Rīgu. Latvijas Televīzijas jauniešu satura platformas "16+" dienasgrāmatu sērijā Anastasija stāstīja par dzīvi Latvijā, un nu pienākusi viņas dienasgrāmatas pēdējā epizode.
Latvijas atbalsts Ukrainai
Pirms 20 gadiem, no Saulkrastiem atbraucot uz Latgali, Jakobsonu ģimene iekārtoja krāšņu dabas stūrīti Višķu ezera krastā un izveidoja viesu māju. Bet karš Ukrainā pamudināja enerģisko ģimeni pievērsties ēdināšanas pakalpojumu sfērai. Tā jau kādu laiku lolotā iecere par savas kafejnīcas izveidi sākusi īstenoties, gatavojot ēdienu bēgļiem no kara plosītās Ukrainas.
Šonedēļ Ukrainas iedzīvotāju atbalsta centrā Rīgā aizvadīta jau septītā darba birža. Kopumā šajos pasākumos piedāvātas apmēram 1600 vakances, un potenciāli darbu visdažādākajās specialitātēs varētu būt atraduši ap 400 cilvēku. Par to, kādēļ ne visi patvēruma meklētāji uzreiz atrod sev piemērotu darbu, kādas vakances tiek piedāvātas un pieprasītas, kā arī kopumā par atbalstu ukraiņiem Latvijas Radio sarunā ar Rīgas atbalsta centra Ukrainas iedzīvotājiem vadītāju Pēteri Grūbi.
Šonedēļ Talsu novads pirmo reizi ieguva sadarbības partneri Ukrainā un noslēdza līgumu ar Čortkivas pilsētu, un pirmo palīdzīgo roku talsenieki sniedz ar vasaras nometni bērniem – tieši tiem, kuru vecāki šobrīd karo pirmajās frontes līnijās, vai tiem, kuri uz salīdzinoši mierīgo Čortkivu bēguši no aktīvās kara darbības zonas, slēpušies un noslēgušies emocionāli. Kamēr bērni mācās baudīt prieku, tikmēr pieredzējušie nometņu organizatori atzinuši, ka nebija gatavi tik emocionāli smagām dienām.
Līdz 14. augustam Ventspilī norisināsies ukraiņu kultūras dienas "Es atbalstu Ukrainu". Pasākumu norise paredzēta ar krāšņu un daudzveidīgu programmu. Ventspilī ieradušies arī vairāki kolektīvi no Ukrainas, kuri 12. augusta vakarā uzstāsies koncertzāles "Latvija" amfiteātrī. Kā īpašie viesi ukraiņu kultūras programmu kuplinās pašmāju grupa "The Sound Poets".
Latvijas augstskolās rudens uzņemšanā gana augsta interese arī no ukraiņu studentu puses. Viņu vidū ir gan jaunieši, kas šeit uzturas kopš kara sākuma, gan tie, kas studijām piesakās, vēl atrodoties dažādos Ukrainas reģionos. Augstskolām šo studentu uzņemšana ir atvieglota, un ukraiņiem ir iespējas mācīties visās programmās, kas norit angļu valodā. Par budžeta vietām cilvēkiem no Ukrainas jācīnās tāpat kā pārējiem studentiem, bet daļa augstskolu sniedz atbalstu šiem studentiem arī no sava budžeta.
Uz piektdienu, 5. augustu, 32 no 43 Latvijas pašvaldībām jau bija izsmēlušas savas iespējas izmitināt bēgļus no Ukrainas. Pašvaldību mājvietās palikušas "mazāk nekā 130 vietas", raidījumam "Kas notiek Latvijā?" apliecināja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD), kas koordinē izmitināšanas procesus. Tā kā Ukrainas civiliedzīvotāju iebraukšana turpinās, šī situācija ir pamats bažām par ilgtermiņa risinājumu nepietiekamību.
Liepājas pašvaldībā tiek pieļauta iespēja, ka, sākoties vēsākam laikam, sekos bēgļu pieplūdums no Ukrainas, kur šobrīd iedzīvotājiem ir iespējams dzīvot vietās bez apkures. Kaut arī šobrīd abās lielākajās Kurzemes pilsētās bēgļu izmitināšanas kapacitāte ir izsmelta, tiek prognozēts, ka, beidzoties tūrisma sezonai, atkal būs pieejami īres dzīvokļi, kas tiek izmantoti vasaras laikā īstermiņa īrei. Kāda situācija ir pašlaik Liepājā un Ventspilī?
"Šis gads bijis šausminošs. Uz Latviju atbraucu no Maskavas, strādāju tur Ukrainas vēstniecības Nacionālajā kultūras centrā, un visu iepriekšējo gadu to vien darījām, kā cīnījāmies ar Krievijas federālo drošības dienestu. Ar mākslu pat nebija laika nodarboties. Tad diemžēl sākās karš un šo centru bijām spiesti atstāt, kas bija vienīgā vieta Maskavā, kur līdz tam varēja sanākt Ukrainas pilsoņi. [..]Tagad Rīgā esmu iekārtojies, man šeit ļoti patīk, un esmu ļoti pateicīgs par visām iespējām, kas man tiek dotas, man ir iespēja arī uzstāties," saka ukraiņu pianists Arturs Ņikuļins, kurš nule Latvijas Radio fondiem ieskaņojis ukraiņu skaņraža Silvestrova klaviermūziku.
Lai palīdzētu Ukrainas bēgļiem vieglāk atrast mājokli Latvijā, kustība "Gribu palīdzēt bēgļiem" izveidojusi portālu "majasbegliem.lv". Latvijas iedzīvotāji aicināti portālā pieteikt mājokļus, kas pieejami Ukrainas cilvēkiem īrei vai bez maksas. Tāpat portālā pieejama praktiska informācija par mājokļa īres jautājumiem. Visi materiāli sagatavoti latviešu un ukraiņu valodā, informēja kustības pārstāve Linda Jākobsone.
Arī ukrainietes Anastasijas dzīvi kājām gaisā sagrieza 24. februāra agrs rīts, kad Krievija uzsāka karu pret Ukrainu. "Es negribu sākt jaunu dzīvi. Es gribu turpināt savu dzīvi. Pagaidām citā valstī, bet ar Ukrainu sirdī," saka Anastasija, kuru ceļš atvedis uz Rīgu. Par to, kā nokļuva Latvijā un kāda ir mūsu valsts bēgļa acīm, viņa stāsta Latvijas Televīzijas jauniešu satura platformas "16+" dienasgrāmatu sērijā.