Rēzeknes tiesa piespriedusi nosacītu cietumsodu vīrietim par Ukrainas karoga dedzināšanu Rēzeknē, liecina publiski pieejamais tiesas spriedums.
Latvijas atbalsts Ukrainai
Tiem ukraiņiem, kam Rīgā izmitināšanas vietas nav izdevies atrast, tās tiek piedāvātas reģionu pilsētās un laukos. 24 ukraiņiem pagaidu mājas atrastas Gulbenes novadā. Lai gan ir bijušie lielpilsētu iemītnieki, kas atsakās doties uz laukiem, ir arī tādi, kas atzīst: tieši šeit, klusumā un mierā no Mariupolē, Harkivā un filtrācijas nometnēs pārdzīvotajām kara šausmām atgūties ir vieglāk.
Mēs visi mēģinājām viņu atrunāt – saka Ukrainas civiliedzīvotāju vienotā atbalsta centra komanda, atvadoties no Irinas Kalačikas. Ukrainiete vairākus mēnešus strādājusi bēgļu centrā, bet tagad izlēmusi atgriezties savā pilsētā Vinnicā. Šīs nedēļas Krievijas raķešu nāvējošie triecieni viņas pilsētā sievietes lēmumu nav mainījuši, un jau šonedēļ Irina kopā ar dēlu un meitu sēdīsies automašīnā, lai mērotu vairāk nekā 1000 kilometru garo ceļu.
Šonedēļ reģionos sākušies valsts apmaksāti latviešu valodas kursi Ukrainas civiliedzīvotājiem. Tos var apmeklēt visi, kas sasnieguši 18 gadu vecumu, lai apgūtu tādas prasmes kā klausīšanās, lasīšana, runāšana un rakstīšanā vienkāršās ikdienas situācijās. Plānots, ka par atvēlēto finansējumu latviešu valodu varēs apgūt vairāk nekā desmit tūkstoši ukraiņu.
Divus mēnešus pēc ierašanās Latvijā kara bēgļi no Severodoneckas atvēruši Tukuma novadā savu restorānu. Lai gan tagad visiem, izņemot pavāru, jāapgūst jaunas profesijas, esot gandarījums, ka var strādāt un palīdzēt arī savējiem. Uzsākt uzņēmējdarbību Latvijā neesot bijis viegli, jo cerības uz valsts atbalstu nepiepildījās.
Arī ukrainietes Anastasijas dzīvi kājām gaisā sagrieza 24. februāra agrs rīts, kad Krievija uzsāka karu pret Ukrainu. "Es negribu sākt jaunu dzīvi. Es gribu turpināt savu dzīvi. Pagaidām citā valstī, bet ar Ukrainu sirdī," saka Anastasija, kuru ceļš atvedis uz Rīgu. Par to, kā nokļuva Latvijā un kāda ir mūsu valsts bēgļa acīm, viņa stāsta Latvijas Televīzijas jauniešu satura platformas "16+" dienasgrāmatu sērijā.
Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā šobrīd ir skatāmas trīs ukraiņu mākslinieku – Marijas Zenkovas un viņas vecāku Andrija un Svitlanas Kislovu gleznas un grafikas. Meklējot patvērumu no kara, pirms četriem mēnešiem viņi apmetās uz dzīvi Rīgā, un visi izstādē redzamie darbi ir tapuši šajā laikā. Tās ir Ukrainas un Latvijas ainavas glezniecībā un grafikā. Izstādes nosaukums – "Ukrainas albums".
Ventspils pašvaldība no kara skartās Ukrainas atbraukušos bēgļus izmitina augstskolas dienesta viesnīcā. Taču līdz ar mācību gada sākumu tur gribēs atgriezties lielāks studentu skaits.
Valdība noteikusi, ka nepilngadīgiem Ukrainas civiliedzīvotājiem izglītība Latvijā būs jāapgūst latviešu valodā vai mazākumtautību izglītības programmā, kas tiek īstenota ukraiņu valodā.
"Šo dienu es atcerēšos visu mūžu. Tagad esmu tik priecīga un tik… latviska! It kā būtu dzimusi Latvijā," – tā par vasaras saulgriežu svinēšanu Jūrkalnē sacīja ukrainiete Anastasija, kura lustēties ieradās suitu tautastērpā. Par saviem saulgriežu nakts piedzīvojumiem Anastasija stāstīja savā dienasgrāmatā, kur arī atradīsi atbildes uz testa jautājumiem.
Lai nodrošinātu Ukrainas civiliedzīvotājiem atbalstu sniedzošo Latvijas nevalstisko organizāciju (NVO) darbības nepārtrauktību – brīvprātīgā darba veicēju piesaistīšanu un informācijas apmaiņas nodrošināšanu, brīvprātīgo darba koordinēšanu, informatīvo resursu uzturēšanu un to attīstību, ziedojumu piesaistes nodrošināšanu u.c. aktivitātes, kas veicina atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā, – Ministru kabinets pēc Kultūras un Iekšlietu ministriju iniciatīvas 14. jūlijā lēma no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt vēl 310 000 eiro, informēja KM.
Mainījušies ceļi, kā Latvijā ierodas bēgļi no Ukrainas – ne vairs no Polijas caur Lietuvu, bet no Krievijas un Baltkrievijas caur Latvijas vai Igaunijas robežpunktiem. Šie cilvēki Latvijā aizvien biežāk ierodas vien īslaicīgi.
Ukrainas civiliedzīvotājus Latvijas Universitātē (LU) rudens semestrī 100% apmērā atbrīvos no studiju maksas. Šādu lēmumu pieņēmusi LU vadība.
Līdzīgi kā citās nozarēs arī īres tirgū cenas kāpj debesīs. Tas patīk namsaimniekiem, jo pieprasījums pēc puslīdz jēdzīgiem un labiem īres dzīvokļiem ir lielāks nekā piedāvājums. Tāpēc varbūt šad tad var dzirdēt komentārus, ka dzīvokļus to īpašnieki negrib izīrēt bēgļiem no kara plosītās Ukrainas. Tomēr arī maksātspējīgus ukraiņus izīrētāji uzņem labprāt.
No jūnija Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) kopā ar 33 organizācijām piedāvā Ukrainas civiliedzīvotājiem bezmaksas latviešu valodas kursus 120 stundu apjomā “A1” līmenī. Šobrīd jau vairākas organizācijas ir izveidojušas grupas un māca ukraiņus, kas grib apgūt latviešu valodu, tomēr ne visi izrāda interesi un ne visiem ir iespēja kursus apmeklēt.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
