Lai palīdzētu Ukrainas kara bēgļiem, valsts un pašvaldību līmenī izveidoti dažādi palīdzības centri un atbalsta tālruņi. Cilvēki, kas diendienā strādā ar kara bēgļiem, novērojuši – krietni mainījies ukraiņus un viņus izmitinošo personu interesējošo jautājumu loks. Tomēr interese par informāciju joprojām ir.
Latvijas atbalsts Ukrainai
Jelgavas pamatskola "Valdeka" – attīstības centrs šomēnes kļuvusi par dzīves un mēģinājumu vietu deju kolektīvam "Tornado" no Harkivas Ukrainā. Sākotnēji bija paredzēts, ka dejotāji Jelgavā uzturēsies līdz jūlija beigām, tomēr no Harkivas pienāk sliktas ziņas, tāpēc tikšot meklēta iespēja dejotājiem Latvijā uzturēties ilgāk.
Rīdzinieki savus mājokļus Ukrainas kara bēgļiem joprojām piedāvā kūtri. Kopumā trūkstot vairāki simti dzīvesvietu. Rīgas atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem atklāj, ka tuvākajā laikā paredzēts rīkot mājokļu akciju, kas būs līdzīga iepriekš organizētajām darba biržām, kurās bēgļiem piedāvāja dažāda veida darbus. Jaunajā akcijā ukraiņiem būs iespēja iegūt mājokli.
Vēl nesen viņi brauca vilcienos, kurus apšaudīja, bet tagad ar saviem vienaudžiem, citiem ukraiņu bērniem, dzied dziesmas un spēlē spēles Rīgā. Tas palīdz gan aizmirst piedzīvoto, gan dod iespēju viņu vecākiem strādāt un pelnīt iztiku. Ar Rīgas domes un Rīgas skolu valdes atbalstu galvaspilsētā šovasar notiek vairākas ukraiņu nometnes, kurās dienu jēgpilni pavada pat septiņdesmit bērni, bet astoņām skolotājām no Ukrainas šī ir arī darba vieta.
Ukrainas iedzīvotāju izmitināšanai Ķekavas novada pašvaldība pielāgojusi sešas telpas slēgtajā sociālās rehabilitācijas centrā Baldonē. Sarūkot valsts finansējumam bēgļu izmitināšanai, tas gan būšot daudz par maz. Sakārtot visas rehabilitācijas centra telpas, kurās varētu ievietot vairāk nekā 300 kara bēgļu, neesot iespējams finanšu trūkuma dēļ.
Augstskolas un koledžas ir tiesīgas noteikt studiju maksas atlaides Ukrainas civiliedzīvotājiem, un šiem civiliedzīvotājiem ir tiesības pretendēt uz valsts budžeta finansētu studiju vietu konkursa kārtībā, informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), norādot, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem jaunajā mācību gadā tiks nodrošinātas izglītības un pētniecības iespējas.
Pavasarī "Facebook" Ukrainas bēgļu grupā parādījās sludinājumi, ka viens no lielākajiem saplākšņu ražotājiem – Rīgas rūpnīca "Kronospan" – aicina darbā ukraiņu bēgļus. Rūpnīcā paziņoja, ka nav šādu sludinājumu izvietojuši, bet Rus.LSM.lv noskaidroja, ka darbu piedāvā starpniekuzņēmums, kurš rūpnīcai iznomā darbaspēku, lai gan licencēto darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu uzņēmumu sarakstā šī firma nav atrodama. Gan firma, gan rūpnīca no plašākiem komentāriem par situāciju atteicās.
Rīgā jaunus Ukrainas kara bēgļus vairs neuzņem, jo fiziski trūkst vietu, kur cilvēkus izmitināt. Pēdējo dienu laikā mājvietu Ukrainas bēgļu atbalsta centrā meklējuši vairāk nekā 200 cilvēki, kuriem visiem piedāvāts doties prom uz citām pašvaldībām. Rīga atkārtoti aicina atsaukties pilsētniekus un pieteikt sev piederošos mājokļus bēgļu uzņemšanai, pretī saņemot valsts atlīdzību par sniegto palīdzību. Tomēr atsaucība esot maza.
Mazinoties ziedojumiem un brīvprātīgo spēkiem, Ukrainas bēgļu atbalstā būtu svarīgi iesaistīties plašākai sabiedrībai, bet valstij atvēlēt vairāk resursu nevalstisko organizāciju (NVO) darbam. Īpašas bažas ir par bēgļu izmitināšanu, jo mājokļu trūkums var radīt sajūtu, ka jādodas projām, atgriežoties nedrošā vidē Ukrainā, Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” skaidroja biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" valdes locekle Linda Jākobsone.
Savā dzimšanas dienā Talsu Klaunu mājas galvenā klaune Pendele jeb Ilze Pumpure dāvanā gribēja saņemt nevis kaut ko sev, bet naudas ziedojumus, kas tālāk palīdzētu sarīkot prieka ekskursijas ukraiņu bērniem. Draugi naudu patiešām sarūpēja, bet izrādījās, ka ukraiņiem nokļūt Talsos ir sarežģītāk, nekā sākotnēji domāts. Tāpēc Pendele devās ceļā pati.