Iespējas ir izsmeltas – tādu atbildi uz jautājumu, vai varētu izmitināt vēl vairāk Ukrainas kara bēgļu, lielākoties nākas dzirdēt arī Vidzemes novadu pašvaldībās, jo pamatā mītnes vietas, kuras ir piemērotas dzīvošanai, jau ir piepildītas.
Latvijas atbalsts Ukrainai
Situācija ar Ukrainas kara bēgļu uzņemšanu ir saspringta, un maz piesaka dzīvokļus viņu uzņemšanai. Tāpēc iedzīvotāji aicināti nākt palīgā bēgļu uzņemšanā, tostarp darbam atbalsta centrā, intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.
Jūlijā notiks dažādas nometnes ukraiņu bērniem Latvijā, informē rīkotāji. Galvenokārt bērniem tajās būs iespēja socializēties, uzzināt par Latvijas kultūru un vēsturi, kā arī iegūt atelpu no ikdienas. Ir arī tādas nometnes, kuras apmeklē bērni, kuri ikdienā joprojām dzīvo Ukrainā.
Latvijā problēmas, ar kurām nākas saskarties Ukrainas kara bēgļiem, ir rādītājs tam, kā darbojas mūsu integrācijas sistēma. Bēgļiem nākas saskarties ar mitekļa, valodas apguves un izglītības iespēju problēmām, intervijā Latvijas Radio norādīja sabiedriskās politikas centra “Providus” vadošā pētniece patvēruma un migrācijas jomā Ieva Raubiško.
Korģeniete Gunita Bisniece teju par savu trešo ģimeni tagad sauc 28 Ukrainas kara bēgļus. Līdzās rūpēm par savu personīgo ģimeni un veco ļaužu mītni „Sprīdīši” viņa tagad ik dienu brīvprātīgi palīdz arī ukraiņiem. Pavasarī kopā ar citiem pagasta iedzīvotājiem bija jāiekārto telpas bēgļu uzņemšanai, bet tagad nākas palīdzēt risināt dažādus sadzīves jautājumus.
“Nedod Dievs, mums nonākt tādā situācijā, kādā pašlaik ir bēgļi no Ukrainas,” saka izmisusi ģimene, kuras meita – Ukrainas pilsone Latvijā – vairākkārt saskārusies ar neiecietību. Ģimene norāda – pārmetumi ļoti sāp. Tāpēc aicina pirms runāšanas un pārmetumu rakstīšanas apdomāties.
Daudzviet Latvijā Ukrainas kara bēgļiem nākas pamest pagaidu izmitināšanas vietas. Lielākoties tie ir viesu nami un brīvdienu mājas, jo sākusies aktīvā tūrisma sezona un dažādu svētku svinēšana, kas atpūtas vietu saimniekiem liek pildīt saistības ar klientiem. Viesu namā “Zaļā sala” gan plāno, ka pēc sezonas beigām atkal varēs uzņemt Ukrainas bēgļus.
1. jūlijā stājas spēkā samazinātais atbalsts par Ukrainas bēgļu izmitināšanu. Otrajā lielākajā Latvijas pilsētā – Daugavpilī – patvērumu raduši pāri par 500 bēgļu, kuri pārsvarā izmitināti pašvaldības un valsts izglītību iestāžu dienesta viesnīcās. Daļa – dzīvokļos, ko izīrē vietējie iedzīvotāji. Bet vairāk nekā 140 bēgļu mitinās vienā no lielākajām Daugavpils viesnīcām, un tieši šiem cilvēkiem nu draud palikšana bez mitekļa. Tāpēc dome apsver izmitināšanu Daugavpils Olimpiskā centra lielajā zālē.
Līgums ar pašvaldību 1. jūlijā beidzas viesu namam “Mauriņi” Siguldā, kur patvērumu radušas vairākas ukraiņu ģimenes un viņu četrkājainie draugi. Satraukums pašvaldībā ir ne vien par samazināto valsts atbalstu līdz 100 eiro mēnesī par cilvēka izmitināšanu, bet arī par to, ka vien atsevišķām cilvēku grupām ir tiesības saņemt pabalstu par izmitināšanu arī pēc 120 dienu perioda.
Silgaļu ģimene Talsu novadā ir vieni no lielākajiem zemeņu audzētājiem Latvijā. Tāpēc, ja mazākām saimniecībām vajag vien padsmit darbiniekus un tās tiek galā ar vietējo darba spēku, tad SIA "Lubeco" zemeņu lasītāju vajag krietni vairāk. Tāpēc Silgaļi cerības lika uz ukraiņiem. Pāris zvanu ir bijuši, taču nākamajā dienā darbā neviens tā arī nav ieradies.
Vairākās pilsētās sākta Ukrainas bēgļu izlikšana no tūrisma mītnēm un līgumu laušana, atklāja Latvijas Lielo pilsētu asociācijā. Bēgļu pārvietošana saistīta ar to, ka no 1. jūlija valsts finansējums viena cilvēka izmitināšanai mēnesī samazināts līdz 100 eiro. Iepriekš samaksa bija līdz 15 eiro dienā, bet nu tās būs virs trim eiro dienā. Privātais sektors par šādu cenu izmitināt cilvēkus tūrisma sezonā nav ar mieru.
Par empātiju, kuru Latvija izrādījusi Ukrainai četru mēnešu laikā, Ukrainai aizstāvoties pret Krievijas iebrukumu, Ukraina ir ļoti pateicīga. Tā par Latvijas iedzīvotāju palīdzību Ukrainai Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” sacīja ārsts, infektologs Ukrainas pilsētā Užhorodā Viktors Petrovs.
Eiropas Savienības (ES) līmenī patlaban tiek izskatīts jautājums par iespēju Ukrainas kara bēgļu uzņemšanai izmantot Kohēzijas fonda finansējumu. To Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” norādīja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis.
Augstskolās gatavojas uzņemt jaunos studentus, pieteikšanās studiju programmām sāksies jau nākamajā nedēļā. Kā ierasts, šogad paplašināts studiju programmu klāsts. Studēt aicina arī jauniešus no Ukrainas, kuriem pielāgoti uzņemšanas noteikumi augstskolās.
Saistībā ar izmaiņām Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanas noteikumos Rīgā bez pajumtes varētu palikt vairāk nekā 1800 Ukrainas bēgļu. Lai galvaspilsētā turpinātu izmitināt pašreizējo Ukrainas iedzīvotāju skaitu, nepieciešams trīskārt lielāks finansējums par to, ko pašvaldība saņems no 1. jūlija, brīdināja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis. Turklāt pašvaldībai atteikts kompensēt izdevumus, kas saistīti ar bēgļu atbalsta centra darbību, tāpēc domē neizslēdz, ka arī šo centru pašvaldībai varētu nākties slēgt.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
