No 1.jūlija, kad stāsies spēkā samazinātais atbalsts par Ukrainas bēgļu izmitināšanu, cita mītnes vieta būs jāmeklē aptuveni 3000 bēgļiem, aģentūra LETA noskaidroja Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS).
Latvijas atbalsts Ukrainai
Arī ukrainietes Anastasijas dzīvi kājām gaisā sagrieza 24. februāra agrs rīts, kad Krievija uzsāka karu pret Ukrainu. "Es negribu sākt jaunu dzīvi. Es gribu turpināt savu dzīvi. Pagaidām citā valstī, bet ar Ukrainu sirdī," saka Anastasija, kuru ceļš atvedis uz Rīgu. Par to, kā nokļuva Latvijā un kāda ir mūsu valsts bēgļa acīm, viņa stāsta Latvijas Televīzijas jauniešu satura platformas "16+" projektu sērijā. Šoreiz – par cilvēkiem Latvijā, kuri palīdz ukraiņiem iejusties un tikt pie visa sadzīvei nepieciešamā.
Daudzās Latvijas sētās šogad līgo arī no kara patvērumu radušie ukraiņi. Saulkrastu novadā Kalniņu ģimene ar savām svinēšanas tradīcijām iepazīstināja viesos atbraukušos ukraiņus, kas pašlaik dzīvo Latvijā. Uzrunātie līgotāji atzina, ka pirmo reizi šos svētkus svin tik tradicionāli, lai gan Ivana Kupalas svētki arī Ukrainā nav sveši.
Mēs nedrīkstam nogurt no kara Ukrainā vai pie tā pierast, pārliecināts kāds Kuldīgas uzņēmējs, tāpēc piekritis Ukrainā dibinātajam labdarības fondam “Help Ukraine” veidot atzaru Baltijā ar centru Kuldīgā. Visi iesaistītie savstarpēji bijuši pazīstami jau iepriekš, jo kopīgi sadarbojušies uzņēmējdarbībā. Viens no fonda mērķiem ir palīdzēt Sumu apgabala teritoriālās aizsardzības vienībām, bet tāpat tiek meklēti ceļi citai sadarbībai. Pirmais vairāku kuldīdznieku organizētais palīdzības sūtījums jau devies uz Ukrainu.
Šogad Pasaules bēgļu dienu arī Latvijā izjūt citādāk nekā citus gadus. Pirmo reizi kopš neatkarības atgūšanas Latviju skāris tik plašs bēgļu pieplūdums kā pašlaik, kad Latvijā turpina ierasties Ukrainas kara bēgļi. Biedrība “Tavi draugi” kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā palīdzējuši ne mazāk kā 8000 Ukrainas iedzīvotāju, un pirmdien, atzīmējot Pasaules bēgļu dienu, par viņiem runāja gan konferencē, gan rīkoja izstādi un koncertu, kā arī uzsvēra nepieciešamību mainīt priekšstatu par jēdzienu “bēglis”.
Latvija un Polija ir teju vienīgās Eiropas Savienības valstis, kas ukraiņu mediķiem pagaidu atļaujas strādāt izsniedz ātri – aptuveni mēneša laikā, uzskata Latvijas Ārstu biedrībā (LĀB). Kuldīgas slimnīcā jau mēnesi strādā Alīna Čera no Mariupoles. Ārste neslēpa, ka viņai vairs nav ne māju, ne darba vietas, kur atgriezties, tāpēc nolēmusi palikt Kuldīgas novadā.