Alūksne kļuvusi par pieturas punktu simtiem Ukrainas bēgļu, kas Latvijā nokļūst pēc nomaļa robežkontroles punkta šķērsošanas Dienvidaustrumigaunijā. Tiem, kas no kara šausmām bēg bez sava privātā auto, palīdz brīvprātīgie. Viņi stāstīja: ceļu no Ukrainas caur Krieviju un tālāk caur Igauniju un Latviju uz Rietumeiropu sāk izmantot aizvien vairāk bēgļu.
Latvijas atbalsts Ukrainai
Krievijas sāktā kara dēļ pasaules valstīs kopumā ir reģistrēti jau vairāk nekā 6 miljoni Ukrainas bēgļu, kas devušies ārpus savas valsts. Krievijas teritorijā arī aktīvi darbojas brīvprātīgie, kas palīdz okupācijas varā nonākušajiem Ukrainas bēgļiem tikt atpakaļ teritorijās, ko kontrolē Ukraina vai doties uz Eiropu. Krievijā ir vairāki brīvprātīgo tīkli. Viens no to izveidotajiem bēgļu maršrutiem ved caur Rīgu un ir ļoti pieprasīts.
Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) atklāta konkursā noskaidrojis 33 organizācijas, kas Ukrainas civiliedzīvotājiem nodrošinās bezmaksas latviešu valodas apmācības. Līdz ar to uzsākta pieteikšanās latviešu valodas kursiem, kas pieejami visā Latvijā gan klātienē, gan attālinātā, gan arī hibrīda režīmā, informēja SIF pārstāve Zane Jēkabsone.
Darbaroku trūkumu jau ilgstoši katru ražas sezonu aktualizē dārzkopji, īpaši ogu audzētāji. Latvijas Augļkopju asociācija gan pagaidām prognozē, ka no Ukrainas atbraukušie patvēruma meklētāji īpaši šīs vakances neaizpildīs. Patlaban atsevišķi ukraiņi darbu atraduši piena lopkopības saimniecībās. Taču lauksaimnieki secina, ka daudzi kara bēgļi ir no pilsētām, nevis Ukrainas lauku teritorijām, un pārsvarā meklē augsti kvalificētas darbavietas.
Lai uzmundrinātu un atbalstītu šobrīd Latvijā apmetušās ukraiņu ģimenes, Latvijas Radio 2 sadarbībā ar Latvijas Bērnu atbalsta fondu šodien, Starptautiskajā bērnu tiesību aizsardzības dienā, rīkos koncertu ukraiņu bērniem. Jau trijos pēcpusdienā uz skatuves Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā kāps Latvijā iemīļotas bērnu popgrupas un dziedātāji.
Neraugoties uz to, ka Ukrainā joprojām norit karadarbība, daļa bēgļu jau atgriežas savā valstī. Tādu izvēli izdara arī bēgļi, kuri nokļuvuši Latvijā. Iemesli ir dažādi – daļa ilgojas pēc tuviniekiem un mājām, daļa šeit nevar atrast īres dzīvokļus, kā arī tie, kam ir kur atgriezties, vēlas atkal meklēt darbu savās profesijās tieši Ukrainā, nevis palikt uz ilgāku laiku Latvijā.
Terehovas robežkontroles punktam ik dienu cauri iziet 300–500 Ukrainas bēgļu. Daudzus doties tālāk steidzina plāni, bet tiem, kam tādu nav, jāpaļaujas uz Latvijas iestāžu un pašvaldības palīdzību. Pēc karā pārdzīvotajām šausmām mājās un nogurdinošā ceļa cauri ienaidnieka teritorijai ukraiņi Latvijas pierobežā vaicā pēc divām lietām – naktsmājām un transporta, kā līdz tām nokļūt.
Valsts iestādes ir izveidojušas rīku, kurā katrs iedzīvotājs, kurš to vēlas, var pieteikt savu mājokli bēgļu izmitināšanai, šodien preses konferencē par atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem mājokļu jautājumā informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Intars Zitāns.
Ukrainas bēgļu plūsma Latvijas–Krievijas pierobežā ir samazinājusies, tomēr cilvēki, kuri, bēgot no kara, ir nonākuši Krievijas teritorijā, šķērso Krievijas–Latvijas robežu ar mērķi palikt Latvijā vai atgriezties dzimtenē, vai arī tomēr doties tālāk uz Eiropu. Tā saucamajiem tranzīta bēgļiem pašlaik palīdz brīvprātīgie, Valsts robežsardze, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), kā arī pašvaldības.