Latvijas lielākajā pārtikas ražotājā – uzņēmumā "Dobeles dzirnavnieks” – līdz šim darbu atraduši 16 Ukrainas kara bēgļi. Vairāki no viņiem strādā tieši tajā pašā jomā kā dzimtenē, piemēram, laboratorijā vai graudu pārstrādē. Uzņēmumā ļoti novērtē to, ka izdevies piesaistīt augsta līmeņa speciālistus. Lai ukraiņi labāk iejustos, daudzi no 400 darbinieku lielā kolektīva bēgļiem palīdz tīri praktiski – aizved uz banku atvērt kontu vai dodas līdzi sunim pie vetārsta.
Latvijas atbalsts Ukrainai
Jau 25. reizi brīvprātīgie sēžas pie auto stūres, lai Ukrainā nogādātu saziedotās mantas un arī tik ļoti vajadzīgos apvidus auto. Šoreiz auto sēž arī ļaudis, kas lēmuši atgriezties dzimtenē. Tā kāda ģimene no Kamjanskas Ukrainas dienvidaustrumos atgriežas mājās pēc diviem ar pus mēnešiem Latvijā. Un cer, ka Ukrainā viss būs labi.
Ar atteikumu ļaut strādāt vēl nesen apgūtajā profesijā medicīnā saskārusies kāda ukrainiete, kas ar ģimeni sāk jaunu dzīvi Latvijā, Sēlijā. Ģimene ir no Ukrainas teritorijas, kas bija Krievijas kontrolē vēl pirms 24. februāra. Atbildīgās iestādes Latvijā skaidroja – šos diplomus nav atzinusi Ukraina, tādēļ arī Latvija tos neatzīst.
Vispārējās izglītības iestādēs mācās vairāk nekā 2800 ukraiņu bērnu – no tiem daļa arī Rīgas Rīnūžu vidusskolā, kurā piektdien, 27. maijā, notika svinīgie mācību gada noslēguma pasākumi. Skolas direktors Deniss Kļūkins atzīst, ka Ukrainas bērni semestri beiguši ar labiem vērtējumiem, un viņu sniegums ir negaidīti izcils.
Joprojām nav pilnas skaidrības, kā Latvija turpmāk palīdzēs šeit iebraukušajiem Ukrainas kara bēgļiem. Galvenās bažas ir par dzīvesvietu. Pēdējo mēnešu laikā Latvijā reģistrēti ap 30 000 Ukrainas civiliedzīvotāju. Lai arī primārā atbalsta periods jau uzņemtajiem Ukrainas bēgļiem pagarināts par 30 dienām, tomēr Latvijas Radio raidījuma "Atvērtie faili" viesnīcā "Ludza" sastaptie bēgļi ir neziņā par savu nākotni un iespējām nostāties uz kājām. Galvenokārt nākas atdurties pret dzīvesvietas jautājumu – atrast mājokli īrei ir gandrīz neiespējamais uzdevums.
Viesnīcas par dārgu, grūtības iekļauties darba tirgū un tādējādi pašiem īrēt mājokli – Ukrainas bēgļu kontekstā šīs grūtības radījušas pamatīgu spriedzi pašvaldībās, kas atkārtoti pieprasa skaidru ilgtermiņa plānu, vismaz līdz šā gada beigām. Iekšlietu ministrija (IeM), kas atbild par konkrētajiem jautājumiem, piedāvā pašvaldībām iegādāties matračus, bet apmaksātas ēdināšanas vietā tiek apsvērta pārtikas paku izdale.
Ap 300 interesantu šodien apmeklēja pirmo darba biržu, kas notika Rīgas atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem. Biržā piedalījās septiņas Rīgas kapitālsabiedrības, piedāvājot vairāk nekā 170 vakanču. Apmēram 100 darba meklētāju no Ukrainas turpinās sarunas ar potenciālajiem darba devējiem par darba uzsākšanu.
Ar Johana Ādama Hillera operas "Mīla uz laukiem" uzvedumu Rundāles pils parka Zaļajā teātrī sākās pils muzeja 50. jubilejas svinības. Uz muzeja jubileju tika aicināti īpaši viesi – bijušie pils darbinieki un Latvijā dzīvojošie Ukrainas kara bēgļi. Viņi atzina, ka pils, dārzs un operas mūzika vismaz vienu vakaru novērsa skumjas par atstātajām mājām un dzimteni.
Izmaksas saistītas ar Ukrainas bēgļu izmitināšanu un ēdināšanu no šodienas ir zemākas, un daudzos gadījumos tas nozīmē, ka bēgļiem nāksies meklēt citas izmitināšanas vietas. Piemēram, Rīgā pašlaik īsā laikā nākas pārvietot 570 personas. Pašvaldībā brīdināja, ka drīzumā spēkā stāsies arī vairākas citas izmaiņas, kas skars Ukrainas civiliedzīvotājus, un, lai daudziem no viņiem palīdzētu "nostāties uz kājām", piedāvās darbu dažādos pašvaldības uzņēmumos.
Daugavpilī pašlaik dzīvo vairāk nekā tūkstoš Ukrainas bēgļu, un daļa no viņiem jau apsver domu par došanos prom. Ir neremdināmas ilgas pēc dzimtenes, ģimenes un draugiem. Lēmumu ietekmē arī tas, ka izsīkst atbalsts Latvijā, tāpēc rodas vajadzība vai nu braukt atpakaļ uz Ukrainu, vai meklēt patvērumu citviet.
Kara bēgļu vidū lielākoties ir mātes ar bērniem, kurām nav iespēju iekārtoties darbā, jo atbraukušas vienas. Līdzekļu trūkuma dēļ sievietes izvēlas atgriezties kara plosītajā dzimtenē. Latvijā dzimušā mēnesi vecā Dāvida mammai ir raizes par turpmāko iztikšanu mūsu valstī. Viņa nolēmusi riskēt un drīzumā dosies atpakaļ uz Ukrainu.