No kara bēgušajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā paredzētais primārais atbalsts izmitināšanai un ēdināšanai tiks pagarināts par vēl 30 dienām tiem, kuri Latvijā jau ir pieteikušies atbalstam līdz 24. maijam, to saņem vai saņemamā atbalsta periods drīzumā beigsies. To paredz otrdien valdībā atbalstītie grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā. Grozījumi likumā vēl jāapstiprina Saeimā.
Latvijas atbalsts Ukrainai
"Paldies, Dievam, mums ir kur atgriezties," sacīja medicīnas studente no Kijivas. Viņa, bēgot no kara, divus mēnešus uzturējusies Latvijā un turpinājusi mācības šeit. Šovakar Polīna ar mammu jau ir ceļā uz Ukrainu. Jauniete vēlas kļūt par ārsti un neizslēdz iespēju, ka Latvijā varētu atgriezties. Bet, nevis lai būtu jābēg no kara – lai turpinātu mācības augstskolā.
Daļai Ukrainas bēgļu, kas Latvijā ieradušies kara sākumā, jau pavisam drīz beigsies 90 dienu periods, kurā viņi saņēma atbalstu, tajā skaitā apmaksātu dzīvesvietu viesnīcā. Bēgļu izmitināšana viesnīcā atzīta par pārāk dārgu. Viņus plānots pārvietot, piemēram, uz pielāgotām pašvaldību telpām, kā arī bēgļi aicināti īrēt dzīvokļus. Valdības vadītājs solījis, ka bez palīdzības neviens nepaliks. Tikmēr ne mazums Ukrainas iedzīvotāju, kas aizbēguši no kara, pašlaik ir lielā neziņā par tuvāko nākotni.
Pateicoties atsaucīgiem cilvēkiem, frizētava Rīgā, kurā izsludināja bezmaksas friziera pakalpojumus Ukrainas kara bēgļiem, bet vēlāk lielās atsaucības dēļ secināja, ka to ir grūti atļauties, turpina savu misiju. Lai gan pēc Latvijas Televīzijas raidījuma "4. studija" izskanējušā sižeta bija vērojami arī pārmetumi iestādei, tomēr pēc ziedojuma saņemšanas frizētavas pārstāvji devušies izbraukumā uz vietu, kur mīt no Krievijas izvērstā kara Ukrainā atbēgušie cilvēki. Iecerēts arī izbraukumus turpināt.
„Vietējās pašvaldības var stiprināt mieru pasaulē” – iniciatīvu ar šādu aicinājumu aizsākusi Ukrainas Mazo pilsētu asociācijas izpilddirektore Oksana Kiriļuka. Šobrīd viņa ar meitām mājvietu ir radusi Valmierā, bet par savu uzdevumu viņa uzskata veidot ciešāku sadarbību ar Latvijas, Igaunijas un arī citu valstu pašvaldībām, lai koordinētu palīdzības sniegšanu Ukrainai tā, lai šī palīdzība tik tiešām būtu tas, kas konkrētajai Ukrainas pilsētai ir nepieciešams.