Jau kopš ierašanās Latvijā vairums kara bēgļu no Ukrainas izteikuši vēlmi apgūt latviešu valodu. Pagaidām šāda iespēja esot atkarīga no brīvprātīgajiem, un pieprasījums pārsniedzot piedāvājumu. Aizkrauklē jau otro mēnesi ukraiņiem latviešu valodas nodarbības bez atlīdzības vada skolotāja Daila Bružuka.
Latvijas atbalsts Ukrainai
Lielo Eirovīzijas finālu skatījās arī ukraiņi, kuri pagaidām dzīvo Latvijā. Zālē, kurā nesen atradās palīdzības pakas, tika klāti galdi. Pēc pārdzīvotajām ciešanām, daudzu sejās kaut uz brīdi pavīdēja smaids par grupas "Kalush Orchestra" uzvaru.
Bēgļu straumes no kara plosītās Ukrainas pierimušas. Lai gan Krievija turpina uzbrukumus savai kaimiņvalstij un tās civiliedzīvotājiem, netrūkst ukraiņu, kas jau atgriežas dzimtenē. Viena no šīm drosmīgajām sievietēm ir Oksana, kuras ilgas pēc dzimtenes un tuviniekiem ir spēcīgākas par bailēm no kara.
Latvijas mājsaimniecības varēs saņemt līdz 300 eiro lielu atbalstu mēnesī, ja bez maksas izmitinās no kara bēgošos Ukrainas civiliedzīvotājus. To paredz Saeimas ceturtdien, 12. maijā, otrajā lasījumā vienbalsīgi atbalstītie steidzamības kārtā virzītie grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā.
Lai pašvaldības varētu uzņemt vēl vairāk bēgļu, nepieciešami teju 20 miljoni eiro. Vides aizsardzības un reģionālās attīstība ministrija (VARAM) apkopojusi pašvaldību iesniegtos piedāvājumus par ēkām, kurās, veicot remontdarbus, varētu tikt izmitināti vēl 4800 bēgļu. Tomēr, pēc vietvaru sacītā, ir jādomā ne tikai īstermiņā par pagaidu mītnēm, bet arī ilgtermiņā, jo jautājums par dzīvojamo fondu kļūst arvien sāpīgāks.
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Rasma Kreica kopā ar vīru Agri no Latvijas ar divām kravas mašīnām devās uz Ukrainu, lai aizvestu dzīvnieku pārtiku un medicīnas preces patversmēm. No Ukrainas kopā ar viņiem atbrauca 40 suņi un 34 kaķi. Kamēr daļa kaķu savas mājas Latvijā jau atraduši, suņi, tostarp kucēni, joprojām atrodas karantīnā patversmē "Ulubele", dzīvnieku glābēji stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Ķepa uz sirds".
Ukrainas bēgļu bērniem, mācoties Latvijas skolās 1.–8. klasē vai 10.–11. klasē, nākamajā klasē plāno pārcelt bez prasības par vērtējumu mācību priekšmetos mācību gada noslēgumā. Vienlaikus šie bērni būs tiesīgi tajā pašā klasē atkārtoti apgūt attiecīgo izglītības programmu. To paredz valdības atbalstītie grozījumi, kas vēl būs jāskata Saeimai.
Liela daļa cilvēku, kas ieradušies no Ukrainas, jūnijā Latvijā būs pavadījuši pirmās 90 dienas, kas pašlaik nozīmē, ka viņi vairs nevarēs saņemt valsts atbalstu mājoklim un pārtikai, tā informēja Rīgas pašvaldībā. Ne visi atbraukušie var strādāt – bēgļu vidū ir daudzi seniori un cilvēki ar īpašām vajadzībām. Daudzi arī atbraukuši ar bērniem, kuri jāiekārto skolās.