Rīgā bažījas par to Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu, kas Latvijā ieradās pirmie un kuru izmitināšanai valsts paredzējusi finansiālu atbalstu vien pirmās 90 dienas. Tūkstošiem cilvēku drīzumā šīs dienas būs galā.
Latvijas atbalsts Ukrainai
Dodoties bēgļu gaitās, līdzi paņemt var tikai pašas nepieciešamākās lietas, bet daudziem ukraiņiem, kuriem kara dēļ nācās pamest savu dzimteni, ir arī jāizvēlas, vai ņemt līdzi savus suņus un kaķus. Lielākoties tas nav pat apspriežams jautājums, Latvijas Radio uzzināja no Ukrainas kara bēgļiem Latvijā.
Arvien biežāk publiskajā vidē izskan informācija par vēršanos pret ukraiņu bēgļiem. Viņu automašīnām tiek pārdurtas riepas, viņiem tiek izteikti draudi interneta komentāros un arī uz ielas. Latvijas Radio stāsta varone Anastasija reāli baidās par savu un savas ģimenes locekļu veselību un dzīvību. Tam par iemeslu kļuva konflikts pie Maskavas nama, kas izraisīja plašu rezonansi sociālajos tīklos.
Amerikas Savienoto valstu (ASV) pirmā lēdija Džila Baidena piektdien, 6. maijā, ieradīsies Rumānijā. Viņa vizītes laikā līdz 9. maijam apmeklēs Rumāniju un Slovākiju, lai tiktos ar ASV dienesta darbiniekiem, vēstniecības darbiniekiem, Ukrainas bērniem un viņu vecākiem, kas pametuši Ukrainu kara dēļ.
Tautastērps – tā ir dvēsele un sirds. Tam piekrīt arī ukraiņi Marjana un Nazars. Viņi, pametot dzimto Ļvivu ar saviem trim bērniem, bēgļu gaitās līdzi paņēmuši arī vienu no savas tautas spēcīgākajiem simboliem – višivankas jeb tautiskiem rakstiem izšūtas blūzes. Nazars ir Ļvivas Nacionālās operas orķestra mūziķis. Viņš cer, ka šie raksti viņus sargās Latvijā un palīdzēs pēc iespējas ātrāk atgriezties mājās. Tāpēc tautastērpu netur skapī, bet velk arī ikdienā.
Meklējot papildu veidus, kā atbalstīt kara bēgļus Latvijā, nedēļas nogalē Ogrē pavasara tirgū apmeklētāji iegādājās Ukrainas sieviešu un bērnu veidotos rokdarbus, kā arī iepazina tradicionālos ukraiņu ēdienus. Kā skaidro akcijas rīkotāji, pasākums ļāvis mammām ar maziem bērniem no Ukrainas gūt papildu līdzekļus iztikai Latvijā.