Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar dažādām likumdošanas, operatīvās un politikas iniciatīvām likumīgās migrācijas jomā. Komisija cer, ka tās dos labumu bloka ekonomikai, stiprinās sadarbību ar trešajām valstīm un ilgtermiņā uzlabos vispārējo migrācijas pārvaldību. Priekšlikumu kopums ietver arī konkrētas darbības, lai personām, kuras bēg no Krievijas iebrukuma Ukrainā, atvieglotu piekļuvi Eiropas Savienības darba tirgum.
Latvijas atbalsts Ukrainai
Krievija okupētajās Ukrainas teritorijās cenšas ieviest savus noteikumus, izveidot savus varas centrus un pakļaut savam regulējumam Ukrainas iedzīvotājus, kuri mēģina no okupētajām teritorijām izkļūt. Daudz vieglāk to izdarīt ir tad, ja piekrīt doties uz Krieviju. Taču tiem, kas grib nokļūt Ukrainas kontrolētajā daļā, nākas pārciest ņirgāšanos, pazemojumus un konstatēt, ka okupanti ir radījuši savdabīgu peļņas avotu, lai gūtu sev labumu no cilvēkiem, kuri nāves bailēs meklē glābiņu no apšaudēm. Par to intervijā Latvijas Televīzijai stāstīja kāda Mariupoles iedzīvotāja.
Vairāk nekā 2000 Ukrainas kara bēgļu atraduši darbu Latvijā, liecina Valsts ieņēmuma dienesta (VID) informācija. Uzrunātie uzņēmēji ar jaunajiem darbiniekiem esot apmierināti. Vakanču gan ir krietni vairāk. Neizpratni raisot nevienlīdzīgā apmaksas sistēma – atšķirībā no mūsu darba ņēmējiem, nerezidentiem nodokļi jāmaksā no pirmā eiro. Finanšu ministrijā (FM) gan pašlaik strādā pie iespējamiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumiem Ukrainas bēgļiem.
Viens miljons ASV dolāru jeb nepilns miljons eiro. Tik apjomīgu ziedojumu Ukrainas kara bēgļu atbalstam labdarības organizācijai “Ziedot.lv” pasniedza Taivānu pārstāvošā Taipejas misija Latvijā. Šo naudu izlietos, lai ukraiņiem segtu tās pašas vajadzības, ko sedz ziedotāji pašmāju cilvēkiem. Piemēram, specifiskas ārstēšanas vai rehabilitācijas apmaksai.
Valdībā piektdien, 29. aprīlī, ārkārtas sēdē atbalstīja jauno Ukrainas bēgļu atbalsta plānu, kas paredz Latvijā uzņemt ap 40 000 Ukrainas civiliedzīvotājus, ieskaitot līdz šim uzņemtos. Rezervēti kopumā 116,28 miljoni eiro dažādiem atbalsta pasākumiem, tostarp paredzēts, ka Latvijas mājsaimniecības varēs saņemt līdz 300 eiro lielu atbalstu mēnesī, ja dos pajumti Ukrainas kara bēgļiem.
Rīgas Dzemdību namā pasaulē nācis jau septītais ukraiņu bērniņš, kura mamma, bēgot no kara, mazuli laidusi pasaulē Latvijā. Vēl 54 grūtnieces ir stājušās uzskaitē un pie mūsu ārstiem uzrauga savu un gaidāmā mazuļa veselību. Sievietes atzīst, ka šīs nav tādas dzemdības, kādas viņas plānojušas. Vīri palikuši Ukrainā un savus bērnus ierauga tikai telefona ekrānā. Taču mierīgas debesis virs galvas un drošība šobrīd ir vissvarīgākā.
Karš Ukrainā licis mājas pamest miljoniem tās iedzīvotāju. Daudzi nonāk arī Latvijā. Starp tiem ir arī gandrīz 600 tā dēvēto "nepavadīto bērnu". Ne visos gadījumos tas nozīmē, ka viņi ir patiesi vieni – liela daļa ieradušies, piemēram, ar saviem pilngadīgajiem brāļiem un māsām vai kaimiņiem, taču oficiālu pilnvaroto pārstāvju viņiem nav. Tādos gadījumos šiem bērniem piešķir ārkārtas pilnvaroto aizbildni.
Latviju veiksmīgi sasniegušas vēl 16 ģimenes no Ukrainas, kas Rīgā ieradušās kopā ar bērniem, kuriem ir īpašas vajadzības. Viņu nogādāšana šurp bijusi iespējama, pateicoties ciešai sadarbībai starp Latvijas brīvprātīgajiem un Ukrainas Sarkano Krustu. Ņemot vērā bērnu veselības stāvokli, šodien šīm ģimenēm tika organizēta pakalpojumu saņemšana pagaidu izmitināšanas vietā – viesnīcā.