Vairākas nevalstiskās organizācijas (NVO) aicina valsts un pašvaldību iestādes, uzņēmumus un visus Latvijas iedzīvotājus Ukrainas bēgļu labad atteikties no uguņošanas, informēja biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" pārstāve Linda Jākobsone.
Latvijas atbalsts Ukrainai
Latvijā reģistrēti vairāk nekā 24,7 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu, no kuriem 13 tūkstoši Rīgā. Tomēr nav zināms faktiskais Ukrainas civiliedzīvotāju skaits Latvijā, jo ne visi ir vērsušies pašvaldībās pēc palīdzības, kā arī netiek vākta informācija par ukraiņiem, kas pamet Latviju. Tas nozīmē, ka kara bēgļi var saņemt gan Latvijas sniegto palīdzību, gan to pašu lūgt kādā citā valstī.
Kopš Krievija sākusi karu kaimiņvalstī, Ukrainu ir pametuši vairāk nekā pieci miljoni cilvēku. Lai gan lielākā daļa patvērumu ir raduši Ukrainas kaimiņvalstīs, tomēr daudzu bēgļu ceļš ved arī uz Īriju, kur patvērumu raduši jau vairāk nekā 25 tūkstoši ukraiņu. Taču arī Īrija saskaras ar izaicinājumiem bēgļu izmitināšanā.
Latvijā ir ap 25 000 cilvēku, kuri atstājuši Ukrainu Krievijas iebrukuma dēļ, žurnālistiem otrdien pastāstīja iekšlietu ministre Marija Golubeva (''Attīstībai/Par!''). Otrdien vēl netika skatīts atbalsta plāns, kas paredz palielināt Ukrainas kara bēgļu uzņemšanas kapacitāti līdz 40 000.
Valsts kultūrkapitāla fondā (VKKF) izsludināta jauna radošo stipendiju programma, kuras mērķis ir sniegt atbalstu radošām personām kultūras nozarē – Ukrainas pilsoņiem, kara bēgļiem, kuri raduši patvērumu Latvijā, radošā darba veikšanai, tādējādi veicinot turpmāko radošo darbību un sadarbību ar Latvijas kultūras organizācijām.
Bērniem, kuri redzējuši kara šausmas, neļaut par to runāt ir milzu kļūda, uzskata psiholoģe Natālija Urusa no Ukrainas. Viņa pametusi kara skarto Mikolajivu un tagad strādā ar bēgļu bērniem Rīgā. Karš atstājis smagas sekas. Kāda piecgadīga meitenīte joprojām atsakās atstāt mājas, lai gan atrodas drošībā. Bērni zīmē, kā nogalina Krievijas prezidentu un lūdz atļauju lietot lamu vārdus. Taču tas viss ir daļa no terapijas, kas palīdz dzīvot tālāk.
Palīdzības meklētāju plūsmas neapsīkst, bet brīvprātīgo un ziedotāju vēlme, kā arī iespējas palīdzēt gan. Par to Latvijas Televīzija pārliecinājās, apmeklējot vienu no noliktavām, kura vēl pirms kāda laika bija pārpildīta ar precēm, ko sūtīt uz Ukrainu un izdalīt šurp atbraukušajiem bēgļiem. Patlaban ļoti vajadzīga ir pārtika.
Tieši pareizticīgo Lieldienās Talsos atvērts Ukraiņu kopienas centrs „Mрія” jeb „Sapnis”. Reizi nedēļā tajā būs iespēja rast atbildes un mierinājumu sarunās ar mācītāju, bet pavisam drīz centra durvis būs atvērtas ik dienu, lai ukraiņi varētu satikties gan savā starpā, gan ar vietējiem iedzīvotājiem.
Valdība otrdien skatīs pasākumu plānu, kas paredz palielināt Ukrainas kara bēgļu uzņemšanas kapacitāti līdz 40 000 Latvijā. To preses konferencē pēc koalīcijas partiju tikšanās noradīja premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”). Plāna izmaksas ir tuvu 100 miljoniem eiro. Iekļauta gan bēgļu izmitināšana un ēdināšana, gan iekļaušana sabiedrībā, izglītības sistēmā un citās sociālās dzīves sfērās. Par bēgļu izmitināšanu pabalstu varēs saņemt arī mājsaimniecības.
Latvija plāno novirzīt 1,7 miljonus eiro Krievijas sāktajā karā cietušo Ukrainas civiliedzīvotāju un militarpersonu ārstēšanai. To pēc valdību veidojošo partiju tikšanās pastāstīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (“Attīstībai/Par!”).
Latvijā, tāpat kā daudzās citās Eiropas valstīs, turpina uzņemt bēgļus no Ukrainas. Rēzeknes novadā vien izmitināti vairāk nekā 300 patvēruma meklētāji no šīs valsts. Kara bēgļi tiek izmitināti gan viesu namos, gan nesen slēgtajā Adamovas internātskolas ēkā, taču pašvaldībā lēš – pieaugot bēgļu skaitam, viņu izmitināšanai būs nepieciešams daudz lielāks valsts atbalsts.
“Redzot kaimiņu sāpes, mēs nevaram stāvēt malā,” saka Moldovas iedzīvotāji, kas pie robežas ar Ukrainu ir izveidojuši labdarības ciematiņu. Te cilvēki, kas atbēguši no kara, var sasildīties ar tēju, pārlaist nakti, ja nepieciešams, un pats galvenais – saņemt transporta palīdzību, lai nokļūtu lidostā vai citur, kur nepieciešams.
Eiropu pārpludina Ukrainas kara bēgļi. Bet ļoti daudzas ģimenes, bēgot no kara, savu valsti nepamet. Vien dodas tālāk no sagrautajām mājām uz vietām, kur lādiņi nekrīt.
Jādara viss, lai mēs nepazaudētu sevī cilvēcību – tā Latvijas Radio intervijā sacīja Neatkarīgās izglītības biedrības valdes locekle, Latvijas Universitātes profesore Laima Geikina. Latvijas skolās mācās arvien vairāk ukraiņu bērnu, tāpēc arvien aktuālāks kļūst jautājums, kā cīnīties ar etnisko mobingu.
Svētdien gaidāmās pareizticīgo Lieldienas būs visu laiku priecīgākās Lieldienas kādā ukraiņu kara bēgļu ģimenē Ķegumā. Sievai un trim bērniem uz dažām dienām pievienojies vīrs un bērnu tētis, Ukrainas nacionālās basketbola izlases treneris. Viņš ir ceļā pie izlases spēlētājiem Itālijā un četras dienas var veltīt, lai samīļotu ilgi nesatikto sievu un bērnus.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
