Uz Kuldīgas novadu atbraukuši 64 bērni un jaunieši no kara plosītās Ukrainas. Skolas un klasesbiedri palīdz šiem bērniem iejusties. Daļa gan turpina attālinātās mācības Ukrainas skolās. Tas, kā notiek skolēnu apmācība, Kuldīgas novadā līdz mācību gada beigām ir skaidrs, bet par tālāko vēl esot jādomā.
Jaunu Ukrainas bēgļu izmitināšanas vietu nodrošināšanai būtu nepieciešami aptuveni 30 miljoni eiro, liecina Iekšlietu ministrijas (IeM) šonedēļ valdībā iesniegtā informācija.
Ukraiņu patvēruma meklētāju ģimenēm pēc karā piedzīvotā vajadzīga arī psiholoģiskā palīdzība – gan bērniem skolās, gan viņu vecākiem. Par to, kādi ir šo cilvēku mentālie izaicinājumi un vai Latvijā ir pieejami krīzes psihologi, kā arī par sabiedrības komunikāciju ar patvēruma meklētājiem ikdienā, sarunā Latvijas Radio stāsta Nacionālo bruņoto spēku galvenais psihologs Vilnis Čerņavskis.
Kopš 24.februārī sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, bēgļu gaitās prom no Ukrainas devušies vairāk nekā 4,8 miljoni cilvēku, paziņojusi ANO bēgļu aģentūra (UNHCR).
Pieci miljoni cilvēku – šādu slieksni sasniedzis bēgļu skaits, kas pametuši Ukrainu Krievijas sāktā iebrukuma dēļ. Desmitiem tūkstoši ceļu uz glābiņu meklējuši caur Ukrainas dienvidaustrumu pilsētu Zaporižiju. Tā atrodas netālu no frontes, un, bēgot no okupētajam teritorijām, te ierodas tūkstoši no sagrautās Mariupoles, arī Melitopoles, Berdjanskas un citām pilsētām. Gaisa trauksmju sirēnas katru dienu veļas pāri arī Zaporižjai, taču viņiem te ir daudz drošāk. Bet tā ir arī dilemma un izšķiršanās par ģimenes locekļu atstāšanu. Atvieglojums mijas ar skaudrās situācijas apzināšanos, mediķu aprūpē nokļūst cilvēki ar dažādām veselības problēmām. Latvijas Televīzija apmeklēja evakuācijas centru Zaporižjā.
Ņemot vērā publiskajā telpā izskanējušo informāciju par seksuālās vardarbības gadījumiem kara plosītajā Ukrainā, Latvijā ukraiņu bēgļiem tiks noteiktas tiesības saņemt valsts apmaksātu grūtniecības pārtraukšanu un ar to saistītos veselības aprūpes pakalpojumus, paredz Veselības ministrijas (VM) izstrādātais grozījumu projekts Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā.
"Katrs devītais iedzīvotājs mūsu pilsētā tagad ir ukrainis" – tā smejas Polijas dienvidaustrumu pilsētas Žešovas iedzīvotāji, kas devuši patvērumu 20 000 ukraiņu bēgļu. Skaitliski tas ir gandrīz tikpat, cik visā Latvijā kopā. Vai ierasti nacionālkonservatīvajā Polijā tas nerada spriedzi? Pagaidām šķiet – tieši otrādi, poļi bēgļu krīzē demonstrē empātiju un atsaucību, kas citām valstīm varētu kalpot par piemēru, no Polijas vēstīja Latvijas Televīzija.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Valsts policija par dažādiem noziegumiem, kas vērsti pret ukraiņiem vai Ukrainas karogu, sākusi 26 kriminālprocesus, 50 administratīvos procesus un vairāk nekā simt resoriskās pārbaudes. Policijā norāda – katrs no šiem gadījumiem cilvēkos rada spēcīgas emocijas un, iespējams, arī priekšstatu, ka šādu noziegumu ir ļoti daudz, taču tie drīzāk būtu vērtējami kā atsevišķi gadījumi, ne tendence.
Latvijā patvērumu meklēt ir ieradušies ap 20 000 bēgļu no Ukrainas, daudzi no viņiem – ar savām automašīnām. Taču ir virkne normatīvo regulējumu, kas ir jāpielāgo un jāmaina, lai Ukrainas iedzīvotāji vispār varētu šeit atrasties pie stūres.
"Tas ir ļoti grūts lēmums," tā saka uzrunātās ukraiņu bērnu mammas, kuru bērni šobrīd atrodas Kuldīgas novadā un kopā ar volejbola komandu uz Latviju devušies bez vecākiem. Nokļūstot Latvijā, par bērnu ārkārtas aizbildnēm kļuvušas abas komandas pavadones – trenera palīdze un viena no bērnu mammām. Šobrīd ārkārtas aizbildņi Latvijā jau ir ap 500 Ukrainas bēgļu bērniem.
Reģionālajā sabiedriskajā transportā no 12. līdz 31. martam pārvadāti 17 600 Ukrainas iedzīvotāju, savukārt Taksometru vadītāju reģistrā reģistrēti 14 Ukrainas iedzīvotāji, informēja Autotransporta direkcijā.
Vijolnieks, pedagogs un instrumentu meistars Vjačeslavs Volodimirovičs no Mikolajivas pilsētas Ukrainā šobrīd radis mājvietu un darbu Ugāles ērģeļbūves darbnīcā.
Atbraukušie no Ukrainas sāk apzināties, ka karadarbība dzimtenē tik ātri nebeigsies un ir jāsāk iedzīvoties Latvijā. Liela nozīme turpmāk būs vietējiem iedzīvotājiem, mentoriem un darba devējiem, kas karā cietušos integrēs sabiedrībā un tradīcijās.
Lai mazinātu garās rindas pēc dokumentiem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP), par iestādi atbildīgā Iekšlietu ministrija valdībā prasa finansējumu 20 papildu štata vietām PMLP Rīgā, Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja iekšlietu ministre Marija Golubeva ("Attīstībai/Par!").
