Pieaugot kara bēgļu no Ukrainas skaitam, arvien aktuāls ir jautājums par viņu izmitināšanu. Bēgļus piedāvāts izmitināt arī Latvijas Rakstnieku savienībai piederošajā Dubultu rakstnieku namā, taču Jūrmalas pašvaldība vairs neplāno izmitināt bēgļus – pilsēta esot uzņēmusi vairāk, nekā pienāktos salīdzinājumā ar citām pašvaldībām.
Latvijas atbalsts Ukrainai
Latvijas augstskolas pašlaik palīdz no Ukrainas atbraukušajiem studentiem no saviem resursiem, saņem arī valsts atbalstu, taču ir neskaidrība par atbalstu nākamajā mācību gadā. Vairāki desmiti Ukrainas kara bēgļu uzsākuši studijas Latvijas augstskolās – visbiežāk informācijas tehnoloģiju studiju programmās. Tomēr lielāka interese šobrīd ir par studiju uzsākšanu nākamajā mācību gadā.
Sociālajos medijos nonācis jau kārtējais video, kurā redzams, kā Latvijā tiek pausta agresija pret Ukrainas kara bēgļiem. Šis video nonācis arī Valsts policijas rīcībā, kur skaidroja, ka sākta resoriskā pārbaude. Pagaidām pret Ukrainas bēgļiem fiksēto agresijas gadījumu skaits Latvijā nav liels, tomēr tie plaši izskan sabiedrībā.
Šobrīd, kad kopš kara sākuma Ukrainā ir pagājis pusotrs mēnesis, Latvijā oficiāli reģistrējušies aptuveni 14 000 bēgļu. Reģistrējušos vidū lielāka daļa sievietes – aptuveni puse, bērni – ap 35%, pārējie vīrieši. Darba piedāvājumu Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā netrūkst, bet nākotnē viņiem varētu būt problēmas ar dzīvesvietu, ja to nāksies meklēt pašiem, eksperimentā pārliecinājās Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Aizliegtais paņēmiens".
Rāmavas Depkina muižā līdz šim uzturējušies jau 24 ukraiņu bēgļi, bet vēl viena ģimene ar 10 bērniem ir ceļā. Viņi vienkārši grib pabūt mierā un aptvert visu to, kas ir noticis, vienlaikus ukraiņu sievietēm ir cerība un pārliecība, ka drīz karš beigsies, Latvijas Radio raidījumā “Monopols” stāstīja Rāmavas Depkina muižas pārvaldniece Ilze Stefaņenkova.