Daļa Lietuvā uzņemto ukraiņu bēgļu jau devušies atpakaļ uz dzimteni vai plāno drīzumā to darīt, lai gan karš turpinās un atgriešanās nebūt nesola drošību.
Latvijas atbalsts Ukrainai
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena un Kanādas premjerministrs Džastins Trudo sestdien Varšavā rīko pasākumu “Iestājamies par Ukrainu”, kura mērķis ir vākt līdzekļus Ukrainas kara bēgļiem.
Kaimiņos Igaunijā, lai risinātu grūtības ar daudzo Ukrainas kara bēgļu izmitināšanu, Igaunijas Sociālās apdrošināšanas pārvalde nolīgusi uzņēmuma "Tallink" prāmi bēgļu izmitināšanai. Pirmās ģimenes ar bērniem uz kuģa "Isabelle" klāja kāpa jau ceturtdien. Kopumā prāmī uzņems 2100 cilvēku. Uz vietas būs ēdināšana, plānots atvērt bērnudārzu un nelielu skolu. Bet vismaz 15 ukraiņu bēgļiem prāmī sola arī darbu.
Palīdzības sniegšanai Ukrainas kara bēgļiem, kuri ierodas Latvijā, talkā nāk pilsētas un pašvaldības, tomēr vietvaru ieskatā valsts varētu vairāk iesaistīties palīdzēšanas kompensēšanā. Pašvaldības uzskata, ka būtu jārisina jautājums par to, kā valsts finansiāli atbalsta pašvaldību centienus palīdzēt bēgļiem.
Jau pirmajā mēnesī, kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, Latvijā ieradās sievietes, kam gaidāms mazulis. Bēgļu ceļš šīm ģimenēm ir bijis īpaši sarežģīts, tāpēc prieks par katru, kam pasē būs rakstīts – dzimis Latvijā. Martā Jelgavas slimnīcā sagaidīts viens, Rīgā pieci un Ventspilī divi ukraiņu jaundzimušie.
Ar Latvijas prezidenta delegācijas lidmašīnas reisu uz Moldovu tika nogādātas 5 tonnas humānās palīdzības, bet atpakaļ uz Latviju līdzi paņemti vairāki desmiti Ukrainas kara bēgļu.
Ukrainas civiliedzīvotāji, kas patvērumu meklē Latvijā, valsts pārvaldes pakalpojumu portālā "Latvija.lv" var iepazīties ar informatīvu materiālu latviešu, ukraiņu, krievu un angļu valodā – "Pakalpojumi Ukrainas civiliedzīvotājiem", informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).
Kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā Latvijas sabiedrībā novērojams satraukums par potenciāliem etniskiem konfliktiem, kas var veidoties krasu viedokļu atšķirību dēļ, sevišķi attiecībā pret notikumiem Ukrainā, norādīja Sabiedrības integrācijas fondā. Kā labo ziņu fondā izcēla, ka valstī vairums aptaujāto iedzīvotāju neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā. Taču politiskajos jautājumos jūtama sabiedrības sašķeltība. Ar kādiem pasākumiem valsts plāno veicināt sabiedrības saliedētību?
Kopš kara sākuma Ukrainā Latvijā 14 043 bēgļiem izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību, savukārt izmitināšana ar pašvaldību Civilās aizsardzības komisiju starpniecību bijusi nepieciešama 9158 personām, liecina jaunākā Iekšlietu ministrijas (IeM) apkopotā informācija.
Bailes no signalizācijas un auto durvju aizciršanas – tādas sekas gandrīz mēnesi pēc Ukrainas pamešanas izjūt Tatjana kopā ar savas māsas bērniem. Viņa Latvijā ieradās 8. martā un izsaka milzīgu pateicību visiem cilvēkiem, kas viņas ģimenei snieguši palīdzīgu roku grūtajā brīdī.
"Ziedot.lv" kā labdarības organizācija saskaras ar telefoniskiem uzbrukumiem saistībā ar Ukrainas iedzīvotājiem sniegto palīdzību. Tā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina organizācijas vadītāja Rūta Dimanta.
Lai gan no 1. aprīļa atcelti ierobežojumi tirdzniecībā un iedzīvotāji iepērkas aktīvāk, tirgotāju noskaņojums ir optimistiski piesardzīgs.
Latvijā ārkārtas aizbildnība piešķirta 458 bērniem, kuri Latvijā ieradušies, lai patvertos no Krievijas sāktā kara Ukrainā.
No kara postītās Ukrainas bēgļu gaitās kopā ar saimniekiem dodas arī mājdzīvnieki. Suņu audzētāja Tatjana un Veronika no Zaporižjas Latvijā ieradās ar 12 suņiem. Sievietes neesot biedējis tālais ceļš ar dzīvniekiem, jo viņas apzinājušās, ka daudz nežēlīgāka nākotne, iespējams, sagaida dzimtenē.
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, kurās patvērumu raduši cilvēki, kas bēg no Krievijas iebrukuma Ukrainā, saņems 3,4 miljardus eiro. To ceturtdien, 7. aprīlī, nolēma Eiropas Parlamenta deputāti, informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
