Saeima ceturtdien, 7. aprīlī, vienbalsīgi atbalstīja grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas ļaus tos bēgļus, kas Latvijā vēl ieradīsies, pārdalīt starp dažādām pašvaldībām, atslogojot Rīgu un citas pilsētas, kur bēgļu pašlaik ir visvairāk.
Rīgas atbalsta centrā ik dienas Ukrainas cilvēkiem palīdz ap 60 brīvprātīgo – cilvēki, kuri pašaizliedzīgi, bez atlīdzības velta savu laiku un enerģiju, lai Ukrainas iedzīvotāji neapmulstu, zinātu, kurp doties, piemēram, pēc pabalstiem, kur nokārtot vīzu, kur iegūt personas kodu.
Rīgas 40. vidusskolā tagad mācās arī padsmitnieks Kirils. Viņš no Ukrainas uz Latviju pārcēlās kopā ar mammu un jaunāko brāli, bēgot no kara. Latvijas skolā Kirils mācās jau divas nedēļas un atzinis, ka gan skolotāji, gan klasesbiedri ir ļoti draudzīgi.
Bēgļiem no Ukrainas, kas raduši patvērumu dažādos Latvijas reģionos, ir teju neiespējami veikt savas valsts valūtas grivnu apmaiņu pret eiro. Latvijā šādu pakalpojumu sniedz vien četri privātuzņēmumi, taču visas to filiāles atrodas galvaspilsētā.
Rīga gatavojas, ka Ukrainas bēgļu plūsma palielināsies, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Rīgas vicemēre Linda Ozola ("Konservatīvie").
Divas draudzenes – Oksana un Aņa – kopā ar saviem bērniem Ukrainas pilsētā Harkivā desmit dienas pavadījušas pagrabā, slēpjoties no Krievijas karaspēka raidītajiem šāviņiem. Vienpadsmitajā dienā abas kopā devušās bēgļu gaitās un šobrīd nonākušas Latvijā.
Pēc pirmā soļa, kad Ukrainas bēgļi ir reģistrējušies un pieteikušies vīzai Latvijā, daudzi no viņiem dodas uz Sociālo dienestu, lai pieteiktos naudas pabalstiem. Pašlaik tuvākais pieraksts finansiālajai palīdzībai galvaspilsētas Sociālajā dienestā ir vairāk nekā pēc mēneša – 6. maijā, noskaidroja Latvijas Televīzija. Tas nozīmē, ka pirmo mēnesi bēgļi Rīgā dzīvo bez krīzes pabalsta un bez garantētā minimālā ienākuma pabalsta.
Ministru kabinets (MK) otrdien, 5. aprīlī, akceptēja Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma grozījumus, kas ļaus tos bēgļus, kas Latvijā vēl ieradīsies, pārdalīt starp dažādām pašvaldībām, atslogojot Rīgu un citas pilsētas, kur bēgļu pašlaik ir visvairāk. Likuma grozījumi vēl jāskata Saeimā.
Palīdzība ukraiņiem šobrīd kļūst par ilgtermiņa pasākumu. Atbalstā un labdarībā var iesaistīties ģimenes, bērni un jaunieši. Palīdzībai ir dažādas formas, katrs var atrast ko paveicamu, pauž Latvijas Radio raidījuma “Ģimenes studija” viesi.
Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri strādājuši par profesionālās un interešu izglītības pedagogiem, kā arī vispārējās izglītības svešvalodas skolotājiem plāno dot iespēju šajās profesijās strādāt arī Latvijā sadarbībā ar skolotāju mentoru.
Valdība otrdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto valsts atbalsta mehānismu Ukrainas civiliedzīvotājiem – īpašu atbalsta stipendiju fondu līdz 522 000 eiro apmērā augstākās izglītības iegūšanai un zinātniskās darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, informēja IZM.
Ministru kabinets otrdien, 5. aprīlī, atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) iniciatīvu visos Latvijas reģionos nodrošināt bezmaksas mācību kursus Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri izteikuši vēlēšanos apgūt latviešu valodu. Šim mērķim no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem līdz gada beigām piešķirti 3 042 039 eiro.
"Pirms dažām dienām Polijā viesojās Amerikas prezidents Baidens – viņš teica, ka NATO alianses 5. pants ir svēta lieta, un neviena no NATO valstīm nepaliks bez palīdzības, ja kāds tām uzbruks. Tā ka šajā grūtajā situācijā ir arī gaiši punkti, kur varam redzēt, ka cilvēks cilvēkam ir ne tikai vilks, bet cilvēks cilvēkam ir patiešām arī cilvēks," intervijā Latvijas Radio 3 "Klasika" uzsver Polijas vēstniece Latvijā Monika Mihališina, kura mūsu valstī dzīvo kopš 1998. gada. Viņa atzīst: "Kā vēstniecei varbūt man to nevajadzētu teikt, bet… Latvijā jūtos kā mājās! Šeit esmu pavadījusi pusi no savas profesionālās dzīves."
“Negribam dzīvot no pabalstiem,” pauda Vadims, kurš kopā ar savu sievu Marinu un trīs bērniem bēgļu gaitās no Ukrainas ieradies Latvijā. Nupat trīs bērnu ģimene no Ukrainas atradusi sev pastāvīgu dzīvesvietu, un tuvākajā laikā Vadims sāks strādāt Latvijas uzņēmumā.
Latvijas pašvaldību civilās aizsardzības komisijās ap astoņiem tūkstošiem Ukrainas kara bēgļu vērsušies pēc izmitināšanas, bet vēl aptuveni 10 tūkstoši vērsušies pēc citiem pakalpojumiem, no kā secināms, ka Latvijā varētu būt vismaz 18 tūkstoš Ukrainas kara bēgļu. To intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" pauda iekšlietu ministre Marija Golubeva ("Attīstībai/Par!").
