Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Vide un dzīvnieki
Vide un dzīvnieki
Lai veicinātu pasaulē retas un Eiropā aizsargājamas kukaiņu sugas lapkoku praulgrauža populācijas saglabāšanu, kuru apdraud tas, ka samazinās saules apspīdētu vecu, dobumainu koku skaits, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) ar starptautiskiem partneriem uzsāk projektu "LIFE Osmo Baltic", informēja DAP.
Šā gada Itālijas Alpu pilsētas Briksenas gaismas ūdens festivāla centrālā tēma ir klimata pārmaiņas. Apmeklētāji atzīst, ka māksla palīdz vieglāk un citā veidā aktualizēt šo jautājumu.
Ir zināms, ka dzīvsudrabs organismos uzkrājas caur barības ķēdi – putnos, kas pārsvarā pārtiek no zivju diētas, ir augstāks dzīvsudraba līmenis, nekā putnos, kas neēd zivis. Šobrīd gan melno stārķu organismos konstatētā dzīvsudraba koncentrācija nerada pamatu bažām, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja Latvijas Universitātes (LU) Atomfizikas un spektroskopijas institūta pētniece Anda Ābola un LU Bioloģijas fakultātes maģistrantūras studente, laborante Antonija Rimša.
Priecīgu notikumu gaidās Latvijas Televīzijas (LTV) Ziņu dienesta zīlīšu gaitu līdzjutēji turpina vērot tiešraidi no būrī ierīkotās ligzdas, kur izdētas vairākas olas. Pievienojies skatītāju pulkam!
Daudziem Latvijas ļaudīm arī maijā noris murķeļu ievākšanas periods, kas sākas aprīlī. Šai laikā ik gadu azartiski sēņo, parasti nešķirojot, un kopējā "murķeļu maisā" lasa dažādas sēnes. Tiesa, šīm sēnēm ir arī kaut kas nenoliedzami kopīgs – to augļķermeņiem piemīt zināma ārēja līdzība, taču visas pavasara sēnes nav murķeļi un tās jaukt var būt bīstami.
Daudzos Lielbritānijas mežos zilie zvaniņi – meža hiacintes vai vienkāršās pahiacintes, zemi pārvēršot par zilu paklāju. Skaistos skatus vērot dodas simtiem cilvēku, taču to neuzmanīga rīcība var nodarīt neglābjamu postu.
Testējot tiešās sējas metodes, vairākās zemnieku saimniecībās izdevies būtiski mazināt ogļskābās gāzes jeb CO2 izmešus. Latvijas Dabas fonds un Lauku konsultāciju centrs kopā ar citiem partneriem noslēdz projektu "Life Craft", kurā dažādas zemnieku saimniecības piecu gadu garumā eksperimentēja ar trīs klimatam draudzīgākām saimniekošanas metodēm – tiešo sēju, bioogles iestrādi augsnē un kontrolētu drenāžu.
Mucas, metāllūžņi, pudeles, veci riteņi un daudz kas cits atrasts zemūdens talkā Jelgavā. Vairāk nekā 20 ūdenslīdēju sešās stundās no Driksas upes izvilka gultnē vairākus gadu desmitus glabājušos dažādus priekšmetus, piepildot pilnu būvgružu konteineru.
Piedaloties Lielajā talkā, kas notiks sestdien, 27. aprīlī, talkotāji mudināti savāktos atkritumus uzreiz arī sašķirot, lai tie atstātu pēc iespējas mazāku ietekmi uz apkārtējo vidi, aicināja Valsts vides dienestā (VVD), mudinot talciniekus lejupielādēt vai atjaunot lietotni "Vides SOS" savos tālruņos, lai varētu paziņot par uzietiem lielgabarīta atkritumiem.
Zvirbuļi ir nelieli, drukni putniņi, kuri jau tūkstošiem gadus mājo cieši kaimiņos cilvēkam visās pasaules malās. Latvijā mīt trīs vizuāli atšķirīgi apspalvoti zvirbuļi.
Kandavā Lielas talkas laikā entuziasti vāks ne tikai atkritumus, bet raks arī latvāņus, tā sargājot dabas vērtības no invazīvajām sugām. Vietējā kopienā kopā ar tehnikuma audzēkņiem un pašvaldību arvien aktīvāk iesaistās dabas sargāšanā. Jau trešo gadu Kandavā Lielajā talkā piedalīsies arī Ukrainas iedzīvotāji.
Roņu populācija Baltijas jūrā turpina augt, un roņi arvien vairāk turpina postīt piekrastes zvejnieku zvejas rīkus un lomus. "Traucē zvejai – būtu maigi teikt. Pēdējos gadus ir tā, ka piekrastes zveja ir diezgan neiespējama roņu dēļ," Latvijas Radio 2 raidījumā "Radio vilks dabā" pauda zinātniskā institūta "BIOR" pētnieks Ēriks Krūze. Turklāt pēdējie pētījumi liecina, ka pat roņu aizbaidīšana ar letālām metodēm nav gana veiksmīgs risinājums, lai aktivitāti ierobežotu.
Vairāki Eiropas zooloģiskie dārzi, kuros ir lieli akvāriji, sākuši veidot izzūdošu koraļļu sugu "banku". Process nav vienkāršs, jo šie jūras dzīvnieki ir ļoti jutīgi pret apkārtējo vidi un tās izmaiņām.
Šogad ievērojami pieaudzis ar mikroshēmu apzīmēto kaķu skaits. Īpaši kāpums vērojams pēc tam, kad marta vidū Saeima noteica obligātu kaķu reģistrāciju no 1. jūlija. Speciālisti izmaiņas vērtē pozitīvi – jo vairāk identificējamu kaķu, jo mazāk tie pamesti klīdīs pa ielām.
Imantas mežā Rīgā uz koku stumbriem lielā vairumā parādījušies balti plankumi, liekot iedzīvotājiem prātot, vai tā tam ir jābūt. Lai arī nezinātājam varētu šķist, ka kokus piemeklējusi kāda kaite, tomēr Dabas aizsardzības pārvaldē mierināja – tā ir ķērpju suga Phlyctis argena, kas patiesībā liecina par tīru gaisu, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".
Sestdien, 27. aprīlī, notiekošajā Lielajā talkā atrastos dzērienu iepakojumus ar depozīta zīmi aicina nodot depozīta punktos, mudināja sistēmas uzturētājs SIA "Depozīta iepakojuma operators" (DIO).
Sniegs metis papildu izaicinājumus bez partnera Hugo palikušajai jūras ērgļa mātītei Mildai Durbes ligzdā. Tas vēl vairāk samazina veiksmīgas ligzdošanas iespēju. Lielākajā daļā Latvijas Dabas fonda (LDF) tiešraides ligzdās uzsnidzis, vietām sniega vairāk, bet vietām tas gandrīz nokusis.
Priecīgs notikums – Latvijas Televīzijas (LTV) Ziņu dienesta zīlīšu ligzdā otrdienas rītā pamanītas divas izdētas olas.
Šogad no 13. jūlija līdz 13. augustam norisināsies ikgadējā vasaras kampaņa "Mana jūra", informēja rīkotāji Vides izglītības fonds, norādot, ka arī šogad kampaņas Zaļajai ekspedīcijai var pievienoties ikviens interesents, lai kopīgi izzinātu piekrastes daudzveidību un arī apkopotu datus par atkritumiem pie jūras.
Latvijas Nacionālajā dabas muzejā līdz jūnija beigām skatāma šā gada fotokonkursa "Mans putns 2024" labāko darbu izstāde, un 30 no iesūtītajiem 188 attēliem aplūkojami arī portālā LSM.lv!
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
