Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Lai gan visbiežāk cilvēki par mājdzīvnieku izvēlas suni vai kaķi, ne mazums izvēlas turēt arī eksotiskākus dzīvniekus. Pašā Latvijas pierobežā, Ciblā, nu jau pusgadu nesen iegādātā lauku mājā kopā ar draugu un suni Tobi dzīvo Una Rasa un viņas mīluļi – ap 70 dažādu sugu zarkukaiņi.
Vovčanskā, Harkivas apgabalā, nāvējošs lādiņš var trāpīt jebkurā mirklī. Glābjot dzīvību un pametot māju, daudziem iedzīvotājiem nav izvēles. Viņu mīļie četrkājaiņi jāatdod dzīvnieku glābējiem, kas tos nogādā drošībā. Piektdien, 31. maijā, Rīgā ieradās auto ar ķepaiņiem, kuru ģimeni un mājas izpostījis karš.
Svelmē par dzīvniekiem parūpēties ir īpaši svarīgi, jo karstumā tie mokās un pārkaršana var būt arī letāla, Latvijas Televīzijai norādīja dzīvnieku patversmju pārstāvji. Par pārkaršanu var liecināt ilga gulēšana, apātija un elsošana, pauda Pārtikas un veterinārais dienesta (PVD) pārstāve Rudīte Bērziņa.
Aizsargājot un saudzējot reto un trauslo ūdensaugu Dortmaņa lobēliju, Ummja ezerā no 1. jūnija līdz 15. augustam noteikts uzturēšanās aizliegums. Ezera krastā ir atļauts pastaigāties, uzturēties un sauļoties, bet iebrišana ūdenī, peldēšanās vai pārvietošanās ar laivu un citiem peldlīdzekļiem ir noteikumu pārkāpums, par ko piemērojams naudassods, informēja Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP).
Šopavasar Latvijā par daudz ko dabā notiekošu var teikt "agri vai agrāk nekā parasti", var teikt "daudz", var teikt "vairāk nekā iepriekšējos gados". Grūti bija neievērot, ka jau salīdzinoši agri masveidā saradās jaunās spāres. Kādas spāres varam sastapt Latvijā?
Vides organizācijas Vācijā rīkos kārtējo masveidīgo kukaiņu skaitīšanas akciju. Tās mērķis ir rosināt cilvēkus rūpīgāk ielūkoties apkārtējā mikropasaulē un iegūt vērtīgu zinātnisku informāciju.
Ķekavniece Inta Krastiņa sevi bez ilgas domāšanas dēvē par kaķu cilvēku. Pēc iepriekšējās mīlules Klēras došanās uz labākiem medību laukiem viņa nespēja savu dzīvi iedomāties bez kaķa, tāpēc tagad devusi mājas Miai un Budam, saimniece stāstīja Latvijas Televīzijas raidījumam "Ķepa uz sirds".
Sociālajos tīklos cilvēki dalījušies novērojumos, ka šogad šķietami odu ir vairāk un tie kož niknāk. Kā apstiprināja entomologs Voldemārs Spuņģis, šo kukaiņu pulki šogad siltā pavasara dēļ tiešām ir kuplāki, tomēr agresivitātes ziņā tie ir tādi paši kā iepriekš.
Latvijā populārākie taisnspārņi ir sienāži, circeņi, zemesvēži un siseņi. Par to, kā sienāži un siseņi "dzied", kā tēviņi pievilina mātītes un kāpēc ugunsgrēki nāk par labu taisnspārņu populācijai, "Radio NABA" raidījumā "Zinātnes vārdā" skaidroja entomoloģe Rūta Starka, Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes Zooloģijas un dzīvnieku ekoloģijas katedras pētniece.
Egļu astoņzobu mizgraužu pirmā aktivitāte šogad mežos sākusies jau aprīlī, bet līdz ar silto laiku maijā novērojama augsta kaitēkļu lidošanas intensitāte. Postījumus būs iespējams novērot vasaras vidū, bet pētnieki prognozē, ka egļu audzēs arī šogad netrūkst nokaltušu koku un, iespējams, bojājumi vairāk pieaugs arī Latgales reģionā. Patlaban spēkā stājušies arī saimnieciskās darbības ierobežojumi egļu mežaudžu tuvumā, lai ierobežotu kaitēkļa izplatību mežos.
Sliekas noteikti ir ļoti laba alternatīva bioloģisko atkritumu konteineriem. Kā dzīvoklī izveidot slieku kompostu, atbildes meklēja Latvijas Televīzijas raidījums "Vides fakti".
Sekvojas nacionālā parka darbinieki ASV Kalifornijas štatā veikuši kārtējo pasaulē lielākā augošā koka – "Ģenerāļa Šērmana" – veselības pārbaudi. Milzu sekvoja esot veselīga, un kaitēkļu uzbrukums to neapdraud.
Āfrikas cūku mēris savu desmitgadi Latvijā "plāno atzīmēt" ar vērienu. Pagājušajā gadā Latvijā reģistrēts līdz šim lielākais saslimušo mežacūku skaits, taču šogad jau četrarpus mēnešos sasniegta puse no pērnajiem statistikas rādītājiem, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Vides fakti". Brīdī, kad slimība ienāk fermā, sekas ir graujošas. Mēris izplatās ļoti ātri. Cūkām tā ir mokoša nāve, tāpēc, lai atvieglotu ciešanas, pēc iespējas ātrāk ir jāizkauj visas fermā esošās cūkas. Desmit gadu laikā piedzīvota gan skepse un sazvērestības teorijas, gan posts fermās. Lai arī darbs pie vakcīnas izstrādes norit, tā vēl nav izstrādāta un ejams vēl tāls ceļš.
Aicina turpināt ziņot par iezīmētajiem jūras grunduļiem Baltijas jūrā. Ar sabiedrības iesaisti līdz šim ziņots par 3% no visām iezīmētajām zivīm.
Latvijā ir viena suga medus bišu, savukārt savvaļas bišu sugu ir aptuveni 300, to vidū – arī kamenes. Klimata pārmaiņas, lauksaimnieciskā darbība un mežistrāde pēdējos gados ietekmē savvaļas bišu populāciju.
Ne viens vien pamanījis, ka pēdējā pusgada laikā strauji cēlušās cenas tādiem iecienītiem produktiem kā kafija, šokolāde un eļļa. To galvenokārt ietekmē klimata pārmaiņas un kataklizmas, bet ne tikai – pieaug arī cilvēku pirktspēja un pieprasījums pēc šiem produktiem, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja vides zinātnes doktors, biedrības "Zaļā brīvība" vadītājs Jānis Brizga.
Kāpēc tik daudzi augi zied košiem, krāšņiem ziediem? Ne jau tāpēc, lai greznotu cilvēku dobes un vāzes! Augu ziedi ir spilgti tādēļ, lai "kristu acīs" nektāra un putekšņu kāriem kukaiņiem – lai pievilinātu sev apputeksnētājus. Reti kurš no mums nezina, ka nozīmīgākie insekti augu apputeksnētāji ir bites. Taču jāakcentē – nevis vienkārši "bites", bet gan "dažādas bites". Bišu daudzveidība nudien ir visai liela.
No klimata pārmaiņu nestām laikapstākļu stihijām Latvijas iedzīvotājus visvairāk satrauc karstuma viļņi un sausums, liecina pēc LSM.LV pasūtījuma veiktā "Norstat" aptauja.
Šogad Latvijā norisinās 8. starptautiskā balto stārķu ligzdu uzskaite, ko Latvijā veic reizi 10 gados. Uzskaites mērķis ir sekot baltā stārķa populācijas un ligzdošanas sekmju pārmaiņām Latvijā, skaidrot to cēloņus, kā arī sekot ligzdu novietojuma un pamatu pārmaiņām. Piedalīties stārķu skaitīšanā var ikviens. Kāpēc to būtu svarīgi darīt?
Pēdējos gados zinātniekiem arvien detalizētāk izdodas noskaidrot, kā kukaiņi un bezmugurkaulnieki orientējas apkārtējā vidē – izrādās, tie izmanto ne tikai dažādus maņu orgānus, bet arī neironus, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja bioloģijas zinātņu doktors, Britu dabas muzeja entomologs, Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta pētnieks un Daugavpils universitātes vadošais pētnieks Dmitrijs Teļnovs.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
