Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Šogad no 13. jūlija līdz 13. augustam norisināsies ikgadējā vasaras kampaņa "Mana jūra", informēja rīkotāji Vides izglītības fonds, norādot, ka arī šogad kampaņas Zaļajai ekspedīcijai var pievienoties ikviens interesents, lai kopīgi izzinātu piekrastes daudzveidību un arī apkopotu datus par atkritumiem pie jūras.
Sahāras putekļu pacelšanās augšējos atmosfēras slāņos un atceļošana pie mums, ko pieredzējām aprīļa sākumā, nav retums, turklāt tas nav vienīgais dabiskais pārrobežu piesārņojuma avots. Tāpat pa gaisu var ceļot arī ugunsgrēku dūmi, vulkānu izmeši, jūras sāls un ziedputekšņi, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Monitoringa daļas vadītāja Iveta Indriksone.
Par spīti tam, ka Latvijā ir apzinātas Eiropas nozīmes aizsargājamu biotopu atrašanās vietas, tie joprojām tiek iznīcināti. Iemels tam meklējams 2015. gadā, kad tika panākta politiska vienošanās jaunas aizsargājamas dabas teritorijas neveidot. Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Vides fakti" skaidroja, cik smaga no vides organizāciju viedokļa ir cīņa par dabas interešu ievērošanu Latvijā, saskaroties ar vēlmi dabu sargāt tikai uz papīra, nevis reālajā dzīvē. Vēršanās pret valsti Satversmes tiesā bija pēdējais sauciens pēc palīdzības brīdī, kad vai nu citu nozaru lobija rezultātā, vai kādu citu iemeslu dēļ valdība atteicās ieklausīties loģiskos un pamatotos argumentos.
Pirmdien, 22. aprīlī, visā pasaulē atzīmē Zemes dienu, un vides speciālisti tajā aicina domāt arī par plastmasas piesārņojuma samazināšanu. Piemēram, Ķīnas Tautas Republikas īpašajā apgabalā Honkongā tieši šodien stājas spēkā vienreiz lietojamo plastmasas iepakojuma materiālu izmantošanas ierobežojumi.
"Mēs sevi sludinām par zaļu valsti, bet tas ir mīts. Ja mēs nebūtu Eiropas Savienībā, es nezinu, kas šeit notiktu," intervijā LTV raidījumam "Vides faktiem" norādīja bijusī Satversmes tiesa tiesnese, tiesību zinātņu doktore Ilma Čepāne. Tiešā un atklātā sarunā Čepāne skaidroja, kāpēc Satversmes spriedums būs mācību stunda valdībai, īpaši Zemkopības ministrijai un kāpēc līdz šim Latvijā neveicas ar vides aizsardzību.
Pirmais termodinamikas likums nosaka, ka visi dzīvības procesi ir saistīti ar enerģijas pārvērtībām, turklāt enerģija šajos daudzveidīgajos procesos nezūd, bet tikai pāriet no viena stāvokļa citā. Dzīvie organismi visi rodas, nāk pasaulē, daudzi pēc tam arī aug, attīstās, cīnās par eksistenci, vairojas, noveco un ikviens agrāk vai vēlāk neizbēgami iet bojā.
Šobrīd Latvijā jebkura putnu suga, kurai ir nepieciešami maz traucēti, lieli mežu masīvi ar lieliem kokiem, ir apdraudēta, un tostarp arī pūces, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja bioloģijas zinātņu doktors Andris Avotiņš. Viņš Latvijas Universitātē aizstāvējis promocijas darbu, kas veltīts tieši Latvijā ligzdojošajām pūcēm un to aizsardzībai.
Es šogad iemācījos jaunu vārdu – "atbūda". Vārds ir tik neierasts, ka pat "Microsoft Word" ar uzstādītu "Tildes Biroju" to pasvītro viļņoti sarkanu. Man šķiet, es tagad saprotu savas nezināšanas iemeslus. Atbūda ir rūpīgi glabāts noslēpums, lai tikai savējie, lai tikai izredzētie spētu atrast un izbaudīt šīs pasakainās un klusās vietas. Bet esmu šeit, lai runātu patiesību un sniegtu gaismu, sauciet mani par Prometeju.
Stārķu ligzdās nu ir atsākusies rosība. Jau ceturto gadu iespējams vērot notikumus stārķu ligzdā Tukuma novadā Latvijas Dabas fonda (LDF) un AS "Sadales tīkls" nodrošinātajā tiešraidē. Šogad arī notiks astotā starptautiskā balto stārķu ligzdu uzskaite, kurā aicināti piedalīties visi iedzīvotāji, ziņojot par savā apkaimē esošajām stārķu ligzdām portālā dabasdati.lv. Latvijā ir aptuveni 14 000 apdzīvotu stārķu ligzdu. Kopš pagājušā gadsimta 30. gadiem šis skaits ir dubultojies.
Putnu aizsardzība pret dabas biotopiem – šāds duelis izvērsies Baltezera salās, kur tur mītošā jūras kraukļu kolonija ilgstoši nodara lielu kaitējumu aizsargājamiem un veciem kokiem, daļu no tiem faktiski iznīcinot. Dabas aizstāvjiem bija jāvienojas, kas šajā gadījumā svarīgāk: aizsargāt putnus vai kokus. Nolemts par labu biotopiem, tādēļ medniekiem dota iespēja daļu putnu nošaut, lai citus izbiedētu un liktu tiem pārcelties citviet.
Ik gadu pavasaros gājputnu masu atgriežamies pieņemts sagaidīt ar "Putnu dienām", kas šogad atklātas 6. un 7. aprīlī. Tiesa, šogad siltuma periods iesākās agrāk nekā parasti, tāpēc agrāk nekā citugad parādījās arī krietna daļa gājputnu. Tomēr lidoņus cienošo cilvēku aktivitāti šis fakts nemazināja – "Putnu dienās" Latvijā notikusi virkne tematisku pasākumu, tostarp daudzviet mākslīgo ligzdvietu – būru – kolektīva darināšana dobumperētājiem putniem.
Lai arī baltais un melnais stārķis ir vienas dzimtas putni, tēlaini var teikt, ka tie runā dažādās valodās un viens otru nesaprot. Kāds šādai komunikācijai ir rezultāts, var redzēt Skrundā. Liels bijis Skrundas kultūras nama darbinieku pārsteigums, kad balto stārķu ligzdā ieraudzījuši melno. Baltie ar to nav bijuši mierā. Kurš tad īsti būs ligzdas saimnieks, nav zināms vēl šobrīd.