Ziņas
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajā, valdības atbalstītajā projektā par finanšu grūtībās nonākušās Rēzeknes pilsētas domes atlaišanu paustie argumenti vērtējami kā nepietiekami un tiesvedības gadījumā valsts zaudētu, brīdina Saeimas Juridiskais birojs. Savukārt Saeimas priekšsēdētāja, Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) politiķe Daiga Mieriņa secināja - pašlaik nav juridiska pamatojuma Rēzeknes domes atlaišanai.
Ir jāveicina sabiedrības izpratne par kodolenerģiju un tās sniegtajām iespējām, jo Latvijā ir atmiņas par kodolkatastrofu Čornobiļā, bet toreizējās tehnoloģijas nevar salīdzināt ar tām, kas tiek izmantotas mūsdienās, starptautiskajā konferencē "Kodolenerģija Latvijai" norādīja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (Zaļo un Zemnieku savienība). Konferencē Rīgas Tehniskajā universitātē trešdien, 15. maijā, vairāki pasaules līmeņa enerģētikas un kodolenerģijas eksperti no Latvijas un ārvalstīm diskutēja par to, vai Latvijai ir iespējams ceļš uz kodolenerģiju.
15. maijā Latvijā atklāta oficiālā peldsezona, arī šīs nedēļas laikapstākļu prognoze daudzus mudinās doties atpūsties pie ūdens. Aizvadītajā gadā peldsezonā – laika posmā no 15. maija līdz 15. septembrim – ugunsdzēsēji glābēji ūdenstilpēs izglāba 12 cilvēkus, bet traģiski atpūta pie ūdens noslēdzās 50 cilvēkiem, informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).
2023. gadā bezdarba līmenis personām 15–74 gadu vecumā ar pamata vai zemāku izglītības līmeni bija gandrīz četras reizes augstāks nekā personām, kas ieguvušas augstāko izglītību (attiecīgi 13,3% un 3,3%), informatīvajā apskatā "Darbaspēka apsekojuma galvenie rādītāji 2023. gadā" secinājusi Centrālās statistikas pārvalde (CSP). Personām ar vispārējo vidējo izglītību bezdarba līmenis bija 8,8%, ar arodizglītību vai profesionālo vidējo izglītību – 7,2%.
Latvijā 2023. gadā bija 57,4 tūkstoši lauku saimniecību, kas ir par 11,6 tūkstošiem jeb 17% mazāk nekā saskaitīts 2020. gada lauksaimniecības skaitīšanā. Pēdējos 20 gados lauku saimniecību skaits samazinājies par 31,7%, turpretim saimniecību vidējais lielums pieaudzis 2,3 reizes, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2023. gada lauku saimniecību integrētās statistikas apsekojuma provizoriskie dati.
Pašlaik, noformējot pensiju, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) pieprasa, lai visi ārsti, kas savulaik pabeiguši Rīgas Medicīnas institūtu, iesniegtu izziņu, kas apliecina, ka mācības tiešām ilgušas sešus gadus un ar diploma kopiju nepietiekot. Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) gadā izsniedz aptuveni 60 šādas izziņas, bet pēc "4. studijas" un LSM rubrikas "Birokrātijas balva" intereses RSU un VSAA pauda gatavību sadarboties – apmainīties ar informāciju un šo slogu mazināt.
Nedienas ar "Pasažieru vilcienu" kustību šobrīd, šķiet, ir beigušās. Tomēr cilvēki sūdzas, ka ir grūti izkļūt un iekļūt jaunajos elektrovilcienos vagonā. Atsaucoties uz skatītāju jautājumiem, raidījuma "4.studija" komanda pārliecinājās, ka tik tiešām – lai iekāptu jaunajā vilcienā, vajag pamatīgu spēku.
Šī gada pirmajos divos mēnešos kompensējamos medikamentus saņēmuši tikai septiņu dažādu reto slimību pacienti, kaut gan kopumā valstī reģistrētas nepilnas 1500 reto slimību diagnozes. Latvijas Reto slimību alianse aicināja piešķirt 19 miljonus eiro, lai ārstēšanas iespējas paplašinātu, taču Veselības ministrija šādu finansējumu nav ieplānojusi. Ko tas nozīmē reto slimību pacientiem?
Krievijas diktators Vladimirs Putins nesen tika apstiprināts uz kārtējo termiņu Krievijas prezidenta amatā, kas viņam nodrošinās iespēju palikt pie varas vismaz līdz 2030. gadam un valdīšanas ilguma ziņā pārspēt PSRS diktatoru Josifu Staļinu. Putins arīdzan veicis kadru pārbīdes, kas liecina par viņa nodomu pilnībā pakļaut Krievijas ekonomiku vienam mērķim: uzvarai karā pret Ukrainu.
Šomēnes sāka darboties jauns līgums starp Baltijas un Beniluksa valstīm par augstākās izglītības diplomu automātisku atzīšanu. Tas ir pirmais šāda veida starptautiskais līgums starp diviem Eiropas Savienības reģioniem. Tas paredz, ka Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Beļģijā, Nīderlandē un Luksemburgā izsniegtie augstākās izglītības diplomi tiks savstarpēji atzīti bez papildu procedūrām. Citviet Eiropā uz mūsu piemēru skatās ar interesi, bet arī piesardzību.