Dzīve & stils / Tehnoloģijas un zinātne
Reaģējot uz jaunām Eiropas Savienības (ES) prasībām, ASV tehnoloģiju uzņēmums "Apple" paziņojis par būtiskām pakalpojumu izmaiņām Eiropā, kas ļaus viedtelefonu "iPhone" lietotājiem pirmo reizi lejupielādēt alternatīvus lietotņu veikalus. Šīs izmaiņas, kas spēkā stāsies martā, ierobežos "Apple" lietotņu veikala "App Store" dominējošo stāvokli.
"Es neticu, ka Dievs spēlē kauliņu spēli." Šis izteiciens pieder nevienam citam kā slavenajam fiziķim Albertam Einšteinam. Noteikti ikviens kādreiz ir spēlējis kādu galda spēli, metot spēļu kauliņu, uz kura malām redzami punktiņi no viens līdz seši, tādēļ sapratīs, par ko runā Einšteins. Taču, ja es jautātu, kāda ir iespējamība jeb, lietojot matemātisku jēdzienu, varbūtība, ka, ripinot kauliņu pa galda virsu, tam apstājoties, virspusē būs, piemēram, trīs punkti? Droši vien gandrīz katrs uzreiz atbildētu, ka šī varbūtība ir viena sestā daļa. Ir taču sešas dažādas iespējas, kā spēļu kauliņš apstāsies. Vienkārši? Gan jā, gan arī nē.
Virtuālās realitātes brilles, roboti un hibrīdauditorijas – tie ir tikai daži no veidiem, kā mākslīgais intelekts un digitālā pratība arvien straujāk ienāk studiju procesā Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā, kur šobrīd ar inovatīvu aprīkojumu mācās topošie interjera dizaina, programmēšanas un inženierzinātņu speciālisti.
Par vienu no nozīmīgākajiem sasniegumiem Latvijas zinātnē aizvadītajā gadā atzīts Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieka Mārtiņa Kaprāna analītiskais pētījums par Latvijas darba migrantiem Lielbritānijā 21. gadsimta sākumā. Kā mūsu tautieši ārzemēs spējuši pielāgoties jaunajiem dzīves apstākļiem un iekļauties citā sabiedrībā?
Vēl pirms nedēļas – 11.janvārī – Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska vizītes laikā Latvijā viņš gan pateicās latviešu tautai par nepagurstošo atbalstu, gan arī izteica vēlmi redzēt reālus soļus no NATO valstīm, kas tuvinātu Ukrainu dalībai NATO, un arī to, ka Rietumiem jāparāda Maskavai, ka tie nebaidās no Krievijas. Tikmēr kāds skatītājs uzdeva neērtu jautājumu – vai tas ir pieņemami, ka Krievija ar ASV līdz 2025. gadam kopīgi veiks lidojumus uz Starptautisko kosmosa staciju?
Šoreiz stāsts par spēļu teoriju. Iztēlosimies situāciju, ko ļoti mīl analizēt psihologi, tai skaitā arī savos eksperimentālajos pētījumos. Kāds jums negaidīti ir iedevis noteiktu naudas summu, piemēram, simt eiro. Taču jums jāievēro daži noteikumi. Šī nauda ir jāsadala sev un kolēģim. Tas ir tikai un vienīgi jūsu lēmums, cik naudas paturēt sev un cik atdot kolēģim. Intriga? Ja sadalījums kolēģi apmierinās, jūs katrs varēsiet paturēt savu naudas daļu. Taču, ja kolēģis nepiekritīs jūsu piedāvājumam, neviens no jums nedabūs neko. Kā rīkoties, kā naudu sadalīt?
Bija karsta augusta diena, un kādā privātā klubā pilsētā netālu no Tokijas man bija sarunāta tikšanās ar Mateo. Mateo ir zinātnieks, kurš nāk no valsts Eiropas dienvidos, taču savu doktora grādu ieguvis Lielbritānijā un tur pēc tam dažādās universitātēs arī strādājis. Mūsu tikšanās laikā viņš jau vairākus gadus bija strādājis pētniecības institūtā Japānā.
Latvijas Arheologu biedrība (LAB) par 2024. gada arheoloģijas pieminekli ir izvēlējusies Aboras I neolīta apmetni. Kā skaidroja biedrībā, šis piemineklis ir unikāls, jo arheoloģiskajos izrakumos atklātas liecības par auklas keramikas kultūras pārstāvjiem, kas ienākuši no citiem reģioniem un apmetušies uz dzīvi šajā apmetnē. Citviet Austrumbaltijas ziemeļos tik plaši dati par aukliniekiem un to dzīves apstākļiem nav pieejami.
Sinestēzija ir neiroloģisks fenomens, kad vienas maņas aktivizācija izraisa reakciju arī citas maņas domēnā. Piemēram, kad sinestēts dzird skaņu, viņam parādās kāda krāsa, viņš sajūt kādu smaržu vai garšu, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadošā pētniece Solvita Umbraško un šīs laboratorijas pētniece Līga Zariņa.
Pēc izglītības esmu ģeogrāfe. Agri specializējos kartogrāfijā, jo mani interesē grafika un vizualizācija. Kartogrāfija ir karšu veidošanas zinātne, tehnika un māksla. Iedziļinoties šajā zinātnē, saproti, ka tā nav saistīta ar karšu radīšanu, bet gan ar to izpēti. Runa ir par to, kā cilvēki uztver kartes un kā ir iespējams radīt lietotājam draudzīgas kartes. Tādējādi rodas jautājums, kā cilvēki uztver telpu, jo tieši to attēlo kartes.
Šobrīd elektroauto darbojas ar trešās paaudzes litija jona baterijām, bet nākotnē būs arī ceturtās un piektās paaudzes baterijas, kuru ietilpība būs 10 reizes lielāka, un tās būs arī daudz vieglākas. Pie dažādu bateriju uzlabošanas jau daudzus gadus Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā (LU CFI) strādā Gunārs Bajārs. Šobrīd institūta redzeslokā nonākušas no nātrija veidotas baterijas.
Latvijas Zinātņu akadēmija arī šogad izvirzījusi 10 labākos zinātnes sasniegumus aizvadītajā gadā, kuru vidū ir gan teorētiski, gan lietišķi pētījumi. Zinātnieki strādājuši pie rekordātras datu pārraides, efektīvākas ūdeņraža ražošanas, meklētas jaunas metodes zāļu izstrādē, tāpat pētnieki meklējuši atbildes uz cilvēktiesību problēmjautājumiem mākslīgā intelekta jomā, kā arī pētīta Latvijas emigrantu mobilitāte. Kā vietējiem zinātniekiem klājies ar pētījumu komercializēšanu, kas ir nozares izaicinājumi, un vai uzņēmēji pieprasa mūsu inovācijas?
Aizvadītā gada nogalē sociālajos medijos, vēlāk jau arī tradicionālajos medijos Baltijā parādījās ziņas, ka tika novērots līdz šim lielākais globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) darbības traucēšanas gadījums reģionā. Eiropas valstīs, kuras robežojas ar Krieviju, GPS traucējumi fiksēti un publiski atzīti jau kopš 2019. gada.
Jebkuru zāļu izstrādē, kuras lietojam mūsdienās, kādā posmā ir piedalījušies grauzēji. Lai arī notiek centieni samazināt dzīvnieku izmantošanu eksperimentos, tā joprojām ir neatņemama procesa sastāvdaļa un pētnieku ikdiena. Vienlaikus regulāri tiek paaugstinātas prasības par apstākļiem, kādos grauzēji mīt laboratorijā, tiem jājūtas absolūti ērti un droši, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja mikrobiologs, dabas zinātņu doktors Viesturs Eglītis.
Jaunajā Derībā, gan Mateja, gan arī Marka evaņģēlijā, par Jēzus krustā sišanu var izlasīt ļoti līdzīgu stāstu: "Kad pienāca sestā stunda, tumsa pārklāja zemi līdz devītajai stundai. Un devītā stundā Jēzus sauca skaļā balsī: "… Mans Dievs, mans Dievs, kādēļ Tu mani esi atstājis!"" (Mateja evaņģēlijs 27:45-46) Faktu, ka Saules un Mēness aptumsumus astronomi spēj ne tikai paredzēt nākotnē, bet var arī izrēķināt, kad tie notikuši pagātnē, vēsturnieki nereti izmanto, lai noteiktu, kad īsti risinājies viens vai cits notikums. Vai varētu būt iespējams, ka Jēzus krustā sišanas laikā Jeruzalemē ir noticis Saules aptumsums?
Latvijā sievietes identitāte lielā mērā tiek veidota ap mātes lomu. Tiek pieņemts, ka jebkurai sievietei dabiski piemīt mātes potenciāls – sievietes identitāte tiek sapludināta ar mātes identitāti. Bet, kad tiek uzdots jautājums, ko nozīmē būt mātei, iestājas klusuma pauze un, kā izrādās, uz pirmajā brīdī it kā vienkāršu jautājumu nav viennozīmīgas atbildes.
Vieta, kur var gan sapņot, gan atrast faktus – tā, raksturojot kopumā desmit gadus lolotu ideju uzbūvēt Baltijā lielāko vides izglītības centru, kas veltīts augu valstībai, saka tā autori. Trešdien, 10. janvārī, Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī durvis ver "Botania" jeb vieta, kur šķietami sausā zinātne pārvēršas par aizraujošu ceļojumu augu valstībā.