Ļoti maldīgs ir uzskats, ka pārmērīgi daudz sāls ir tikai čipsos vai riekstiņos. Aizraujoties ar pārlieku sāļiem pārtikas produktiem un ēdieniem ikdienā, var tikt pie paaugstināta asinsspiediena un vecumdienās pat pie demences. Taču kādi ir pārlieku sāļie ēdieni, kāda ir optimālā dienas norma, kādas sekas pārmērībai un kāda ir valsts pretsāls politika? To skaidroja Latvijas Televīzijas raidījums "Aizliegtais paņēmiens", arī meklējot veidus, kā mazāk lietot sāli, nezaudējot ēdiena garšu.
Dzīve & stils / Veselība
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas otolaringologi ir priecīgi par palīdzību kādam pacientam ar neticami plašu balsenes vēzi. Sarežģītā, deviņu stundu ilgā operācijā izņemti gan visi vēža skartie audi, gan ievietota protēze, kas ļauj pacientam pašam elpot, ēst un runāt.
Ar aicinājumu nodrošināt valsts atmaksātu kontracepciju sievietēm vecumā līdz 25 gadiem klajā nākušas vairākas ārstu apvienības un biedrības. Lēsts, ka Latvijā ir lielākais nepilngadīgo grūtnieču skaits Baltijas valstīs.
Lai laikus spētu parūpēties par savu nieru veselību, reizi gadā jānodod gan asins, gan urīna analīzes. Urīna analīzes bieži tiek izlaistas, taču tās ir tikpat svarīgas, jo pastāsta par tiem rādītājiem, kas asins analīzēs neparādās, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, Latvijas Nefrologu asociācijas prezidente, virsārste Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Nefroloģijas centrā Ieva Ziediņa.
Ir trīs biežāk sastopamo pacientu – vīriešu – grupas kardiologa kabinetā: vienus atved un viņu vietā runā sievas, otri ir atnākuši paši bieži vien ar jau ielaistām problēmām, un trešie ir tie, kuri nodarbojas ar ekstrēmām slodzēm un vēlas uzturēt savu veselību. Tā novērojis Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas kardiologs, asociētais profesors Kārlis Trušinskis. Viņš sarunā ar LSM.lv stāstīja par kardiologa darbu, par vīriešiem kardiologa kabinetā un to, kādēļ ir svarīgi, lai pacients justos brīvi ar ārstu runāt par visu.
Hroniskā noguruma sindromam var būt dažādi cēloņi – gan vīrusu izraisītas saslimšanas, gan ilgstoša emocionāla un fiziska spriedze, gan vitamīnu un miega trūkums. Ārstēt to var, pirmkārt, pārskatot savu ikdienas rutīnu, veltot pietiekami daudz laika miegam un fiziskām aktivitātēm, bet palīdzēt var arī medikamenti, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja Latvijas Ārstu biedrības prezidente, ģimenes ārste Ilze Aizsilniece un rehabitologs Raimonds Puksts.
Ceturtā daļa jeb 24% Latvijas iedzīvotāju gada tumšajos gadalaikos – rudenī un ziemā – izteiktāk izjūt vientulību, savukārt 13% vientulība skar neatkarīgi no gadalaika, liecina pētījumu centra "Norstat" sadarbībā ar LSM.lv veiktā iedzīvotāju aptauja, no kuras arī secināms, ka biežāk vientuļi jūtas gados jauni cilvēki.
Laimīga ģimene pamostas svētku rītā, sapošas un bez steigas dodas ciemos pie tuviniekiem, kur valda mierīga gaisotne, skan klusa Ziemassvētku mūzika, visi viens otru apmīļo, dāvā dāvanas un ir pateicīgi par būšanu blakus. Tas ir stāsts, kas pieder kino ekrānam un reizēm arī mums pašiem – taču daudzus cilvēkus svētku laikā piemeklē vientulības sajūta. Turpinot rakstu sēriju par atšķirtības ietekmi uz veselību, ārste psihoterapeite Gunta Rijkure sarunā ar LSM.lv piedāvāja palūkoties uz vientulību jaunā perspektīvā, meklējot praktiskus risinājumus vientulības sāpju mazināšanai.
Ziemassvētku un Jaungada brīvdienās darbosies Ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis, kā arī palīdzību varēs saņemt pie dežūrārstiem vai traumpunktos. Savukārt, dodoties uz slimnīcu ar savu auto, ieteicams pirms tam sazināties ar slimnīcu telefoniski, tikmēr dzīvībai kritiskās situācijās jāzvana uz ārkārtas tālruni 113, vēstīja Nacionālajā veselības dienestā (NVD).
Laikā, kad televīzijas ekrānus piepilda Ziemassvētku filmas un sociālajos tīklos parādās svinīgas draugu fotosesijas ģimenes lokā ar glīti iesaiņotām dāvanām un izrotātu eglīti, dabiska reakcija ir salīdzināt. Ar sevi, savu ģimenes situāciju un attiecībām, finansiālo stāvokli. Kāds salīdzina un aizmirst, bet citam tas varētu rosināt vientulības sajūtu, kas, protams, ir universāla un cilvēciska pieredze. Taču ilgstoša, sāpīga vientulības klātbūtne rada sekas – pētījumi parāda, ka gan sociāla izolētība, gan tās psiholoģiskā komponente – vientulības sajūta – negatīvi ietekmē vispārējo veselības stāvokli.
Apdegumu centra ārsti ļoti labi redz kopējo sociālo stāvokli valstī – jo mazāk naudas, jo vairāk pacientu, kuri, kaut ko zogot vai nelegāli pieslēdzot, guvuši smagas elektrotraumas un apdegumus. To 30 darba gadu laikā secinājis Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra "Biķernieki" Valsts Apdegumu centra vadītājs, ārsts traumatologs, kombustiologs Sergejs Smirnovs. Viņa pieredze arī liecina, ka vīrieši daudz sliktāk izprot nepieciešamību laikus vērsties pie ārsta un klausīt viņa norādēm, lai gan ielaistu slimību ārstēt ir krietni ilgāk un dārgāk.