Kas notiek 20 gadus kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā?
Inna Šteinbuka, Uldis Biķis, Gatis Krūmiņš, Miks Muižarājs, Laura Groza, Fransisko Havjers Fernandess Kruzs, Imants Miezis
Jānis Domburs
8.maijs, trešdiena 21:15
Pēc plašu rezonansi guvušās astoņu Saeimas deputātu vizītes Ķīnā "Kas notiek Latvijā?" speciālizlaidumā divi no vizītes dalībniekiem – deputāti Ainārs Šlesers (LPV) un Aleksandrs Kiršteins (tobrīd – NA) kaismīgi aizstāvēja ciešāku ekonomisko sadarbību ar Ķīnu. Tikmēr ārpolitikas nianšu lietpratēji uzsvēra, cik svarīgi ir apzināties riskus, kas saistīti ar šādu sadarbību. Uzņēmēju delegācijas vadītājs akcentēja, ka Ķīna ir tikai viens no vairākiem tirgiem, kuros Latvijas uzņēmēji vēlētos plašāku ekspansiju.
24. janvāra diskusijā "Kas notiek ar jauno ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu un iepriekšējā izpildi?" piedalās Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne, līdzšinējā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, VID ģenerāldirektora amatam izvirzītā Baiba Šmite-Roķe, ilggadējais ēnu ekonomikas pētnieks Arnis Sauka, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs un Ārvalstu investoru padomes Latvijā Ēnu ekonomikas apkarošanas darba grupas vadītāja Evita Goša.
"Protams, tur ir vajadzīgi Darba likuma grozījumi. Tie grozījumi vienmēr iet ļoti sarežģītu ceļu," šonedēļ raidījumā "Kas notiek Latvijā?", skaidrojot Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027. gadam iekļauto ieceri mazināt skaidras naudas apriti, likumā nosakot, ka darba algas samaksa nodarbinātajiem pamatā notiek bezskaidrā naudā, uzsvēra Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne. Saskaņā ar Finanšu izlūkošanas dienesta datiem – gada laikā iedzīvotāji bankomātos iemaksā skaidru naudu 2,4 miljardu eiro apmērā.
Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Ķīnas parlamentu vadītājs, opozīcijas deputāts Ainārs Šlesers ("Latvija Pirmajā vietā (LPV)), kura viesošanās Ķīnā kopā ar vairākiem citiem deputātiem no šīs pašas parlamentāriešu grupas solījis izvērtēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, apgalvo, ka pirms došanās uz Ķīnu vairāki Saeimas prezidija locekļi, tostarp Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS)) viņam mutiski solījuši deputātu komandējumu uz Ķīnu apstiprināt.
24. janvāra diskusijā "Kas notiek ar jauno ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu un iepriekšējā izpildi?" piedalās Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne, līdzšinējā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, VID ģenerāldirektora amatam izvirzītā Baiba Šmite-Roķe, ilggadējais ēnu ekonomikas pētnieks Arnis Sauka, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs un Ārvalstu investoru padomes Latvijā Ēnu ekonomikas apkarošanas darba grupas vadītāja Evita Goša.
Raidījuma "Kas notiek Latvijā?" 24. janvāra speciālizlaidumā "Saeimas deputātu un uzņēmēju vizītes Ķīnā: kas notiek ar politiku un ekonomiku starptautiskajās attiecībās?" piedalās Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Ķīnas parlamentu vadītājs Ainārs Šlesers ("Latvija pirmajā vietā"), šīs pašas grupas vadītāja vietnieks Aleksandrs Kiršteins (Nacionālā apvienība), kuri abi piedalījās deputātu vizītē; deputāts Ervins Labanovskis ("Progresīvie"), kas darbojas deputātu grupā sadarbības veicināšanai ar Ķīnas parlamentu, bet vizītē nepiedalījās; kā arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis, Ārlietu ministrijas īpašo uzdevumu vēstniece Baiba Braže un bijušais diplomāts Gints Jegermanis.
Raidījuma "Kas notiek Latvijā?" 24. janvāra speciālizlaidumā "Saeimas deputātu un uzņēmēju vizītes Ķīnā: kas notiek ar politiku un ekonomiku starptautiskajās attiecībās?" piedalās Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Ķīnas parlamentu vadītājs Ainārs Šlesers ("Latvija pirmajā vietā"), šīs pašas grupas vadītāja vietnieks Aleksandrs Kiršteins (Nacionālā apvienība), kuri abi piedalījās deputātu vizītē; deputāts Ervins Labanovskis ("Progresīvie"), kas darbojas deputātu grupā sadarbības veicināšanai ar Ķīnas parlamentu, bet vizītē nepiedalījās; kā arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis, Ārlietu ministrijas īpašo uzdevumu vēstniece Baiba Braže un bijušais diplomāts Gints Jegermanis.
Ilgi tapušais ziņojums par zāļu finansiālo pieejamību šobrīd nepiedāvā konkrētus risinājumus nedz zāļu cenu mazināšanai, nedz konkurences veicināšanai medikamentu tirgū, kura apjomi gadu no gada pieaug, izriet no "Kas notiek Latvijā?" šonedēļ izskanējušajām atziņām. Veselības ministrijas pārstāvis gan solīja, ka sekos vēl diskusijas ar nozari, kuru gaitā tikšot piedāvāti jau tveramāki risinājumi gan cenu samazināšanai, gan farmaceitiskās aprūpes kvalitātes uzlabošanai.
Atbilstoši Zāļu valsts aģentūras datiem – vairāk nekā 80% no zāļu tirgus apgrozījuma veido aptieku tīklos ietilpstošo aptieku apgrozījums. Turklāt Latvijā ir atļauta tā dēvētā vertikālā integrācija, kad vienai uzņēmumu grupai var piederēt gan zāļu ražotnes, gan vairumtirgotavas, gan aptiekas. Šonedēļ izskatītajā ziņojumā "Par zāļu finansiālo pieejamību" minēts, ka šāda vertikālā integrācija var radīt gan spiedienu uz zāļu cenām, gan risku farmaceitu profesionālajai neatkarībai, taču nekādus risinājumus šai problēmai Veselības ministrija nav piedāvājusi.