Kultūra / Ekrāns
"Visu nelaimju pamats ir tajā, ka cilvēki redz pasauli tikai vienā noteiktā veidā un tulko to tikai no vienas perspektīvas," sarunā Latvijas Televīzijas raidījumā "Kultūrdeva" teic mākslas zinātņu doktors, Latvijas Kultūras akadēmijas prorektors, kinorežisors Dāvis Sīmanis, kura jaunākā filma "Marijas klusums" nesen sākusi ceļu pie Latvijas skatītājiem.
20. gadsimta sākumā Ladislass Starēvičs (Ladislas Starevich vai Wladyslaw Starewicz, 1882-1965) par "kukaiņu dresētāju" un magu tika nodēvēts pēc viņa pirmo filmu iznākšanas uz ekrāniem. Tas notika, meklējot paskaidrojumus tam, kā vienam no pirmajiem leļļu animācijas meistariem pasaulē izdevies uz ekrāna atdzīvināt briežvaboles.
Tikai četras dienas Kaņepes Kultūras centrā apmeklētāji var mijiedarboties ar jauno mediju mākslinieka Jurģa Petera veidoto instalāciju un kopā ar mākslīgo intelektu veidot savu īsfilmas scenāriju. Objekts ir daļa no starptautiskā īsfilmu festivāla "2Annas" programmas un mudina apmeklētājus domāt par mākslīgā intelekta lomu radošo industriju nākotnē.
Notikumiem bagāta šī nedēļa būs kinoteātros – pašmāju pirmizrādi piedzīvos režisora Dāvja Sīmaņa jaunākais darbs "Marijas klusums", uz lielajiem ekrāniem nonāks meksikāņu režisores Lilas Avilesas izcilā drāma "Totēms", savukārt par cilvēciskā prāta dzīlēm un bezdibeņiem reflektēs īsfilmu festivāls "2Annas".
2. aprīļa vakarā Jaunā Rīgas teātra (JRT) Lielajā zālē pirmizrāde nevis kādai jaunai izrādei, bet filmai "Kur mājo teātris". "Koncertfilma ir mēģinājums notvert to īpašo atmosfēru, kas valdīja vēsturiskajā namā pirmajos 20 JRT pastāvēšanas gados un turpina valdīt arī šodien," rakstīts tās anotācijā. "Dienas un naktis, ziedi un aplausi, smiekli un asaras, un, protams, aktieri."
28. Rīgas starptautiskais īsfilmu festivāls "2Annas" izziņo festivāla programmu, kurā veidotāji aicina skatītājus doties ceļojumā caur kino dažādību un tā radošajām izpausmēm. Festivāla programmu, kurā iekļautas diskusijas, lekcijas un īsfilmas gan no Baltijas, gan pasaules režisoriem, var aplūkot festivāla mājaslapā.
Marts, manuprāt, sākotnēji ir blāvs mēnesis. Protams, tas taču seko aiz gada visīsākā, bet nepatīkamākā mēneša – februāra. Marts mums iemāca pamanīt mazas detaļas dabā – pirmo gājputnu atgriešanos, kļavu sulu lēno tecēšanu trīslitrenēs un galvenokārt – pavasara saules pirmos siltos starus, kas gluži kā mīļa omīte nobrauc ar siltu roku gar mūsu bālajiem un vēsajiem vaigiem. Šie siltie stari dod cerību un ticību, ka, iespējams, dzīves tumšās nokrāsas lēnām izzudīs kopā ar tumšajām, garajām naktīm. Un gluži kā dabā arī mūsos gaisma uzvarēs.