Baņuta Ancāne strādāja grafikā, oforta un litogrāfijas tehnikās, grāmatu grafikā, kopš 20. gadsimta 90. gadiem pievērsusies galvenokārt pasteļglezniecībai, akvareļglezniecībai, arī fotogrāfijai. Māksliniece veidojusi darbus portreta, klusās dabas, ainavas žanros, veidojusi figurālas, arī reliģiskas kompozīcijas.
Baņuta Ancāne 1948. gadā uzsāka mācības Subatē un no 1949. līdz 1951. gadam mācījās Rīgas Zālīša pamatskolā (tag. Rīgas Valda Zālīša sākumskola), pēc tās reorganizācijas mācījās Rīgas 3. vidusskolā (tagad ēkā Krišjāņa Valdemāra ielā 2 ir izvietota pamatskola "Rīdze").
Mācību laikā Baņuta Ancāne sākotnēji apguva klavierspēli pie pedagoģes Olgas Neimanes-Zālītes (1887–1974), tomēr vidusskolas gados interese par vizuālo mākslu bija lielāka un pēc konsultācijas pie tolaik LPSR Valsts Mākslas akadēmijas (LMA) prorektora, keramiķa Georga Kruglova (1905–1984; LMA prorektors 1944–1945, 1947–1967; Keramikas nodaļas/apakšnozares vadītājs 1944–1974) tika sarunātas privātās nodarbības pie grafiķes Karmenas Dāles (1921–1998).
Pēc vidusskolas beigšanas 1959. gadā Baņuta Ancāne strādāja Lauksaimniecības akadēmijas (tag. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte) bibliotēkā un apmeklēja LPSR Arodbiedrību centrālās padomes Kultūras nama zīmēšanas un gleznošanas studiju (tag. Rīgas domes Kultūras un tautas mākslas centrs "Mazā Ģilde", studija "Ģilde"). Studijas vadītājs tolaik bija gleznotājs Eduards Jurķelis (1910–1978), bija akvareļglezniecības pedagogs, savukārt, zīmēšanas un kompozīcijas pedagogs bija Vitālijs Karkunovs (1925–2006). Studija bija populāra radošās jaunatnes vidū, kas gatavojās iestājeksāmeniem LMA, to apmeklēja topošie mākslinieki Valdis Villerušs, Rūta Opmane, Marina Ainbindere, Silvija Meškone, Gunārs Glūdiņš (1939–2020) u.c.
Baņuta Ancāne 1961. gadā iestājās LMA Grafikas nodaļā (tag. Latvijas Mākslas akadēmija Vizuālās mākslas nodaļas Grafikas apakšnozare). LMA pedagogi tolaik bija mākslinieki – latviešu profesionālās grafikas pamatlicēja, LMA Grafikas meistardarbnīcas vadītāja Riharda Zariņa (1869–1939) audzēkņi – ksilogrāfijas meistars Pēteris Upītis (1899–1989; LMA Grafikas katedras pedagogs 1945–1989), oforta meistars Arturs Apinis (1904–1975; LMA Grafikas katedras pedagogs no 1945, vadītājs 1945–1952, 1962–1975), gleznotāja, grafiķe Gundega Vaska (1917–2005; LMA Grafikas katedras pedagoģe no 1950, vadītāja 1957–1962), grafiķis, plakāta mākslinieks Maigonis Osis (1929–1988; LMA Grafikas katedras pedagogs 1960–1988), grafiķis, litogrāfijas tehnikas pedagogs Alberts Goltjakovs (1924–2016; LMA Grafikas katedras pedagogs 1960–1999), gleznotāji – Valdis Dišlers (1922–2011; LMA pedagogs no 1953, rektors 1976–1986), Uga Skulme (1895–1963; LMA pedagogs 1940–1941, 1945–1963), Leo Svemps (1897–1975; LMA pedagogs 1940–1941, 1945–1975, rektors 1961–1975) u.c. Baņuta Ancāne specializējoties grāmatu grafikā, veidojusi ilustrācijas Frīdas Vidgorovas (1915–1965) un Tamāras Pečernikovas (1927–2007) grāmatai "12 drosmīgie" (1965, "Liesma").
Studējot LMA Baņuta Ancāne piedalījās Republikāniskās "Mākslas dienu" izstādes ietvaros notiekošajā studentu patstāvīgo darbu izstādē (1966,1967, LMA aula).
Baņuta Ancāne 1967. gadā absolvējusi LMA Grafikas nodaļu ar teicamu vērtējumu par diplomdarbu "Latviešu mākslinieku portreti: Luijs Šmits, Kārlis Sebris, Rasma Garne, Antra Liedskalniņa", oforta tehnikā, vadītājs Arturs Apinis. Līdzās Baņutai Ancānei pie vadītāja Artura Apiņa studijas absolvēja Rūsiņš Rozīte (1943–1978) ar darbu "Latviešu strēlnieki", oforta tehnikā. Pie vadītāja Pētera Upīša LMA Grafikas nodaļu absolvēja Vizma Krieviņa ar diplomdarbu "Ilustrācijas V. Šekspīra komēdijai "Divpadsmitā nakts"" ksilogrāfijas tehnikā, Daina Lapiņa (Bēka) "Ilustrācijas J.Raina "Bērnu grāmatai" u.c.
Pēc LMA absolvēšanas, kopš 1968.gada Baņuta Ancāne darbojusies LPSR Mākslas fonda (MF) Eksperimentālā estampa darbnīcā (tag. LMS muzejs).
MF Eksperimentālajā estampa darbnīcā nodrošināja LMS biedriem darbu realizāciju, un iekļaušanu plānotās izstāžu mākslas darbu kolekcijās, kas norisinājās Latvijā un visā bij. PSRS teritorijā. Darbnīca atradās LMS MF ēkā "Mākslinieku nams" 11. novembra krastmalā 35, Rīgā, 50., 51., 89. u.c. telpās (1960, arh. Kārlis Plūksne (1906–1973)). MF Estampa darbnīcā pie oforta un litogrāfijas darbiem strādāja Māris Abiļevs (MF darbinieks 1980–1989) kopā ar brāli Andri Abiļevu (MF darbinieks 1976–1991) un pieredzējušais meistars Laimonis Lejnieks (1916–1989), kas atbalstīja eksperimentālu grafikas tehniku izpildījuma ieviešanu. Grafiķis Darbnīcā strādājuši grafiķi: Baņuta Ancāne, viņas dzīvesbiedrs Vladislavs Grišins (1937–2023; MF darbnīcas vadītājs 1976–1988), Imants Krepics (LMS muzeja litogrāfijas meistars), Aleksandrs Dembo (1931–1999), Maija Dragūne, Naftolijs Gūtmans, Inārs Helmūts, Gunārs Kļava (1933–1989), Gunārs Krollis, Malda Muižule (1937–2022), Arturs Ņikitins (1936–2022; MF estampa darbnīcas meistars 1963–1965), Māra Rikmane, Georgs Smelters (1942–2014), Lolita Zikmane, Valentīns Ozoliņš (1927–2024; MF estampa darbnīcas vadītājs 1973–1976). MF darbnīca bija radošo diskusiju un pārrunu vieta, kur Baņuta Ancāne satika māksliniekus kā Jānis Pauļuks (1906–1984) ) un veidoja Jāņa Pauļuka portretu (1978, krāsainās litogrāfijas tehnikā, LMS muzejs) u.c.
Baņuta Ancāne 1968. gadā kopā ar Vizmu Krieviņu tika iekļautas grafiķu radošajā grupā bij. PSRS Mākslinieku savienības Jaunrades namā litogrāfijas un oforta darbnīcā Seņežā (tag. Mākslinieku radošais atpūtas nams, Maskavas apgabals, Krievija). Grafiķei tas bija nozīmīgs radošs periods un viņa ar pārtraukumiem darbojās Seņežas jaunrades namā līdz 1978.gadam.
Baņuta Ancāne bija pedagoģe LMA Sagatavošanas kursos (1973–1977). LMA Sagatavošanas kursu pedagogi: gleznotājs Mihails Korņeckis (1926–2005; LMA kursu pedagogs un vadītājs 1964–1978), grafiķis Aleksandrs Dembo (1931–1999; LMA kursu pedagogs 1962–1999), gleznotājs Indulis Zariņš (1929–1997; LMA kursu pedagogs no 1958), gleznotāji – Andrejs Rozenbergs (1937–2017; LMA Sagatavošanas kursu pasniedzējs 1964–1978), Aleksandrs Stankevičs (1932–2015; LMA Sagatavošanas kursu pasniedzējs no 1962), Lija Būmane (1940–1990; LMA Sagatavošanas kursu pedagoģe 1970–1990), Arvīds Būmanis (1942–2000; LMA Sagatavošanas kursu pedagogs no 1972), Inta Celmiņa (LMA Sagatavošanas kursu pedagoģe 1970–1990) Irēna Lūse (LMA Sagatavošanas kursu pedagoģe 1972–1992) u.c.
Baņuta Ancāne bija bij. Rīgas Politehniskā institūta Celtniecības fakultātes Arhitektūras katedras Tēlotājas mākslas (RTU, tag. Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un dizaina institūts) akvareļglezniecības pedagoģe kopš 1976.gada. RTU darbojusies līdzās māksliniekiem Vladislavam Grišinam, Anitai Melderei, Inesei Nātriņai u.c. Grafiķe bija pedagoģe mākslas studijā "Arhitektu namā" no 1985.gada.
Baņuta Ancāne pēc LMA absolvēšanas turpināja piedalīties izstādēs, kā Latvijas PSR mākslinieku darbu izstāde (1968, Polija), LPSR Tēlotājmākslas izstāde "LPSR – 25" (1969, bij. LPSR Valsts Mākslas muzejs, LNMM), Republikas 5. Stājgrafikas izstāde (1975, bij. Jūrmalas izstāžu centrs), "Zinātne un zinātnes fantastika" (1977, bij. Republikāniskais Zinību nams), Tallinas 5.Grafikas triennāle (1980, Tallina, Igaunija), "Mūsdienu latviešu estamps. 70.–80.gadi" (1981, Maskava, Krievija), Republikāniskā 10.Stājgrafikas izstāde (1982, bij. izstāžu zāle "Latvija", LNMM), Rīgas I Miniatūrgrafikas triennāle (1983, bij. izstāžu zāle "Latvija", LNMM), Tallinas 7. Grafikas triennāle (1986, Tallina, Igaunija), Rīgas II Miniatūrgrafikas triennāle (1987, izstāžu zāle "Arsenāls", LNMM), Tallinas 8. Grafikas triennāle (1989, Tallina, Igaunija), "Divdesmit četras Latvijas grafiķes" (1995, LMS galerija, Sidneja, Austrālija), Tallinas 10. Grafikas triennāle (1995, Tallina, Igaunija), "Ceļojums Rīga – Hanzas pilsēta" (2000, galerija "Bastejs"), u.c.
Māksliniece rīkoja personālizstādes un nelielas grupu izstādes: "Baņutas Ancānes grafika" (1986, bij. Bēnes padomju saimniecības klubs, tag. Bēnes tautas nams), "Baņuta Ancāne grafika un Laima Eglīte gleznas" (1986, kopā ar gleznotāju Laimu Eglīti, Liepājas vēstures un mākslas muzejs), "Baņuta Ancāne. Personālizstāde" (1991, bij. Aizrobežu mākslas muzejs, AMM, LNMM), "Litogrāfijas" (1994, bij. "Rīgas Kinogalerija"), "Realitātes mistērijas" (1995, bij. "Rīgas Galerija"), "Pēc ģīmja un līdzības" (2000, galerijā "Bastejs"), "Vienmēr" (2002, bij. Valsts Mākslas muzejs, tag. Latvijas Nacionālajā mākslas muzejs, LNMM), (2003, "Rīgas Galerija", katalogs), "Mazliet mīlestības" (2007, bij. galerijā "Sidegunde"), "Mūžības mirklis" (2010, Liepupes Evaņģēliski luteriskajā baznīca, Liepupes pagasts, foto izstāde), "Šekspīra sonetu ilustrāciju izstāde" (2011, Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas galerija), "Portreti" (2016, Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs, tag. Rotko muzejs), "Dievs ir" (2017, Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs, tag. Rotko muzejs), "Mana mūzika" (2019, bij. "Kamergalerijā", Mākslinieku nams) u.c.
Baņuta Ancāne ilustrējusi grāmatas: arābu dzejnieka Šeiha Mušrifutdīna Saadī Šīrāzī "Rožudārzs" (1983, "Liesma"), Johana Volfganga Gētes "Dzeja" (1983, "Liesma"), Annas Sakses "Zāles stiebrs" (1987, "Liesma"), Ivana Turgeņeva "Dzejoļi prozā" (1990, "Zvaigzne") u.c.
Mākslinieces daiļrade novērtēta ar nozīmīgiem apbalvojumiem un atzinībām. Saņēmusi diplomu 4. Vissavienības estampa izstādē (1974), diplomus 4. un 5. Tallinas grafikas triennālē (1977, 1980), diplomu 2. Rīgas miniatūrgrafikas triennālē (1987), Latvijas Mākslinieku savienības diplomu un medaļu par labāko jaunrades sasniegumu (1988).
Ar mākslinieces daiļradi var iepazīties izdevumā "Baņuta Ancāne" (2003, sastādītāja Rita Šmagre-Žīgure, "Neputns", dizains Ģirts Muižnieks).
Baņuta Ancāne bijusi LMS biedre no 1969. gada un uzņemta ar grafiķu Artura Apiņa, Artura Ņikitina, Ināra Helmūta rekomendācijām, LMS Grafiķu sekcijas priekšsēdētāja, grafiķa Riharda Skrubja (1928–1995) parakstītu ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētāja p.i., tēlnieka Ļeva Bukovska (1910–1984) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja LMS valdes pozitīvs balsojums 1/28. Baņuta Ancāne 1973.gadā bija ievēlēta LMS Revīzijas komisijā.
Baņuta Ancāne bija strādājusi Mākslinieku nama radošajā darbnīcā nr. 96a.
Baņutas Ancānes darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Rakstniecības un mūzikas muzejā, Ogres Vēstures un mākslas muzejā, citos muzejos un privātkolekcijās.
