20. aprīlī uz kongresu pulcējās partijas "Progresīvie" biedri. Saeimas deputāte un partijas valdes locekle Antoņina Ņenaševa uzskaitīja Saeimā paveiktos darbus:
"Mēs esam spēruši soļus arī ekonomiskās drošības virzienā. Labs piemērs ir banku virspeļņas nodoklis. Tas ir nozīmīgs instruments, lai mazinātu ekonomisko nevienlīdzību. Arī šomēnes katrs iedzīvotājs, katra ģimene, kas maksā hipotekāro kredītu, saņem valsts kompensāciju."
Šo apgalvojumu deputāte pārpublicēja platformās "Facebook" un "X". Tur tam uzmanību pievērsa arī "Re:Check" melu un maldu apskats.
Tātad deputāte stāsta, ka Saeimā pieņēmuši lēmumu par banku virspeļņas nodokli, taču tā nav tiesa. Virspeļņas nodokli jeb ievērojamu papildu maksājumu par netipiski lielās peļņas daļu pirms nepilna gada ieviesa Lietuva.
Grozījumi paredz, ka Lietuvā bankām būs jāmaksā valstij 60% no tīrajiem procentu ieņēmumiem, kas par vairāk nekā pusi pārsniedz četru parasto gadu vidējo līmeni. Lielāko daļu no nodoklī iekasētajiem 360 miljoniem eiro kaimiņvalsts nolēma ieguldīt militārajā infrastruktūrā.
Latvijas politiķi ilgi diskutēja, vai sekot kaimiņu piemēram, taču beigās vienojās virspeļņas nodokli neieviest. "Jaunās Vienotības" vadītā Finanšu ministrija to atzina par pārāk riskantu iespējamo tiesvedību dēļ. Tā vietā piedāvāja mainīt kārtību, kādā kredītiestādēm jāmaksā uzņēmumu ienākumu nodoklis. Neiebilda arī "Progresīvie".
Lūk, kā par to pērn septembrī ziņoja LTV raidījums "De facto":
"Arī "Progresīvo" pārstāvis Andris Šuvajevs, kurš iepriekš iestājies par virspeļņas nodokli, atbalsta Finanšu ministrijas piedāvājumu: "Šeit mēs arī skatāmies, un kas, manuprāt, ir būtiski, uz tomēr tādu pastāvīgu regulējumu, kas nozīmētu, ka viņš attiektos arī uz nākamajiem gadiem un šajā ziņā būtu sistēmisks, un šādā veidā noteikti radīs arī ieņēmumus nākamajos gados. Šāds vienreizējs virspeļņas nodoklis līdz ar to varētu būt šajā ziņā ne tik efektīvs no tādas perspektīvas, ka viņš būtu vienreizējs, attiektos tikai uz šo gadu, un pēc tam vairs ne."
Mainītā uzņēmumu ienākuma nodokļa iekasēšanas kārtība nozīmē, ka no šā gada bankām tas jāmaksā avansa veidā jau taksācijas gadā. Līdz šim to varēja atlikt pat uz vairākiem gadiem, līdz tiek izmaksātas dividendes, un bankas tā arī darīja.
Jautāta, kāpēc viņa runā par virspeļņas nodokli, ja tāda Latvijā nav, Ņenaševa atzina: "Tas nav, tur gan taisnība. Mēs sākumā tautā tā saucām, es tā vienkāršoti uzrakstīju, bet piekrītu, ka tas nav virspeļņas nodoklis."
Vienlaikus viņa uzsvēra, ka, mainot ienākuma nodokļa samaksas kārtību, šogad budžetā no kredītiestādēm plānots saņemt 140 miljonus eiro. "Progresīvie" budžeta sarunās esot uzstājuši, ka papildu finansējums jāiegulda izglītībā un visiem pieejamā veselības aprūpē, kas tiešā veidā mazinot nevienlīdzību.
Taču vēlreiz jāuzsver, ka nodokļa iekasēšanas kārtības maiņa nenozīmē, ka bankas kaut ko par lielo peļnu maksā papildus, – tām tikai ātrāk jāsamaksā tas, kas valstij pienākas tāpat.
Jauns maksājums bankām ir šim gadam noteiktā kredītņēmēju aizsardzības nodeva. No tās tiek izmaksātas Ņenaševas arī pieminētās kompensācijas hipotekāro kredītu ņēmējiem, jo "Euribor" likmju kāpuma dēļ viņiem būtiski auguši kredītprocentu maksājumi. Taču sabiedrības trūcīgākajā daļā mājokļa kredītu ņēmēju un līdz ar to kompensāciju tikpat kā nav un šis mehānisms nevienlīdzību nemazina.
