Krievija naktī uz sestdienu atkal izvērsa plašu uzbrukumu Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai – apšaudīti objekti trijos valsts apgabalos. Apšaudē nodarīti postījumi četrām termoelektrostacijām, ir arī cietušie.
ASV piešķīrušas militāro un cita veida palīdzību Ukrainai 61 miljarda dolāru vērtībā, taču no šīs summas jauniem ieročiem, munīcijai, tankiem un pretgaisa aizsardzības sistēmām tiks novirzīti tikai 14 miljardi. Ukrainai vajag krietni vairāk, tāpēc arī Eiropa nedrīkst atslābt, Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" pauda Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja un drošības politikas pētniece Kristīne Bērziņa.
"Valsts, kurā es piedzimu, uzbruka valstij, kurā es dzīvoju," sarunā ar LSM secina Krievijas aktieris Kirils Kanahins, kurš jau vairākus gadus dzīvo Ukrainā. Pēc pilna mēroga Krievijas iebrukuma sākuma viņš pievienojās krievu brīvprātīgo karavīru vienībai, kas ar ieročiem rokās cīnās Ukrainas pusē. Krievijā valdošais režīms viņu pasludinājis par "valsts nodevēju" un aizmuguriski piespriedis mūža ieslodzījumu.
Pirmo reizi daudzu gadu laikā Latvijas jaunapstiprinātā ārlietu ministra pirmā divpusējā vizīte ir nevis kādā no kaimiņvalstīm, bet Ukrainā. Baiba Braže tikās ar valsts augstākajām amatpersonām, tostarp Ukrainas premjerministru Denisu Šmihaļu, kā arī parlamenta – Augstākās Radas – priekšsēdētāju Ruslanu Stefančuku.
Pretgaisa aizsardzības sistēmu trūkums Ukrainā ir traģēdija, un tiek zaudētas cilvēku dzīvības, intervijā Latvijas Televīzijai piektdien Kijivā teica Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba. Viņš atklāja, vismaz cik "Patriot" sistēmas ir nepieciešamas šobrīd un kā tiek risinātas sarunas ar Rietumu partneriem.
Pēc tam, kad ASV nobalsots par palīdzības pakotni Ukrainai un pirmais militārais sūtījums viena miljarda ASV dolāru apmērā ir ceļā uz Ukrainu, ASV jau gatavojas paziņot par nākamo, vienu no vēsturē lielākajām militārās palīdzības pakotnēm Ukrainai, vēsta izdevums "Politico", norādot, ka šīs pakotnes kopējā summa būs 6 miljardi ASV dolāru.
Eiropai ir jāzina, kā aizsargāt savas vitālās intereses. Un tās ir jāaizsargā kopā ar sabiedrotajiem, kad viņi ir gatavi to darīt kopā ar Eiropu, kā arī vienatnē, ja tas ir nepieciešams. Tā ceturtdien, uzstājoties Sorbonnas Universitātē Parīzē un izklāstot savu redzējumu par spēcīgāku Eiropu, izteicies Francijas prezidents Emanuels Makrons.