Kremļa opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija saindēšanas lieta norāda uz Krievijas politiskās sistēmas īpatnībām un liek uzdot jautājumus par Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, norāda Krievijas politikas pētnieks Marks Gaeloti. Tikmēr pats Navaļnijs paziņojis, ka grasās atgriezties Krievijā.
Putina režīms
Zemūdenes “Kursk” bojāeja un tai sekojošā izmeklēšana aizsāka pašreizējās Krievijas varas iejaukšanos tiesu sistēmas darbā. Par to ir pārliecināts bijušais krievu advokāts Boriss Kuzņecovs, kurš savulaik aizstāvēja vairāk nekā 50 bojāgājušo “Kurskas” jūrnieku radinieku intereses. Boriss Kuzņecovs uzskata, ka šī lieta aizsāka arī viņa paša politisko vajāšanu, kas viņam lika meklēt politisko patvērumu ASV un tagad atrast sev dzīvesvietu šeit pat Latvijā, Pierīgā.
Ar pārmaiņām Krievijas konstitūcijā prezidents Vladimirs Putins paver sev iespēju valdīt vēl divus prezidentūras termiņus pēc kārtas, ja vien to pats vēlēsies. Putina atbalstītāji par to ir sajūsmā, bet pretinieki jaunā koronavīrusa izplatības laikā Krievijas internetā smej – Putins gatavs pašizolēties Kremlī pat līdz 2036. gadam.
Oficiālā Krievija veic destruktīvas darbības Eiropas Savienības (ES) valstīs, kas vērstas uz to iekšējo sašķeltību un sabiedrības neuzticēšanos savai valsts pārvaldei. Kremlis organizē savas valsts iedzīvotāju informatīvo ietekmēšanu, kā arī aktīvi izplata dezinformāciju Rietumos. Nozīmīga daļa vēstījumu saistīta ar meliem par Krievijas ekonomisko “varēšanu” un citu valstu “nevarēšanu”. Vienlaikus Krievijas elite Vladimira Putina valdīšanas laikā nav īstenojusi efektīvu valsts pārvaldi, kas strādātu savu līdzpilsoņu labā. Krievijas vara nav izmantojusi iespējas pārorientēt savu ekonomisko modeli uz starptautiski konkurētspējīgu alternatīvu un veikt nepieciešamās reformas. Tā secināts Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) jaunajā rakstu krājumā “Krievijas ekonomika: Putina 4. prezidentūras scenāriji” (The Russian Economy: Prospects for Putin 4.0).
Krievijas Konstitucionālā tiesa atzinusi par valsts pamatlikumam atbilstošiem konstitūcijas grozījumus, kas citstarp ļaus prezidentam Vladimiram Putinam kandidēt uz vēl diviem pilnvaru termiņiem valsts galvas amatā.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins varēs kandidēt uz jaunu pilnvaru termiņu. Tā trešdien, 11. martā, lēma Krievijas parlamenta abas palātas, apstiprinot grozījumus konstitūcijā.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins iesniedzis konstitūcijas grozījumu projektu, ar kuru valsts dibināšanas dokumentā laulība tiktu definēta kā savienība starp vīrieti un sievieti. Šis ir tikai viens no daudzajiem grozījumiem konstitūcijā. Ar tiem Putins cer saglabāt varu pēc pašreizējā pilnvaru termiņa beigām 2024. gadā.
Sestdien, 7. decembrī, Sočos plānota Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanās. Sagaidāms, ka tās laikā abas valstis parakstīs programmu abu valstu dziļākai integrācijai, tomēr konkrētas detaļas nav zināmas. Pastāv bažas, ka Maskava tādējādi vēlas izveidot jaunu valsti, kas ļautu Putinam palikt pie varas.