Valsts augu aizsardzības dienesta Integrētās augu aizsardzības daļas vadītāja Anitra Lestlande stāstīja, ka tā ir sēnīšu slimība. “Pagājušajā nedēļā bija nepārtraukts lietus, bija mērena temperatūra, un tas izprovocēja šīs sēnes, kas mitinās kadiķa zaros, augšanu, un tad arī bija vērojami šie gļotainie izaugumi,” stāstīja Lestlande.
Bumbieru–kadiķu rūsa Latvijā parādījusies pirms desmit gadiem, kad piemājas dārzos un parkos cilvēki vēlējās iestādīt eksotiskākus skujeņus un to stādus ieveda no ārvalstīm. Protams, nevienam neienāca prātā, ka stādos ir infekcija, kas tuvākajā nākotnē lieliski adaptēsies un iznīcinās ne tikai eksotiskos kadiķus, bet arī bumbieres. Turklāt, ne tikai tajā dārzā, kurā tā līdz ar skujeni tikusi iestādīta, bet gan visā valsts teritorijā.
Vizuāli sēne ir oranžā krāsā – tātad viegli pamanāma. Tās attīstību veicina mitri laika apstākļi, kad gaisa temperatūra nepārsniedz 14 grādu siltumu.
“Tie izaugumi, kas izaug uz inficētu kadiķu stumbriem, ir tas primārais avots, no kā izlidos sporas, kas inficēs bumbieres. Tā kā tā ir rūsa, tad rūsai parasti ir nepieciešami divi saimniekaugi, šajā gadījumā tā ir bumbiere un kadiķis. Bez kāda no šiem saimniekaugiem infekcija nevar tālāk attīstīties,” skaidroja augu dienesta pārstāve.
Rūsas sporas ir lieliskas ceļotājas. Vējainā laikā tās spēj mērot pat vairāk nekā divus kilometrus, lai nolaistos īstajā bumbierē. Tālāk seko karagājiens augļu kokā, kuru var pamanīt ap Jāņiem, kad bumbieres lapas pārklāj oranži dzeltenīgi plankumi.
“Vasaras otrajā pusē, septembra sākumā notiek tas, ka uz bumbieru lapām, lapu apakšpusītēs, izaug tādi kā radziņi, kuriem galiņš atvērsies, un tad no bumbieres atkal sporas draudzīgi lidos uz kadiķiem, kur pārziemos,” stāstīja Lestlande.
Torņakalna kapu pārzinis Valdis Gavars savukārt skaidroja, ka “tas faktiski nozīmē – ja bumbiere ir tuvumā, tā aiziet bojā. Maza bumbiere – uzreiz. Liela – pāris gadu laikā, un to gadu laikā arī bumbieri paliek negaršīgi, kraupaini. Un arī visi skaistumkrūmi, kas ir kadiķveidīgie, aiziet bojā.”
Rūsa šogad izplatījusies arī Torņakalna kapos. Šobrīd gan sēnes aktīvākais posms kadiķu audzēs ir beidzies.
Šī sērga izplatās rekordlielā ātrumā. Piemēram, pie Torņakalna dzelzceļa stacijas rūsas bojājumi kadiķu audzēs redzami ļoti plašos apmēros, un tas nozīmē, ka ikkatrs pasažieris, braucot mājup ar vilcienu, to var aizvest uz savu dārzu.
“Kazaka kadiķis ir viens no populārākajiem kadiķiem, kas ir daiļdārzos. Viens no pirmajiem. Un diemžēl viņš ir viens no pirmajiem, kas ir cietis visvairāk no bumbieru–kadiķu rūsas. Daudzi daiļdārzi no viņiem jau ir atvadījušies,” stāstīja dārzniece Nelda Gavare.
Augu valsts aizsardzības dienestā skaidroja, ka veikalos ir nopērkamas ķīmiskas vielas, ko lieto augu slimību ierosinātāju sēņu iznīcināšanai, – fungicīdi, kas, izsmidzināti bumbierē, spēs koku pasargāt rūsas sporu lidojuma laikā. Pastāv arī videi saudzīgākas un draudzīgākas sērgas apkarošanas metodes.
“Kadiķis var sadzīvot ar šo sērgu ilgus gadus, viņam nebūs nekas, bet, protams, jo slimība vairāk ieaug kadiķa stumbrājā, jo pienāks tāds brīdis, kad kadiķim tā daļa, kas ir virs infekcijas vietas, sāks dzeltēt, un tad jāņem, jāgriež šie zari, jo viņi ir jāsadedzina,” stāstīja Lestlande.
“Ja ievēro, tas tiešām ir dažu dienu jautājums, kad šie izaugumi sāk augt. Tas nenozīmē, ka viņi tagad sāk augt un tad viņi augs līdz Jāņiem. Tas tā nav, tās ir dažas dienas, un, ja šo, manuprāt, skaisto skatu piefiksē, tad ir iespējams kaut ko darīt. Viens ir ņemt biezus cimdus un šos gļotainos izaugumus vienkārši nobraucīt, tas būs jādara vairākas reizes. Kādēļ? Tādēļ, ka sporas, kas aizlidos uz bumbierēm, veidojas uz šiem gļotainajiem izaugumiem kā tāds dzeltenīgi oranžs pārklājums, tāds kā pulverītis. Un, ja nav šo izaugumu, tad nav arī kur sporām veidoties,” stāstīja Lestlande.
Dārzniece Gavare savukārt uzskata – “vislabākais ir sadedzināt, lai tiešām neizplatītos”.
Speciālisti norāda, ja sērga izplatījusies, izvēlēties tikai kadiķi nozāģēt un sadedzināt nebūs efektīvi, jo nākamā gada pavasarī jūsu dārzu var apciemot sporas no kaimiņu sētā augoša skujeņa. Ja netiek iznīcināti visi rūsas perēkļi, tā ir kā cīņa ar vējdzirnavām.
Dārza padomi
