Dzīve & stils / Cilvēkstāsti
Tēvs un dēls Andris un Ivars Cīruļi no Tukuma novada Engures pagasta Bērzciema ir piekrastes zvejnieki. Tāpat kā viņu senči, arī Cīruļi zvejo gan jūras piekrastē, gan Engures ezerā. Andris ir arī biedrības "Mazjūras zvejnieki" valdes priekšsēdētājs, kurā apvienojušies 62 piekrastes zvejnieki no Kuivižiem līdz Jūrmalciemam, kas cīnās par to, lai piekrastes zvejnieku arods Latvijā neaizietu postā, viņi stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Alisei ir 22 gadi, viņa ir neredzīga kopš dzimšanas. Strādā, studē, brīvajā laikā spēlē Strazdumuižas pūtēju orķestrī un klausās gotisko metālu. Latvijas Radio 5 raidierakstā "Uz redzi!" viņa atzina, ka stereotipi par neredzīgiem cilvēkiem sabiedrībā joprojām eksistē – par nepieciešamību aptaustīt sejas, par nepieciešamo palīdzības daudzumu, par vārda "redze" nelietošanu.
Kad rīdzinieki Inga un Andris Graumaņi pārcēlās uz dzīvi Līgatnē, pirmais, ko viņi savā padomju laikos celtajā īpašumā izdarīja – kūti un garāžu, kas bija viens vesels, pārbūvēja par "Skaņu telpu". Skaņa viņiem ir ikdienas nepieciešamība, jo abi ir skaņu terapeiti. Inga ir arī pedagoģijas maģistre un kordirģente, bet Andris celmu bungu un dažādu mūzikas instrumentu meistars. Gongu meditācija, dziedošo trauku masāža, enerģijas centru līdzsvarošana, apzinātā elpošana vai dziedināšana ar balsi ir lietas, kas pie mums ienākušas samērā nesen, taču sens ir bijis tilts starp galvu un sirdi.
"Nedzīvos līdz 12 gadiem, būs traki. Varbūt līdz 18 gadiem neizdzīvos – man tika doti šādi izdzīvošanas termiņi. Man bija nopietna depresija, jo es sāku gaidīt savu nāvi," Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" atklāja Ieva Plūme. Ievai ir iedzimta sirdskaite – starp abiem sirds kambariem ir paliels caurums, kas nav operējams.
"Negribas, lai paliek sliktāk. Negribas, lai viņai atsakās rociņas un kājiņas. Es negribu, lai viņai sāp, un tāpēc es ļoti gribētu, lai atrastos tās zāles," Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" sacīja Sintija Bergmane. Viņa meitai sāka meklēt diagnozi, kad saprata, ka kaut kas nav kārtībā – meita neattīstījās atbilstoši savam vecumam, bieži slimoja, piedzīvoja krampjus. Sintija ar meitiņu apmeklēja daudzus ārstus, bet palīdzēt neviens īsti nespēja. Diagnozi uzstādīja vien deviņu gadu vecumā. Tā izrādījās ļoti reta ģenētiska slimība, kuras ārstēšanai zāļu pasaulē nav.
Kristīna Sprūdža no Cēsu novada Liepas pagasta pērn konkursā "Sakoptākais mežs" saņēma meža nozares balvu "Zelta čiekurs" par ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu. Viņa lepojas ar vecvectēva kara laikā izglābto 300 gadus veco priedi un pandēmijas laikā pašu stādīto mežu. Zemnieku saimniecībā "Krūmiņi" saimnieki izveidojuši arī Maizes māju, un Kristīnas mamma ar tūristiem maizes krāsnī cep maizi un pīrāgus, Kristīna stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Vai neredzīgu cilvēku mājās ir haoss? Tieši otrādi! "Visam jābūt kārtībā," Latvijas Radio 5 raidierakstā "Uz redzi!" skaidroja Māris Orbitāns. Mārim ir 36 gadi, viņš ir neredzīgs kopš dzimšanas. Māris spēlē trompeti un producē elektronisko mūziku, izmantojot modulāros un analogos sintezatorus. Lai ātri atrastu vajadzīgo, lietām Māra mājās jāstāv savās vietās – gan ledusskapī un garšvielu plauktiņā, gan drēbju skapī. Citādi nāksies pagaršot un paošņāt vai aptaustīt visu pēc kārtas.
Apei un Alūksnei ir daudz kā kopīga. Tā ir arī kopiena, kura pēdējos gados ir padarījusi daudz krietnu darbu. Nosaukt to vienkārši par fondu nozīmētu nepateikt neko, jo ikdienā tiek darītas lietas, kurām ne vienmēr uzmanības pietiek valdībām vai pašvaldībām. Tiek ziedots visam, kam pietrūkst, nepietiek vai jāpalīdz - senioriem, slimiem bērniem, skolām, bērnu laukumiņiem, novadpētniecībai un neatslābstoši un nenogurstoši arī Ukrainai. Jo kopiena var izdarīt visu, tikai ar vienu nosacījumu - ja dara to kopā.
Inita un Jānis Zepi pirms 34 gadiem sāka audzēt puķu un dārzeņu stādus. Tagad viņu dārzniecība "Puķu sēta" ir lielākā Madonā, un Jānis SIA "Jaunzemnieki" 300 hektāros audzē arī graudus, rapsi un pupas. Lai gan sezonā dārzniecībā strādā 15 darbinieki, saimnieki paši joprojām kurina siltumnīcas un dara visus nepieciešamos darbus, vēsta Latvijas Radio raidījums "Stiprie stāsti".
Lāsma Raupe pirms trim gadiem atgriezās no Anglijas, lai sāktu saimniekot savā dzimtas īpašumā netālu no Raunas. Viņa ķērusies klāt dažādu zaļumu un dārzeņu audzēšanai, un darbā šobrīd labi noder savulaik tehnikumā iegūtā traktora vadītāja apliecība. Vasarā notiek arī viņas brālēna rīkoti pasākumi, kuru laikā pļavā sabrauc jaunie dīdžeji no dažādām pasaules valstīm, lai uzstātos pļavā.
Laila Ilze Purmaliete smej, ka dziedāt iemācījusies ātrāk nekā runāt, jo tik tikko kā varējusi nostāvēt gultiņā kājās, vēl turoties pie redelītēm, tā jau esot dungojusi kādu viņai vien saprotamu meldiņu. Pēc skolas beigšanas bija jānomācās pusotru gadu universitātes ekonomistos, lai beidzot saprastu, ka dziedāšanai un dziesmu sacerēšanai jākļūst par viņas dzīves saturu – viņa pat savu otro vārdu Laila izvēlējās kā skanīgu piedziedājumu lai, lai...
Vai neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem ir hobiji? Protams! Laurim Kuzņecovam ir 32 gadi, viņš ir vājredzīgs kopš bērnības un strādā Latvijas Neredzīgo bibliotēkā, kur rediģē audiogrāmatas. Brīvajā laikā Lauris spēlē ansamblī un fotografē. "Ir cilvēki, kuri nekad nesapratīs un neiedziļināsies, ka arī mēs varam fotografēt," Latvijas Radio 5 raidierakstā "Uz redzi!" atzina Lauris un atklāja, ka fotografē, jo vēlas saglabāt piedzīvotos mirkļus un parādīt tos citiem, kā arī vēlāk lielākā ekrānā ieraudzīt to, ko nav manījis dabā.
Jelgavas novada Cenu pagastā atrodas trešā lielākā zirgkopības saimniecība Latvijā. SIA "Princis" izveidotāja Gunta Banga, viņas meita Līga Pētersone un mazmeita Madara ir vienas ģimenes trīs paaudžu zirgkopes, kas Zemgalē audzē 82 zirgus un 10 ponijus, kā arī izveidojušas jātnieku skolu un ar saviem zirgiem piedalās jāšanas sacensībās, viņas stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Zinta Pavāre ir zvērināta advokāte un juriste, kura pirms 17 gadiem Cēsu novada Līgatnes pagastā nopirka māju "Zīlītes". Šobrīd viņa strādā par lauksaimniecības zemju pārvaldnieci Cēsīs, bet algotu darbu apvieno ar darbu piemājas saimniecībā. Nelielā platībā – 1,2 hektāros Zinta audzē bioloģiskos dārzeņus un darbojas kooperatīvā "Zaļais grozs". Zinta arī saņēmusi Eiropas atbalstu mazās lauku saimniecības attīstībai, viņa stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
"Ja tava sirds ir laba, ja vēlies smagi strādāt un palīdzēt cilvēkiem, tu vari paveikt jebko!" tā Latvijas Radio raidījumā "Drošinātājs" sacīja Amerikas lietuviete Rima Žiūraitis, kura Ukrainā karavīriem māca taktisko medicīnu. Viņas zināšanas glābušas dzīvības, bet karā gūtā pieredze mainījusi pašas dzīvi.
Savā darba ikdienā Ramona Irbe jaunajām mammām māca saprast bērniņus, jo ir Kuldīgas slimnīcas neonataloģe. Un vēl viņa ir vienīgā daktere Latvijā, kura māca saprast tautasdejas, jo bez deju kopas "Kuldīdznieks" vadīšanas ir arī Ventspils un Kuldīgas deju apriņķa kolektīvu virsvadītāja. Pati Ramona smej, ka slimnīcā strādā jau tik ilgi, ka tagad jau dzimst mazbērni tiem, kuri dzima, kad viņa atnāca strādāt uz Kuldīgu. Un, ja būtu jāskaita, cik reizes šim brīnumam – tikko dzimušam bērniņam viņa ir bijusi klātesoša, tad talkā būtu jāņem smalki aprēķini. Pati Ramona tik smej, ka tikusi pie vieglākajiem darbiņiem – samīļot bērnus un padejot.
Lai gan kopumā Latvijā lasītprasme pasliktinās, to noteikti nevar teikt par sešgadīgo Luīzi no Turlavas. Kad Turlavas bibliotēkas vadītāja apkopojusi informāciju, kuri pagājušajā gadā bijuši čaklākie lasītāji, pārsteigums bijis, ka no skolēniem visvairāk grāmatu – piecdesmit – izlasījusi Luīze. Viņas mamma saka, ka meita lasa patstāvīgi, bet pēc tam abas pārrunājot izlasīto.
Vai neredzīgs cilvēks var audzināt bērnus viens? Var! Elīzei Strazdiņai ir 30 gadu, viņa ir neredzīga kopš dzimšanas un audzina trīs nu jau skolas vecuma bērnus. "Kad piedzima pirmais bērns, man bija knapi 20," Latvijas Radio 5 raidierakstā "Uz redzi!" stāstīja Elīze. Protams, palīgā pieteicās radinieki: "Brauca pie manis un pieskatīja mani, bērnu pārģērba, nomazgāja." Taču drīz vien Elīze saprata, ka vēlas iemācīties bērnu aprūpēt patstāvīgi, atrada cilvēku, kas visu ierādīs, un radiem teica: "Paldies, jūs man palīdzējāt, bet tagad es pati!"
"Ja sieviete nākamajā dienā pēc dzemdībām grib dzemdēt vēl, tad man tas ir lielākais gandarījums, tad es esmu īstajā vietā un visu esmu izdarījusi pareizi!" Saņemot Latvijas "Gada vecmāte 2023" titulu, tā saka Daugavpils slimnīcas vecmāte Jana Priedīte. Vecmātes rokas ir pirmās, ar kurām savā dzīvē saskaras bērns. Tieši no vecmātes darba ir atkarīga bērna droša nākšana pasaulē.