Veikalos ir izvēle
"Latvijā diemžēl zivis ēdam stipri par maz. Pat tiem, kas zivis ēd, patēriņš ir ļoti neliels. Rekomendē vismaz divas reizes nedēļā ēst zivis, bet nav daudz tādu, kas to sasniedz. Tā mēs neiegūstam visus šos veselības ieguvumus, kas būtu, ēdot zivtiņas," pauda Siksna.
Iemesli, kāpēc cilvēki neēd zivis, ir dažādi. Daži saka, ka trūkst prasmju, kā tās pareizi un garšīgi pagatavot. Citiem vienkārši nepatīk zivju aromāts vai garša.
"Vērtīgās vielas zivtiņās ir olbaltumvielas, kas ir ļoti būtiskas, D vitamīns, omega taukskābes, kuras mums noteikti ikdienā ir vajadzīgas sirds veselībai, pietam ievērojamā daudzumā.
Vienvārdsakot, zivtiņas ir produkts, kam jābūt ēdienkartē," skaidroja Siksna.
Uztura speciāliste vērtēja, ka zivju piedāvājums veikalos Latvijā ir un nav plašs vienlaikus. Ir zivis, kas gluži kā tradīcija jau ir ierastas, piemēram, siļķe – tā veikalu plauktos nopērkama daudz dažādās versijās.
"Te atkal jāmin uzreiz, ka katram ir jāizvērtē savs dzīvesveids un režīms. Piemēram, cilvēkiem ar sirds un asinsvadu saslimšanām būtu jāskatās, kāds siļķei ir sāls saturs, kā tā ir iepriekš apstrādāta un pagatavota. Jo vairāk varam gatavot mājās paši, jo labāk," ieteica Siksna.
Zivis un piesārņojums
Latvijas veikalos plaši pieejams arī lasis, bet, protams, tas ir salīdzinoši dārgāks. Vienlaikus uztura speciāliste norādīja, ka arī lasim mēdz būt akcijas cenas, kad tas ir makam draudzīgāks.
Lielākoties Latvijas veikalos nopērkams Norvēģijas audzētavu lasis, bet uz Baltijas jūrā ķerto lasi joprojām attiecas ierobežojumi dioksīna piesārņojuma dēļ.
"PVD ņem paraugus regulāri, un kopumā var teikt, ka šobrīd ļoti pārsniegts dioksīna līmenis nav atrasts, tomēr joprojām spēkā ir ierobežojumi attiecībā uz Baltijas jūras lasi," skaidroja PVD pārstāve Aļminoviča-Miļjanoviča. Dioksīna piesārņojums lasī proporcionāli pieaug, jo ilgāk tas dzīvo, jo lielāks izaug, līdz ar to ieviesti šādi ierobežojumi.
"Veselu lasi, neķidātu, var realizēt tad, ja tas sver ne vairāk kā četrus kilogramus tieši šī iemesla dēļ. Fileju var gatavot no laša, kas sver līdz sešiem kilogramiem," sacīja Aļminoviča-Miļjanoviča. Latvijas zvejnieki un zivju pārstrādātāji šos noteikumus ievēro – vismaz pēdējos gados gadījumu, kuros konstatētas problēmas ar dioksīna līmeni lašos, nav bijis.
Tāpat viens no vienkāršākajiem zivju produktiem, ko iekļaut ēdienkartē, ir tuncis. Par tā veselīgumu arī mēdz būt dažādas diskusijas, jo arī tuncis daudzviet pasaulē ir pakļauts piesārņojumam.
Latvijā darbojas dažādas pārtikas drošības regulas, un tunci noteikti nevajadzētu izslēgt no ēdienkartes, uzsvēra Siksna.
"Vienkārši ir jādomā par dažādību, nevajag pārspīlēt ar viena veida zivtiņu – arī tādā veidā mēs pasargājam sevi, ja neuzņemam kaut ko pārmērīgā daudzumā, bet tas attiecas uz jebkuru uztura produktu," norādīja uztura speciāliste.
Saldūdens zivīm nav ne vainas
Uzturā jāiekļauj ne tikai no jūras nākušās zivis – arī saldūdens zivis Latvijā ir pieejamas. Sevišķi tiem, kas paši makšķerē.
"Saldūdens zivtiņām būs nedaudz mazāks omega taukskābju daudzums. Tā kā ūdens ir siltāks, veidojas mazāk tauku, un attiecīgi arī mazāk taukskābju.
Bet jebkurā gadījumā arī tās ir vērtīgs olbaltumvielu un arī citu uzturvielu avots, ko ir vērts iekļaut uzturā, pamainot pret citiem ikdienas produktiem," ieteica Siksna.
Jūras zivis būs vērtīgākas tikai tad, ja runa ir par omega taukskābju saturu tajās, – olbaltumvielu un minerālvielu daudzumā būtisku atšķirību nebūs.
"Tas ir tāpat kā salīdzināt tomātu ar ābolu. Abi ir vērtīgi produkti, bet jautājums, ko mēs ar šo produktu uzturā mēģinām iekļaut? Ja varam piekombinēt ēdienkartē arī citus taukskābju avotus, tad nekādas vainas saldūdens zivīm nav," norādīja Siksna.
Šefpavārs Artūrs Taškāns stāstīja, ka no Latvijas iekšējo ūdeņu zivīm visplašāk patērēti tiek zandarti – tiem ir vismazāk asaku. Pēc tam seko asari, līņi un līdakas.
"Līdakā ir tās mazās, niecīgās asakas, kuras ir grūti dabūt ārā, bet, ja pie lēnas temperatūras līdakas fileju apstrādā, nepārcepot to, tad asakas var viegli izvilkt ārā, un tālāk to var cept vai grilēt," norādīja Taškāns.
Zivs pēc iespējas ātrāk jāgatavo vai jāsasaldē
Aļminoviča-Miļjanoviča uzsvēra, ka jebkurai zivij pēc nogādāšanas mājās ir ļoti strikti jāievēro uzglabāšanas temperatūras nosacījumi, kā arī derīguma termiņš.
"Temperatūrai un laikam ir ļoti liela un būtiska nozīme, jo pat ļoti kvalitatīva zivs, piegādāta no laba piegādātāja, var sabojāties jebkurā posmā – arī mājās, ja ledusskapī tā temperatūra ir neatbilstoša," uzsvēra Aļminoviča-Miļjanoviča.
Svaigās zivis tirdzniecības vietās nereti uzglabā uz ledus, jo ledus kušanas temperatūra zivīm ir vislabākā – tie ir plus divi, plus četri grādi. Plus četri grādi ir maksimums, bet temperatūra virs plus pieciem grādiem ir jau neatbilstoša.
"Savukārt saldētās zivis jāuzglabā mīnus 18 grādos un zemāk. Bet mājās, ja nopērkam šādas zivis, jārēķinās, ka ne vienmēr ledusskapis būs jaudīgs un profesionāls. Vai tajā ledusskapi ir pat plus seši grādi, tas mēdz būt jautājums.
Tāpēc, ja nopērkam svaigu zivi, ātri to gatavojam un cenšamies neuzglabāt to pārāk ilgu laiku, vai arī sasaldējam to," ieteica Aļminoviča-Miļjanoviča.
Siksna norādīja, ka nereti problēma var būt arī ledusskapja uzstādījumos – tos ir regulāri ieteicams pārbaudīt un atbilstoši noregulēt, jo temperatūra atšķirsies arī tad, ja ledusskapis ir pilns vai tukšs.
Tāpat Siksna atgādināja, ka karstā laikā produktus drošāk mājās vest automašīnas salonā, kurā darbojas kondicionieris, nevis bagāžniekā. Jebkurā gadījumā karstā laikā produkti pēc iespējas ātrāk jānogādā mājās.
