Šis kafijas busiņš ir absolūts roku darbs - Eduards Seļezņevs visu projektējis pats un veidojis pats. Tagad te iespējams kafiju gan samalt, gan pagatavot, gan nomazgāt traukus ar karstu ūdeni. Principā auto ir maza kafejnīca, tikai uz riteņiem. Skaļš ģenerators kafijas dzirnaviņas nepārtrauc – daļu nepieciešamās enerģijas busiņš iegūst no saules baterijām, kas izvietotas uz tā jumta.
"Mēs savulaik bijām Itālijā, dzērām affogato no līdzīga busiņa – vēlējos tādu pats! Un astoņu mēnešu darbs." atceras Eduards. "Mums ir gan aukstais, gan karstais ūdens. Karsto ūdeni uzkarsē īpaša ierīce. Plus ledusskapis. Vajadzīga īpaša temperatūra, piens mums ir vienā ledusskapī, mums ir ledus kamera, kur glabājas saldējums. Arī mašīnā mums ir gan ledusskapis, gan ūdens sildīšanas ierīce. Mums ir gan izlietne, gan neliela duša. Var rokas nomazgāt. Kad to ieslēdzu, nāk karstais ūdens, 30 grādu."
Auto savā ziņā ir paraugs citiem ielu tirgotājiem.
Eduards pastāstīja, ka Pārtikas un veterinārais dienests pat aicinājis mašīnu parādīt viņu pasākumā.
"Es biju pārsteigts – vai tad tādu likumu nevar uzrakstīt, ka katrā mašīnā vajag ūdeni?" atzina Eduards. "Kā tagad mazgā traukus? No spaiņiem, no ūdens bunduļiem. Mums te daudzviet joprojām ir akmens laikmets."
"Eds Coffee Bus" mēs satikām Tērbatas vasaras ielā. Viņi jau vairākkārt lūguši Rīgas domei atļauju tirgot kafiju Vecrīgā vai kādā parkā arī ikdienā. Atbilde ir – nē, nedrīkst!
Rīgas pašvaldības noteikumos auto ir tāds skaists projekts vai vecs kamazs, no kura tirgo, saka busiņa saimniece Sanda Seļezņeva. "[Auto] ir atļauti tikai pasākumos. Nedaudz netaisnīgi, street food ikdienā nedrīkst," viņa paskaidro.
Eduardam ir skumji par sievu, jo viņa cīnās, iet uz domi.
"Mums saka – visur Rīgā vajag galus. Jums nav domē galu? Nu nav," atzīst uzņēmīgais vīrietis.
Rīgas būvvaldē apstiprina, ka ne vien šī busiņa īpašnieki, bet arī citi pārtikas tirgotāji lūguši atļauju saskaņot tirdzniecību Vecrīgā vai kādā parkā.
"Saistošie noteikumi paredz, ka aizliegts [tirgot] Vecrīgā un parkos, skvēros, pludmalē. Šī prasība ir spēkā no 2016. gada," paskaidroja Rīgas pilsētas būvvaldes Pilsētvides dizaina pārvaldes vadītājs Valdis Dombrovskis. "Busiņi ir dažādi, ir nākuši autobusi ar vēlmi tirgot ēdienus un dzērienus."
Taču būvvalde ir gatava noteikumos veikt izmaiņas, lai busiņi, kas iederas pilsētvidē, varētu tirgoties arī ikdienā.
"Būvvalde ir gatava pārvērtēt šo normu un virzīt uz domi izskatīšanai," pastāstīja Dombrovskis. "Šobrīd ir tas īstais brīdis, kad mēs jau tā esam nākuši pretī, samazinot slogu ielu tirgotājiem. No nodevas atbrīvojot, īstenojot Tērbatas ielas [projektu], esam gatavi pārskatīt šo [noteikumu] redakciju."
Tā kā noteikumu redakcijas saskaņošana var prasīt vismaz mēnesi, ja ne vēl ilgāk, būvvalde aktīvos kafijas tirgotāju busiņa radītājus aicina pie sevis vēlreiz, lai tirdzniecību izņēmuma kārtā saskaņotu jau šovasar.
"Ņemot vērā uzņēmēju vēlmes, mēs esam gatavi skatīt konkrētu vietu, iespējams, tā ir salāgojama, es iesaku nākt ar konkrētu vietu un virzīt šo risinājumu," piebilda būvvaldes pārstāvis.
Ja pārtikas vai dzērienu busiņa risinājums ir mūsdienīgs un iekļaujas pilsētas arhitektūrā, būvvalde atbalstīs un saskaņos tirdzniecību noteiktā vietā arī ikdienā, ne tikai svētkos.
