Vaicāta, kādēļ piemineklis Uzvaras parkā netika nojaukts jau pirms vairākiem gadu desmitiem, Čepāne skaidroja: "Es pati esmu domājusi, kāpēc mēs to neizdarījām. Pirmkārt, mēs to neizdarījām tāpēc, ka tajā laikā vēl bija iekšā krievu armija. (..) Ļeņina pieminekli ātri novāca – striķi ap kaklu un pieminekļa nav, tikai podests palicis. Bet šo "monstru" – jau šodien runā, cik miljoni nepieciešami, ko ar to darīt. Mēs tajā laikā vienkārši neuzdrīkstējāmies, bet tajā laikā nebija arī īpašas vajadzības. Ja jūs atceraties, bija Tautas fronte un tai pretī bija Interfronte. Intefronte visu savu neapmierinātību par Tautas frontes rīcību un Augstākās padomes balsojumiem izteica ne jau pie šī pieminekļa. Tas piemineklis bija pilnīgi aizmirsts. Viņi pulcējās Daugavas stadionā un citur, un veica visādas protesta akcijas."
Čepāne norādīja, ka pie šī pieminekļa sāka pulcēties faktiski tikai tad, kad Putins nāca pie varas. "Tas burtiski par kulta vietu kļuva tiem cilvēkiem, kuri dzīvo uz Latvijas zemes, bet mentāli dzīvo Krievijā – manuprāt, tāda [ir] lielākā daļa, kas tur nāk. Un pirms tam viņi nenāca," skaidroja ekspolitiķe.
Viņa arī atzina: "Tas, kas reiz ir bijis politikā, jau nevar no tās politikas aiziet." Savukārt, vērtējot Latvijas Krievu savienības (LKS) izteicienus par to, ka tā neatbalsta bruņojuma piegādi Ukrainai, un centienus organizēt protesta gājienu pret Uzvaras parkā esošā pieminekļa nojaukšanu, viņa sacīja, ka partijai valsts finansējumu ir iespējams atņemt, taču tas nenotiks līdz vēlēšanām: "Jā, es domāju, ka šeit to izdarīt tik viegli nav, bet, manuprāt, [tas būtu] pilnīgi pamatoti. Krievu savienība ir brīdināta par šiem izlēcieniem, ko viņi ir darījuši, un iespējams, ka viņi tagad turpmāk būs diezgan uzmanīgi, bet, ja kaut kas tāds notiks [atkārtoti], tad, protams,
kādēļ gan no valsts budžeta būtu jāfinansē partija, kas atklāti nostājas pret Latvijas neatkarību, pret Latvijas demokrātiju, pret Latvijas tiesiskumu?"
"Es domāju, ka [atņemt finansējumu] ir iespējams. Mēs dzīvojam demokrātiskā valstī, viņiem ir tiesības arī to visu apstrīdēt tiesā. Es domāju, ka tas līdz vēlēšanām nebūs, lai viņi vienkārši nevarētu šeit to izmantot priekšvēlēšanu kampaņā, visu šo, iespējams, viņu partijas aizliegšanu," atzina Čepāne.
Komentējot iespējamos scenārijus pieminekļa nojaukšanas gadījumā, viņa vērtēja, ka diemžēl protestētāji starp krievu tautības un valodas pārstāvjiem būs, turklāt daudzi no viņiem – gados jauni:
"Tas ir vistraģiskākais, jo faktiski viņiem jau no mazotnes ir iestāstīts, ka Padomju armija Latviju ir atbrīvojusi, viņiem ir teikts, ka tā ir tikai tāda valsts oficiālā nostāja par šo okupāciju, viņi ir pilnībā pārliecināti par ko citu.
Manuprāt, tā ir izglītības vaina. Es domāju, ka, protams, daļa protestēs, viņiem jau ir savi kuratori, kas noteikti to [protestu] organizēs, īpaši, pastāvot sociālajiem tīkliem, tas ir ārkārtīgi viegli izdarāms."
Čepāne vērtēja, ka var pieņemt dažādus normatīvos regulējumus par latviešu valodas apguvi un vēstures izklāstu skolās, taču tie ir arī jākontrolē.
"Tad, kad mēs savulaik Satversmes tiesā skatījām vienu "Saskaņas" pieteikumu par izglītības likuma grozījumiem, tad mēs tā vairāk padziļināti pētījām, kāda ir faktiskā situācija šajās [krievu valodas] skolās. Un tas nav nemaz tik spīdoši," viņa stāstīja.
"Es no 4. maija neatkarības kluba valdes, mēs bieži atsevišķi bijušie deputāti ejam uz skolām, arī uz krievu skolām. Es pati šogad neesmu bijusi, bet Velta Čebotarenoka šogad bija divās krievu skolās, un, ja tur klasē sēž 25 bērni un ja četri paceļ rokas, ka viņi saprot, kas notiek Ukrainā un pārējie visi klusē, es domāju, ka tā ir nenormāla situācija.
Pilnīgi pareizi būtu pāriet uz mācībām latviešu valodā. Un arī attiecīgi uz vēstures izklāstu, jo mēs pat nezinām, iespējams, kas tur tiek stāstīts šajās vēstures stundās, ko tie skolotāji stāsta," uzsvēra Čepāne.
Prognozējot to, kā oktobrī noritēs Saeimas vēlēšanas, bijusī politiķe norādīja, ka to rezultātus ietekmēs ne tikai notikumi Ukrainā, bet arī Civilās savienības likumprojekta pieņemšana: "Civilās savienības likumprojekts tiks pārvērsts par priekšvēlēšanu kampaņas priekšmetu. Man ir tāda sajūta. Ņemot vērā to, ka Satversmes tiesas spriedums šobrīd būtu jāpilda, 1. jūnijs tuvojas, bet skatos, ka dažādu aizbildinājumu dēļ šis likumprojekts netiek pieņemts."
Čepāne vērtēja, ka likumprojekts būtu jāpieņem:
"Es paskatījos, ka tagad ir daļa politiķu, kas saka "atbalstīsim tikai dabiskās ģimenes". Nu ko nozīmē dabiskās ģimenes? Šajās dabiskajās ģimenēs notiek brīnumu lietas.
Piemēram, tad, kad es vadīju [Saeimas] Juridisko komisiju, uzturlīdzekļu nemaksātāju bērniem [parāds valstij] bija kaut kur pie 150 000 latu vai eiro, es vairs neatceros. Tagad es paskatījos, 2021. gadā tie jau ir 450 000 [eiro]. Es domāju, ka visi tie, kas runā par šīm dabiskām ģimenēm, viņiem vajadzētu paskatīties, kas notiek šajās ģimenēs, bet viņi skatās kaimiņa ģimenē, kas tur notiek, nevis paši savās," vērtēja Čepāne.
Viņa piebilda, ka arī karš Ukrainā būs viens no politisko debašu jautājumiem priekšvēlēšanu kampaņās, taču šobrīd nedrīkstētu aizmirst arī par citiem Latvijas valstij nozīmīgiem aspektiem.
"Faktiski jau būtu jārunā par ekonomisko attīstību, par elektroenerģiju, tāpat arī par ūdeni, gāzi, par naftas produktiem, tas būtu galvenais, par ko būtu jārunā," uzsvēra bijusī politiķe.
