Grāmatu mēnesis ir veltīts grāmatas daudzināšanai, apskatot dažādas tēmas – grāmatu rakstīšanas procesu, saturu un tā dotās gudrības, kā var radoši izmantot grāmatu doto informāciju paši mājās, kā to dara radoši cilvēki kino, teātrī, mākslā. Mācīsimies rakstīt, zīmēt un izgatavot paši savas grāmatas, iepazīt profesionālu grāmatu rakstītāju darbu, klausīties un skatīties autoru darbus, izdomāt stāstus. Ar idejām dalīsies arī profesionāli rakstnieki – Inese Zandere, lietuviešu autore Kotrīna Zīle, igauņu autore Rēli Reinausa.
Mūsdienās rakstnieki grāmatu rakstīšanai izmanto datorus, senāks rakstīšanas palīgs rakstniekiem bija rakstāmmašīna, daži autori joprojām grāmatas raksta ar roku, izmantojot pildspalvu vai zīmuli, kā daudzi to darīja senatnē.
Vēl senākos laikos rakstīšanai izmantoja spalvas un tinti. Spalva ir rakstīšanai (arī zīmēšanai ar tinti un tušu) paredzēts īpašs metāla priekšmets ar smailu galu un paplatinātu vidusdaļu, to ieliek spalvas kātā. Senā skolās katram skolēnam bija spalva, spalvaskāts un tintnīca. Skolas solā tai bija pat īpaša vieta.
Vēl senākos laikos rakstīšanai ar tinti tiešām izmantoja putna spalvu, to noasināja un mērca tintē.
Rakstīšana ar spalvu
Nepieciešams: Spalva, spalvaskāts, tinte, papīrs.
Norise: Viss ir vienkārši – ielieciet spalvu kātā, iemērciet spalvu tintē un rakstiet! Noteikti sākumā rakstīšana jums neveiksies tik labi kā ar pildspalvu vai zīmuli.
Ja padarbosieties ilgāk, tad arī sapratīsiet, kādam nolūkam domāta dzēšlapa. Izziniet arī, kas ir dzēšlapa un kādam nolūkam to lietoja, rakstot ar spalvu.
Jūs varētu arī noskaidrot, ko darīt ar tintes traipiem. Vai tos iespējams no lapas dabūt prom?
Vēl – īpaši apgrūtinoši ar tinti rakstīt būs kreiļiem, jo tinte nožūst tikai pēc laika.
Izmēģiniet un novērtējiet, cik daudz pūļu senatnē rakstniekam bija jāiegulda grāmatas uzrakstīšanai, izmantojot spalvu.
Noderīgas idejas un informācija:
