Grāmatu mēnesis ir veltīts grāmatas daudzināšanai, apskatot dažādas tēmas – grāmatu rakstīšanas procesu, saturu un tā dotās gudrības, kā var radoši izmantot grāmatu doto informāciju paši mājās, kā to dara radoši cilvēki kino, teātrī, mākslā. Mācīsimies rakstīt, zīmēt un izgatavot paši savas grāmatas, iepazīt profesionālu grāmatu rakstītāju darbu, klausīties un skatīties autoru darbus, izdomāt stāstus. Ar idejām dalīsies arī profesionāli rakstnieki – Inese Zandere, lietuviešu autore Kotrīna Zīle, igauņu autore Rēli Reinausa.
Vēstules pa pastu
Uz papīra vēstules sāka rakstīt 14. gadsimtā, tad tās nosūtīja ar ziņnesi, bet kopš 19. gadsimta vidus sāka lietot aploksnes un pastmarkas, tad vēstules varēja nosūtīt pa pastu.
Nepieciešams:
- aploksne
- vēstuļu papīrs
- rakstāmais
- pastmarkas
Norise: Vēstules rakstīšanai un nosūtīšanai būs nepieciešams ne tikai vēstuļu papīrs, aploksne un pastmarka. Vēl nepieciešams zināt adresi, uz kuru sūtīsiet vēstuli, un adresi, no kuras vēstuli sūta – sūtītāja adresi.
Vēstulē svarīgi ievērot rakstīšanas stilu – vispirms vēstulē sasveicinās ar vēstules adresātu, tad pieklājīgi ir pajautāt, kā viņam klājas, tikai tad pastāstīt par sevi un rakstīšanas iemesliem. Noslēdz vēstuli ar laba vēlējumiem un parakstu. Neaizmirstiet sūtītāja vārdu un vēstules rakstīšanas datumu.
Privātu vēstuļu rakstīšanā nav ierobežojumu mākslinieciskām un radošām izpausmēm, tomēr jāievēro, ka rokrakstam jābūt glītam, svītrojumi un labojumi nav pieņemami. Kad vēstule uzrakstīta, to saloka vispirms vertikāli, lai malas nesakristu par centimetru, tad pārloka horizontāli, atkal raugoties, lai malas par centimetru nesakrīt, tad vēstuli būs ērti atvērt saņemot aiz stūrīša, kas izveidosies augšpusē.
Variants: Veiciet pētniecības darbu – uzrakstiet vēstuli paši sev, iemetiet to pastkastītē, noskaidrojiet, cik ilgā laikā saņem sūtījumu. Kad sūtījums saņemts, izpētiet pasta zīmogus!
Variants: Izpētiet senas vēstules savā mājā – kad tās rakstītas, kam, kāpēc?
Noderīgas idejas un informācija: